2023.gada 18. jūlijā Valmieras vēstures lappusēs tapa jauns ieraksts – atvērta Valmieras muzeja ekspozīcija “de Woldemer”. Tā nosaukta senajā Valmieras vārdā un apskatāma gan jaunbūvētajā stikla apjomā virs pils mūriem, gan restaurētajās senajās ēkās. Tā ir vieta, kur mūsdienīga arhitektūra un dizains ar pietāti izturas pret kultūras mantojuma vērtībām, vēsturei un tagadnei esot pastāvīgā mijiedarbībā. Šogad 18. jūlijā atzīmējām ekspozīcijas viena gada jubileju.
“Valmieras muzejam jaunas pastāvīgās ekspozīcijas tapšana bija ļoti būtiska, jo iepriekšējā tika atvērta 2007. gadā. Stāstu mums ir ļoti daudz, tāpēc bija jādomā arī par jaunu apjomu. Tematiski bija skaidrs, ka stāsts sāksies ar Valmieras veidošanās laiku – 13. gadsimtu, aizvedot apmeklētājus līdz Valmieras pils pirmsākumiem un pavadot viņus cauri gadsimtiem līdz laikam, kad pēc Lielā Ziemeļu kara tika pieņemts lēmums pili neatjaunot. Kā tas izskatīsies vizuāli un kāds būs jaunais apjoms, bija kopdarbs ar daudzām iesaistītajām pusēm, tostarp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Paralēli noritēja ļoti nopietns pētniecības darbs, teritorijā veicot arheoloģisko izpēti, pārbaudot lielāko daļu to dokumentu un zināšanu, kas mums bija pieejami par Valmieras vēsturi. Interesanti, ka atklājām daudz jauna. Viens no atklājumiem bija Lībekas arhīvā atrasts dokuments, kas datēts ar 1381. gadu, un uz tā zīmogs ar senāko Valmieras ģerboni. Apkārt tam lasāms teksts “de Woldemer”. Viduslaikos cilvēki, sakot “de Woldemer”, norādīja, ka ir no Valmieras. Mums šķita īpaši, ka jaunā muzeja ekspozīcija, kas stāsta par Valmieras sākumu, nes senāko zināmo Valmieras vārdu,” stāsta Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Jau pirmajā pusgadā ekspozīciju apmeklēja deviņi tūkstoši viesu – gan vietējo, gan ārzemju – kopumā no 27 valstīm. “Tas, ka ekspozīcija ir interaktīva, eksponātus var aptaustīt un izmēģināt, patīk gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nozīmīgi ir arī tas, ka daļa ekspozīcijas pieejama ārtelpā. Restaurētos pagrabus, kur stiklotais apjoms veido interesantu jumtu, apmeklētāji izstaigā arī tad, ja iekštelpās neienāk. Arī animācija, kas skatāma uz pils mūriem, iestājoties krēslai, cilvēkiem patīk. Domāju, ka mums ir izdevies stāstu veidot tā, lai būtu interesenti dažāda vecuma apmeklētājiem, lai tas ir saistošs gan tiem, kuri vēlas par Valmieru uzzināt ko jaunu, gan apmeklētājiem ar padziļinātām zināšanām vēsturē, lai, apmeklējot “de Woldemer” vairākas reizes, katru reizi ieraudzītu kādu jaunu šķautni. Apmeklēji saņem atslēgu, kas palīdz darboties ar ekspozīcijas interaktīvajiem elementiem, paši izvēloties, kurus stāstus atslēgt, pakāpeniski atverot arvien jaunus pavedienus.”
Par vēsturiskā un modernā mijiedarbību, gan stikla apjomam redzot cauri pilsdrupas, senās ēkas un pils pagrabus, gan veidojoties interesantiem atspulgiem, muzeja direktore stāsta, ka tāds bijis uzstādījums – neaizsegt pils mūri. “Tas bija izaicinājums gan arhitektiem, dizaineriem un būvniekiem, gan sabiedrībai, jo tagad blakus dzīvo pilsētas senākā koka ēka, kas būvēta 1735. gadā, un jauna arhitektūras apbūve. Mums šķiet, ka iznākums ir ļoti veiksmīgs. To apliecina arī arhitektu vizītes, process atspoguļots vairākos arhitektūrai veltītos izdevumos, par jauno apjomu un restaurāciju rakstīts arī arhitekta Jāņa Dripes grāmatā “Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā”. Saņemti arī dažādi apbalvojumi. Novērtējums un iedzīvotāju atsauksmes sniedz gandarījumu, ka pieņemtais izaicinājums bija tā vērts. Jāpiemin, ka pils teritorijā redzam arī mūsdienīgus risinājumus, piemēram, ceļa segums, kas ir skrāpēts betons, terase. Tas ir izsvērts risinājums, skaidri nodalot seno un mūsdienīgo – tas, par ko ir informācija, kā tas izskatījies pirms vairākiem gadsimtiem, ir restaurēts, pēc iespējas pietuvinot vēsturiskajam izskatam, bet tam, par ko mums šāda informācija trūkst, ir izvēlēts mūsdienīgs veidols.”
Iveta Blūma stāsta, ka ekspozīcijas izveide ir process, kas turpinās. “Gatavojoties ekspozīcijai, pētāmais apjoms bija ļoti liels. Liels izaicinājums bija atlasīt informāciju, jo visu izstāstīt nav iespējams. Pētījumi turpinās. Gan Latvijas, gan ārvalstu arhīvos ir vēl daudz neapzinātu dokumentu, līdz ar to arī iespēju atrast ko interesantu. Atjaunosim arī ekspozīcijas saturu.”
Jautāta, kāds būtu vēlējums ekspozīcijai “de Woldemer” pirmajā dzimšanas dienā, muzeja komandai un apmeklētājiem, Iveta Blūma atbild: “Turpināt atslēgt arvien jaunus stāstus! Lai nepazūd degsme un jaukā svētku sajūta! No sirds priecājos, ka mums ir ne vien restaurētas senās ēkas un jauns apjoms, bet arī stiprināti pils mūri. Gaidīsim ciemos!”
Par Valmieras muzeja ekspozīciju “de Woldemer” dizaina birojs “H2E” prestižajā “The One Club for Creativity” konkursā “ADC Awards” ieguva īpašo nopelnu balvu kategorijā “Izstāžu dizains/Muzeja ekspozīcija”. Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023” ekspozīcija saņēma balvu kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldības iestāžu grupā. Ekspozīcija tika iekļauta Latvijas Muzeju biedrības “Gada balvas 2024” laureātu vidū. Ekspozīcijas ēkas jaunais apjoms “Latvijas Būvniecības gada balvas 2023” nominācijā “Jaunbūve – sabiedriska ēka” ieguva 1. vietu. Nupat restaurētais senais apjoms nominācijā “Restaurācija” iekļauts “Gada labākā būve Latvijā 2023” skates finālā.
Foto: atzīmējot ekspozīcijas viena gada jubileju, 18. jūlijā norisinājās gan sietspiedes darbnīca, ar “de Woldemer” zīmogu apdrukājot savu līdzi paņemto T kreklu, gan ekskursijas, kuras vadīja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, vēsturniece Anna Norvele, Valmieras novada pašvaldības galvenā arhitekte Zanda Lapsa un Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks