Valmieriete Aina Treija savā simtajā dzimšanas dienā aicināja viesus priecāties un dziedāt, atminēties skaistos, kopā pavadītos gadus.
Aina Treija dzimusi Naukšēnu pagasta Alēnos pie pašas Igaunijas robežas, kur aizvadīti bērnības un jaunības gadi. Aina visu mūžu nostrādājusi par skolotāju Naukšēnu vidusskolā, tā bija darbavieta arī viņas vīram Oļģertam. Skolā viņa sāka strādāt kara gados un turpināja līdz pat aiziešanai pensijā. Pēc tam ģimene pārcēlās uz Valmieru, kur ar vīru kopīgi uzbūvējuši māju, kur Aina sagaida arī savu cienījamo jubileju.
Ainas svētkos blakus ir ģimene, kolēģes, skolēni, kaimiņi un arī ciemiņi no draudzes. Ainai ir trīs bērni, divi mazbērni un divi mazmazbērni. Taču Aina audzināja arī savas māsas bērnus, jo mīļo māsu izsūtīja uz Sibīriju.
Ainas skolniece, vēlāk kolēģe, stāsta, ka jubilāri pazīst jau no bērnības, un, tā kā Ainas tēvs agri aizgāja mūžībā, Aina uzņēmās ģimenes saimnieces lomu. Jau tad Aina no darba nav bijusies, un tas darba spars un stiprums, kas piemīt alēniešiem, palīdzējis Ainai nodzīvot līdz simts gadiem.
Arī Ainas audzēknis Jānis Zuments atminas, ka Aina kā skolotāja bijusi ļoti neatlaidīga – kamēr nav bijusi simtprocentīgi pārliecināta, ka audzēknis vielu apguvis un sapratis, turpināja to skaidrot un mācīt, līdz viela apgūta.
1990. gadu sākumā mūžībā devās Ainas vīrs, tas bija grūts dzīves periods, ko pārdzīvot palīdzēja atbalsts – Valmieras Sv. Sīmaņa luterāņu draudze. Mācītājs Modris un draudzes locekle Estere ir klāt arī Ainas nozīmīgajā dzimšanas dienā un aicina viesus pateikties par Ainas garo un skaisto mūžu.
Interesanti, ka Ainas īstā dzimšanas diena ir nedēļu ātrāk, nekā mācītājs iereģistrēja, jo tēvam bija jāpadara lauki darbi un tikai tad varēja braukt piereģistrēt ražas novākšanas laikā dzimušo Ainu.
Pirms desmit gadiem, svinot savu 90. dzimšanas dienu, Aina dejoja valsi, cik labi turējās veselība. Pēdējos gados gan tā mazliet pasliktinājusies, ikdienā palīdz meitu, dēla un tuvo cilvēku atbalsts.
Ģimene priecājas par jaukajiem kaimiņiem Valmierā, kuri vienmēr ir bijuši blakus un arī grūtos dzīves brīžos palīdzējuši un turējušies kopā.
Tuvinieki saka, ka stiprā ģimene ir balsts, kas ļāvis nodzīvot tik garu mūžu.
Sveicam Ainu un vēlam arī turpmāk mīļo cilvēku atbalstu ikdienā, stipru veselību un možu prātu!
