11. septembrī 100 gadu jubileju svinēja valmieriete Varvara Krasnopjorova.
Varvara dzimusi Pievolgā, vāciešu nometnē, bet, kad tur sāka veidot kolhozus, ar ģimeni pārvākusies uz Ļeņingradu. Varvarai tad bija trīs gadi. Sākās karš. Varvaras tēvu frontē neņēma, jo viņš bija baltvācietis, viņam lika rakt tranšejas, kas bija ļoti smags darbs. Tēvs saslima un 1942. gadā devās mūžībā, neilgi pēc tam aizgāja arī māte. Varvara ar ģimeni piedzīvoja arī Ļeņingradas blokādi, kas ir viena no smagākajām humānajām katastrofām Otrā pasaules kara laikā, daloties arī atmiņās par piedzīvoto traģēdiju.
Māsas bija zaudējušas vecākus un 1942. gadā saņēma pavēli, ka visiem baltvāciešiem ir jāpamet Ļeņingrada. Tāpat kā savulaik latviešu tauta piedzīvoja izsūtījumu, tāpat Varvarai ar māsām bija jādodas prom no savām mājām nezināmā virzienā. Varvarai bija 17 gadi, kad viņu ar 5, 19 un 23 gadus vecajām māsām izsūtīja uz Baškīriju. Pirmo izsūtīja vecāko māsu ar viņas ģimeni, kas, šķērsojot aizsalušo Lādogas ezeru, piedzīvoja bombardēšu, un viņi visi pazuda bez vēsts. Baškīrijā apstākļi bija dramatiski, bija jāstrādā mežā, silta apģērba nebija, meitenes staigāja basām kājām. Līdz 1947. gadam viņas nedrīkstēja pamest Baškīriju. Pēc tam pienāca pavēle, ka izsūtītie drīkst izbraukt, bet nedrīkst tuvoties Ļeņingradai 100 kilometru rādiusā. Kāds cilvēks viņām ieteicis braukt uz Latviju, un tā māsas atceļojušas uz Latviju.
Pirmā darba vieta Varvarai bija pie saimniekiem kombinātā, tad viņa bija pavadonis vilcienā Valmiera–Rīga, Rīga–Valmiera. 1963. gadā, kad atklāja Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu, Varvara uzsāka darba gaitas tur, rūpnīcā nostrādājot līdz pat aiziešanai pensijā.
Varvaras meitas atzīst, ka mammai bijis ļoti grūts dzīves ceļš, jo, kad jaunākajai meitai bija 7 gadi, no ģimenes aizgāja Varvaras vīrs, tāpēc meitas viņa audzinājusi viena. Kad Varvarai bija atvaļinājums pamatdarbā, viņa brauca uz kolhozu ravēt kartupeļus, lai varētu piepelnīties un uzturēt ģimeni.
47 gadu vecumā Varvara devās pensijā, un tas sakrita ar laiku, kad piedzima pirmais mazdēls. Varvara bija priecīga palīdzēt auklēt mazdēlus. Varvarai ir četri mazbērni un viens mazmazbērns.
Šobrīd, kad ģimene veido dzimtas koku, atklājies, ka Varvaras saknes ir Bavārijā, Minhenes apkārtnē (Vācija), ģimenē bijuši pat dižciltīgie.
Varvarai ikdienā liels palīgs ir viņas meitas, arī mazdēli, kuri ļoti ciena un lutina vecmāmiņu.
Savulaik Varvarai ļoti paticis tamborēt. Tapušas daudz dažādas sedziņas un galdauti. Reiz pat gadījies kuriozs, ka meita no mammas tamborētā galdauta izgriezusi sev lellei kleitu. Nu tamborēšanai pielikts punkts, bet ģimenes kopā būšanas brīžos Varvarai joprojām patīk sēsties pie skaisti saklāta galda.
No sirds sveicam Varvaru nozīmīgajā jubilejā, vēlam labu veselību un skaistus brīžus ar saviem mīļajiem!
