Valmieras pagasts

Platība: 10 124,1 ha

Iedzīvotāju skaits: 3222

Valmieras pagasts robežojas ar Burtnieku, Rencēnu, Jērcēnu, Trikātas, Brenguļu, Kauguru pagastiem un Valmieras pilsētu.

Ģeogrāfiskais novietojums

Valmieras pagasts atrodas Tālavas zemienes Burtnieku līdzenuma dienvidaustrumu malā, Gaujas labajā krastā, kur sākas Sedas līdzenums. Raksturīgs lēzens reljefs ar iegareniem klaipveida vaļņiem – drumliniem. Savukārt Gaujas vidējais platums ir 50 metri, bet dziļums – divi metri. Tās lielākās pietekas pagasta teritorijā ir Krāčupe ar Andrupi, kā arī Mellupe un Rātes upīte.

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā

Administratīvais centrs: Vanagi
Lielākās apdzīvotās vietas: Annasmuiža, Daliņi, Jeri, Kaijas, Lejaskurļi, Līgotnes, Līgotnes 1, Mežvidi, Poķi, Priedes, Rūpnieki, Sipi, Valmiermuiža, Vanagi, Viestura laukums, Ziedonis

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Valmiermuiža tagadējā vietā atrodas kopš aptuveni 1620.gada. Tā gadsimtiem atradusies lielo satiksmes ceļu malā, kas savienoja Vakareiropu ar Pēterburgu, Rīgu ar Pērnavu un Tērbatu, tādēļ šeit bieži apmetušies dižciltīgi ceļotāji. Valmiermuižas parks ir tikai neliela daļa no kādreizējās pils teritorijas. Visstraujāko attīstību Valmiermuižas pils piedzīvoja 18.gs. beigās, kad tajā saimniekoja Pēteris Augusts Frīdrihs. Viņa valdīšanas laikā parks pārtapa izkoptā neobarokāla dārza un ainavu parka apvienojumā. 1876.gadā dārza inženieris Frīdrihs Lode izstrādāja Valmiermuižas parka projektu ar lapenēm, tiltiņiem un lauvu skulptūrām, bet tas tika īstenots tikai daļēji. Tāpat kā pils ēkas, arī parks tika izpostīts abos pasaules karos. Nelielais pils tornītis, parka vārti, mūra žoga fragmenti un saimniecības ēkas ir vienīgie, kas saglabājušies līdz mūsdienām.

Valmiermuižas pils tornītī atradās pēc mauru parauga darināti sienu un griestu zīmējumi, kas izmantoti arī slavenajā Alhambras cietoksnī Spānijā. Zīmējumi ir valsts aizsargājams mākslas un vēstures piemineklis, kas šobrīd atrodas Valmieras muzejā, bet apskatei gan nav pieejams.

Joprojām saglabājusies ir senā klēts ēka, kurā iemājojusi Valmiermuižas alus tirgotava un Alus virtuve, lopu laidarā – Valmiermuižas jātnieku skola. Pēc 19.gs. analogiem pils parkā izveidots rotaļu laukums. Valmiermuižas pils parkam līdzās darbojas arī SIA “Valmiermuižas alus”, kur muižas bagātā vēsture ir ietekmējusi alus tapšanu un no dabīgām sastāvdaļām nesteidzīgi top alus. Valmiermuižas pils parkā regulāri tiek rīkoti tirdziņi “Gardu muti”, kuros ne tikai tirgojas, bet arī svin latviešu gadskārtu svētkus.

Valmieras pagastā ievērības cienīgs ir arī Rietekļa kadiķis, kurš ir lielākais un, gribētos sacīt, arī skaistākais kadiķis Baltijā. Tam dots dzejnieka Rietekļa vārds, jo dziesmas “Še kur līgo priežu meži” vārdu autors dzīvojis tuvējās “Baložu” mājās un bieži mēdzis pie kadiķa atpūsties.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

12. gadsimta beigās tagadējā Valmieras pagasta teritorija atradās Tālavas zemē, un 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī. Izveidojās Valmiermuižas un Valmieras mācītāja muižas pagasti, kurus 1894. gadā apvienoja, savukārt 1906. gadā atdalīja Oliņu novadu, ko pievienoja Trikātai. 1935. gadā Valmieras pagasta platība sasniedza 14 445 hektārus. 1945. gadā izveidoja Valmieras un Ausekļa ciemu, bet pagastu kā teritoriālā vienību likvidēja. 1958. gadā Valmieras ciemam pievienoja daļu Ausekļa ciemu, bet nepilnus desmit gadus vēlāk daļu Valmieras ciema atdeva Rencēniem. Tikai 1990. gadā tika atjaunots Valmieras pagasta statuss.

Pirmās liecības par Valmiermuižu meklējamas 13.-14.gs. mijā, kopš tiem laikiem tai bijuši dažādi saimnieki, ievērojamākā – Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683-1753). Pateicoties viņai, Valmiermuiža uzskatāma par pirmās atmodas šūpuli. Viņu dēvē par „latviešu muižu skolu māti”, kas ir viena no 18.gs. spožākajām Latvijas personībām – pirmā sieviete, kas būtiski ietekmējusi Latvijas vēsturi. Valmiermuiža atradās pasta ceļa malā, kas veda no Rietumeiropas uz Pēterburgu, te ciemojušies vairāki Eiropas monarhi un citi aristokrātiski viesi.