Gada ieskaņā dodamies ciemos uz vīna darītavu “Matilde” Kocēnu pagasta “Bilderos”, lai uzzinātu, kā paralēli dzērienu ražošanas uzņēmējdarbībai izdodas būt gana atpazīstamiem arī tūrisma jomā.
Saimnieks Edmunds draudzīgi pajoko, ka janvāris viņiem ir atvaļinājuma mēnesis – lai arī nenotiek aktīvā darbība ražošanā, pats vīna tapšanas process neapstājas ne uz brīdi. Saimnieks vīnu dara vismaz 30 gadus, bet sākotnēji tas bijis kā hobijs. Kādā brīdī nācies izlemt – vai pārvērst hobiju jau nākamajā – uzņēmējdarbības līmenī. Toreiz arī draugi un radi pamudinājuši – Tev sanāk! Šobrīd tiek darītas vairāk kā 20 vīna garšas. Saimnieks atzīst, ka ja darītu tikai kādas 5-6 garšas, tas kļūtu par rutīnas darbu. Līdz šim tikai no trīs ogām nav izmēģināts darīt vīnu – viss pārējais ir izmēģināts, pat tādas interesantas garšas kā pieneņu vai liepziedu vīns. Ogas vīna darīšanai tiek iegūtas, ieguldot milzu pacietību, tās ievācot pašu dārzā, vietējos mežos, laukos un purvos.
Sākotnēji tūrisma virziens nebija plānots. Mērķis bija darīt vīnu un ar savu piedāvājumu doties uz tirdziņiem. Nedaudz vēlāk toreizējā Kocēnu novada pašvaldība sāka vest ciemiņus uz “Matildi” uz vīna degustācijām, kas notika pagalmā esošajā lapenē. Augot interesei un pieprasījumam, saimnieki nonāca pie lēmuma uzbūvēt nelielu degustāciju telpu, bet vēlāk, palielinoties tūristu grupu lielumam, esošā telpa tika pārbūvēta vēl ietilpīgāka. Ēku būvniecību Edmunds Bilders veica pats savām darba rokām.
Jautāti, ar kādām grūtībām nācies saskarties uzņēmējdarbības laikā, saimnieki atzīst, ka nepieciešama ļoti liela pacietība – ir likumi, noteikumi, prasības, un tās visas ir jāizpilda, lai uzņēmums varētu strādāt. Tas nav grūti, bet brīžiem tas var būt kaitinoši. Tomēr šaubas, vai mest mieru iesāktajam, prātā nekad nav ienākušas. Savukārt, ja sāktu visu vēlreiz no jauna, saimnieks saka: “Ja varētu, būtu sācis ātrāk ar šo nodarboties!”
Edmunds ir vīndaris-mākslinieks. Jaunās garšas un to unikālie salikumi visnegaidītākajos brīžos uzrodas prātā, un tad uzreiz ir jāķeras pie idejas realizēšanas. Melleni vajag salikt kopā ar ozollapu – būs labi! Un tā arī bija – perfekti! Taču ne vienmēr ģimenē ir vienots viedoklis par garšām, kuras labi sader. Tajā pašā laikā vīna baudītāja garastāvoklis var noteikt, vai konkrētajā brīdī šis vīns viņam garšos. Vīndaris atzīst, ka izglītošanās notiek nepārtraukti, tomēr garšas rodas procesā. Jaunā aizraušanās ir nesteidzīgi radīt arī kādu stiprāku dzērienu. Jautāts par to, kurš ir vīna darītavas “Matilde” cimperlīgākais vīns, saimnieks nedaudz samulst, tomēr atbildi rod ātri – rabarbers. Iemesls – paiet ļoti ilgs laiks, līdz rabarberu vīns pats nodzidrinās. Tā kā vīna darītavā tiek darīti tikai dabīgie vīni, tad netiek lietotas kādas papildu vielas, lai mākslīgi dzidrinātu vīnus. Vidēji paiet gads, līdz vīns ir gatavs doties pie saviem pircējiem. Savukārt pacietību māca darbs pie pieneņu vīna, jo ir jāvelta ilgs laiks, lai sagatavotu izejmateriālu vīna darīšanai.
Saimnieki savus viesus var iedalīt vairākās kategorijās – lielās grupas, ko atved tūrisma firmas, ģimenes, dažādas tematisko pasākumu nelielās grupas, piemēram, vecmeitu ballītes un kāzinieki, un tad nereti gadās arī tādi, kas nejauši iebrauc ciemos. Saimnieki vēlētos, ka šādi “nejaušie viesi” daudz biežāk nejauši iemaldītos viņu sētā. Nereti viesi ir arī senioru grupas, un ar īpaši siltām atmiņām saimnieki atceras viesu grupiņu ar nosaukumu “Trešā jaunība”. Ik pa laikam gadās arī ārvalstu viesi gan no tuvākajām kaimiņvalstīm, gan no tālākām – Francijas, Itālijas, arī Austrālijas. Igauņu viesi īpaši uzteic Latvijas tūrisma uzņēmēju viesmīlību. Informāciju par “Matildi” cilvēki bieži uzzina viens no otra – viesi ļoti bieži iesaka saviem draugiem un radiem atbraukt ciemos uz Kocēnu pusi pie “Matildes” saimniekiem. Saimnieki ļoti slavē savu viesi – tie vienmēr ir pozitīvi noskaņoti cilvēki, un kā paši jautri pasmejas – saņemtā pozitīvā attieksme ir šī biznesa bonuss.
“Vīna laboratorija” ir īpašs piedāvājums, ko izmanto vecmeitu ballīšu dalībnieces, draugu kompānijas un kāzinieki – iespēja pašiem jaukt savu vīnu. Kāziniekiem tiek piedāvā arī “Boles ballīte” un šokolādes garšu saderības meklēšana.
Saimnieki atzīst, ka sezonalitāte ietekmē viņu uzņēmējdarbību, tomēr tas nākot par labu – klusajos ziemas mēnešos var atgūt spēkus pēc spraigās vasaras. Viesi ir jālutina, un ar viņiem nereti ir jāaprunājas nedaudz vairāk, nekā tikai par vīnu, kas sezonas beigās var paņemt ļoti daudz spēka. Ziemā, uzņemot viesus, iespējams kārtīgi izkustēties, attīrot piebraucamo ceļu no sniega, lai viesi varētu tikt pie kārotā dzēriena baudīšanas. Sadarbību ar apkārtējiem tūrisma uzņēmējiem saimnieki vērtē kā diezgan labu – viesiem vienmēr tiek ieteikts aizbraukt arī uz citiem tuvumā esošajiem tūrisma objektiem. Savukārt darītavā radītos vīnus piedāvā arī tuvējie uzņēmēji – kafejnīcā “Mazais Ansis”, restorānā “Delizia”, Fantāziju zemes “Neonija” veikaliņā un citviet.
Sarunas noslēgumā aicinām saimniekus dot ceļavārdus tiem, kuri vēl tikai prāto, vai sākt darboties tūrismā, un viņi novēl: “Pacietību, izturību un jaunas idejas! Aicinām turēties pie saviem mērķiem un neatkāpties!” Nākammēnes ciemosimies Mazsalacā pie kafejnīcas “Būda” saimniekiem.
Informāciju sagatavoja: Vineta Pūce, Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietniece. Mob. tālr.: 25664420