Viņš zina ceļu. Tas sākas ar cilvēku iemītu taku – tā vijas un ievij labas domas un darbus, aicina līdzgaitniekus, līdz kļūst par ceļu. Kopīgs ceļš līdz kopīgiem mērķiem. Viņš zina ceļu.
19.novembrī Valmieras novada pašvaldības apbalvojumu “Valmieras novada Goda pilsonis” saņēma Valmieras novada un Giterslo reģiona sadarbības koordinators Vācijā Hanss Joachims Švolovs (Hans-Joachim Schwolow).
2022.gadā apritēja Valmieras un Giterslo reģiona sadarbības 30. gadskārta. Tolaik nesen bija atgūta Latvijas neatkarība, tāpēc sākotnēji galvenais sadarbības virziens bija dažāda veida palīdzības sniegšana. “Ar toreizējo Valmieras rajonu sadarbību sākām 1992. gada ziemā. Baltijas valstīm atgūstot neatkarību, bija pašsaprotami atrast sadarbības partneri. Giterslo apriņķis par diviem iespējamajiem sadarbības partneriem – diviem rajoniem Latvijā – uzzināja, pateicoties Austrumeiropas institūta Vācijā zinātniekam, kurš bija precējies ar latvieti no Vidzemes. Giterslo apriņķis izvēlējās Valmieras rajonu, jo mūsu ekonomiskā struktūra tajā laikā bija ļoti līdzīga (kokapstrāde, gaļas ražošana, ugunsdzēšamo aparātu ražošana, pienotava). Jau 1992. gada aprīlī Giterslo apriņķi apmeklēja Valmieras rajona delegācija toreizējā Valmieras rajona Tautas deputātu padomes un izpildkomitejas priekšsēdētāja Andra Bērziņa vadībā. Jau šīs vizītes laikā tika noteikti mērķi turpmākajai sadarbībai. Tā bija partnerības dzimšana. Atbildes vizīte, Giterslo apriņķa pārstāvjiem viesojoties Valmieras rajonā, notika 1992. gada jūlija sākumā,” atceras Hanss Joachims Švolovs. “Giterslo apriņķis tolaik noteikti bija finansiāli spēcīgāks partneris, tāpēc kā savu uzdevumu saskatīja sniegt Valmieras rajonam palīdzību visur, kur tas bija nepieciešams.”
Pirmie lielākie kopīgie projekti bija atbalsts Vidzemes slimnīcai, dalība stadiona būvniecībā Valmierā, atbalsts Valmieras Gaujas krasta vidusskolai – attīstības centram, sadarbības līgums starp Valmieras un Giterslo pienotavām jogurta ražošanā un humānā palīdzība. Hanss Joachims Švolovs uzsver, ka “mūsu Latvijas draugi jau no paša sākuma ir bagātinājuši sadarbību ar savu raksturīgo kultūru, piemēram, mūziku, dziedāšanu, tautas dejām un mākslu”.
Gadu gaitā sadarbība kļuva līdzvērtīgāka, dažādu jomu speciālistiem daloties pieredzē, īstenojot kopīgus projektus. Svarīga ir jauniešu iesaiste un sadarbības stiprināšana.
Jautāts, vai ir kāds notikums, kas īpaši palicis atmiņā, Hanss Joachims Švolovs atceras: “1993. gada vasarā uz Valmieru lidojām ar 12 mazām lidmašīnām. Grupā bija aptuveni 40 cilvēki. Pēc ilgām un grūtām sarunām mums atļāva lidot tieši uz Valmieru, lai gan Rīgā bija vienīgā starptautiskā lidosta. Nācās pagarināt pārāk īso skrejceļu Valmierā. Taču, mums esot augstu gaisā, lika nolaisties Cēsīs, jo sānvējš bija pārāk stiprs, lai nosēstos Valmierā. Dažiem pilotiem bija grūtības atrast mazo, zaļo lidlauku Cēsīs. Viss gan beidzās labi. Šis notikums palicis atmiņā galvenokārt tāpēc, ka lidojumā turp un atpakaļ bija arī citas problēmas. Viena lidmašīna paceļoties tika tik smagi bojāta, ka bija jānosēžas Gotlandē (Zviedrija). Savukārt atgriešanās lidojumā trīs lidmašīnas Zviedrijā vētras dēļ nejauši pārlidoja militāro teritoriju, tāpēc bija jāveic piespiedu nolaišanās un jāatbild atbildīgajām iestādēm.” Runājot par projektiem, atmiņā palikusi slimnīcas Mazsalacā un Dzirdes centra Valmierā atvēršana.
Hanss Joachims Švolovs priecājas par skaisto, daudzveidīgo ainavu, kas raksturo Valmieras novadu. “Neskatoties uz neskaitāmajām viesošanās reizēm, man vienmēr patīk pastaigāties gar Gauju, apmeklēt Skaņākalna dabas parku Mazsalacā, apskatīt Burtnieka ezeru un ar kanoe laivām vai plostu izbraukt upes. Gribētu teikt, ka ekonomiskās attīstības ziņā nevienam citam Latvijas reģionam nav bijusi tāda izaugsme kā Valmieras reģionam un Valmierai. Tā ir laba vieta biznesam, lieliskas izglītības, sporta un kultūras iespējas, droša medicīniskā aprūpe, ģimenei draudzīgs reģions. Valmieras novada iedzīvotāji ir atvērti un ieinteresēti. Vienmēr mūs uzņem silti un viesmīlīgi.”
Par savu ieguldījumu Hanss Joachims Švolovs stāsta, ka jau no pirmsākumiem ar interesi veic koordinatora pienākumus. “Vienmēr ir jūtama abpusēja vēlme virzīt un veicināt sadarbību. Īpaši jāpiemin partnerības koordinatori. Sākotnēji tā bija Vija Greiškalne un nu jau vairāk nekā 20 gadus – Rudīte Markus. Sākam ar ideju, kas izaug par jaunu sadarbības projektu. Visu iesaistīto cilvēku aizrautība motivē un rosina jauniem darbiem. Iedvesma ir arī tas, ko gadu gaitā esam kopīgi piedzīvojuši un sasnieguši. Mūsu partnerība ir cieša un abpusēji bagātinoša. Lepojos ar to, ko mums kopā izdevies sasniegt. Tas noteikti jāturpina.”