1921.gada 18.februārī Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu “Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju”, kas noteica, ka civilstāvokļa aktu reģistrāciju turpmāk pārzinās un veiks dzimtsarakstu nodaļas. Dzimtsarakstu nodaļu izveide Latvijā ilga 15 gadus, bet Valmiera bija viena no pirmajām vietām – Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļa dibināta 1921.gada 1.jūlijā.
Iestādes galvenā vērtība ir gādāt, lai dokumentārās liecības – dzimšanas, laulības un miršanas reģistru ieraksti, kas ir neatkārtojams kultūrvēsturisks mantojums, – tiktu pienācīgi saglabāti nākamajām paaudzēm. Šajā laika periodā iestādi vadījuši (t.sk. vada) 14 vadītāji. “Pateicamies par darbu un īpašo devumu! Īpašs paldies divām radošām, ar izcilu degsmi apveltītām iestādes vadītājām – Nārai Rullei un Ritai Viļumsonei, kuras daudzu gadu garumā ieguldījušas lielu enerģiju, nesavtīgu darbu Dzimtsarakstu nodaļas attīstīšanā, to bagātinot ar jauninājumiem, kas kļuvuši par tradīcijām,”
stāsta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ieva Miķīte-Plusniņa, kura šo pienākumu veic kopš 2019.gada 2.septembra, strādājot komandā ar vadītājas vietnieci Viju Kuģi, galveno speciālisti Inu Šteinbergu un tehnisko atbalstu Irēnu Verveiko.
Savu simtgadi Latvijas civilstāvokļa aktu reģistrēšanas sistēma sagaida neparastākos apstākļos, kad svētku noskaņu un ikdienas darbu būtiski ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Tāpat arī tieši iestādes gadadienā spēkā stājas administratīvi teritoriālā reforma.
“Pārmaiņas nekad nav vienkāršas, tomēr ceru, ka Dzimtsarakstu nodaļa, līdzīgi kā jaunais novads, apvienojot katra pagasta un pilsētas vērtības, arī turpmāk ar patiesu rūpību un ieinteresētību palīdzēt iedzīvotājiem, nodrošinās pakalpojumus, ar cilvēkiem tiksies svinīgos un sirsnīgos mirkļos. Mēs no sirds vēlamies, lai cilvēki nāktu pie mums ar prieku un pārliecību, ka šeit uzklausīs, sadzirdēs, palīdzēs,”
stāsta Ieva Miķīte-Plusniņa.
Nomainot septiņas atrašanās vietas, no 1975.gada 12.aprīļa Dzimtsarakstu nodaļas durvis apmeklētāji ver pašā Valmieras sirdī, pilsētas galvenās ielas – upes Gaujas – krastā Cēsu ielā 2, kur valda gan pilsētas nerimstošais gars, gan dabas tuvums un miers.