Vidzemē ir divas skolas, kurās tiek realizēta mazākumtautību izglītības programma, – Valmieras 2. vidusskola un Strenču pamatskolas filiāle Sedā. Skolā Valmierā vērtēja, ka šobrīd atmaksājas iepriekšējos gados ieguldītais darbs bilingvālajā apmācībā, lai pārietu uz mācībām valsts valodā.
Sākot sarunu par pāreju uz mācībām valsts valodā, Valmieras 2. vidusskolas direktors Andrejs Gluhovs uzsvēra, ka skola vēlas lauzt priekšstatu, kas par to ir iesakņojies pilsētā. “Pēdējo gadu laikā skola ir ļoti stipri mainījusies, šis ir stereotips, ka Valmieras 2. vidusskola ir krievu skola, mēs jau sen neesam krievu skola,” sacīja Gluhovs.
Skola jau iepriekš sekojusi tendencēm Valmierā un Valmieras novadā, redzot, ka dabiskās asimilācijas procesi notiek straujāk: “Līdz ar to, arī plānojot skolas nākotni, mēs esam sapratuši, ka mums kā skolai ir diezgan stipri jāmainās.
Tas notika jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad mēs sapratām, ka ir jāmaina mācību process, ka ir jāpāriet uz latviešu valodu.”
Arī savā starpā bērni runā latviski
Lai iepazīstinātu, kā notiek mācības, direktors aicināja ielūkoties 1. klases nodarbībās. Sekojot līdzi mācību stundai, Latvijas Radio novēroja, ka ir grūti pateikt, ka šeit mācās arī pirmklasnieki, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda, lai gan skolotāja Sanita Eglīte ik pa brīdim bērniem pārjautā, vai viss stāstītais ir saprotams.
“Priecē tas, ka bērni runā latviešu valodā. Ja nepieciešams, tad piepalīdzu, sniedzu atbalstu, izskaidroju, aicinu arī pārējos bērnus izskaidrot, ko tas nozīmē. Tādējādi dienu pa dienai šī valodas krātuvīte bērniem pilnveidojas, paplašinās,” sacīja skolotāja.
Arī mazā Emīlija un Aleksandrs bija gatavi arī dalīties iespaidos, kā viņiem iet ar mācībām latviešu valodā. Abi norādīja – grūti neesot un arī sarunas starp klasesbiedriem norit latviešu valodā.
Skolotājiem trūkst metodiskās bāzes
Vidusskolas posmā mācības jau kādu laiku notiek tikai latviski. Pamatskolā ir latviešu klases, bet ir arī mazākumtautību programma. Un, lai arī skolā, salīdzinot ar Rīgas vai Latgales skolām, pāreja apmācībām valsts valodā norit daudz raitāk un mierīgāk, direktors Gluhovs atzīst, ka ne jau viss ir tik rožaini. Pirmkārt, palaižot garām kādu terminu vai līdz galam neuztverot informāciju, bērns var zaudēt zināšanas, savukārt pedagogiem dažreiz nākas samazināt stundas tempu, lai sniegtu atsevišķiem bērniem palīdzību.
“Cik mēs varam tajā brīdī realizēt standartu, programmas, cik kvalitatīvi tas notiek, bet valsts pārbaudes darbus neviens nav atcēlis,” sacīja direktors, vērtējot, ka arī skolotājiem būtu nepieciešama metodiskā bāze, kā mācīt. Problēmu, protams, nav tiem pedagogiem, kuri jau ir strādājuši bilingvāli.
“Vai kāds runā par to, vai latviešu skolotāji ir metodiski izglītoti? Kā strādāt ar bērniem, kam mazākumtautību valoda ir dzimtā, kā pareizi komunicēt, ja bērnam ir problēmas? Kā pareizi sniegt atbalstu? Tam arī ir nepieciešams laiks un, protams, papildu izglītība.”
Pedagogi ir, bet mācību materiālu joprojām nav
Skolā ir rasts risinājums pedagogu trūkumam, tomēr problēmas ir ar atbalsta personālu un mācību materiāliem.
“Mācību grāmatas, darba burtnīcas, metodiskie materiāli. Kopš reformas sākuma jau ceturtais gads iet, bet mēs vēl joprojām runājam par materiālu trūkumu.
Mans subjektīvs viedoklis, ka tas nav normāli. Mēs gribam ieviest pārmaiņas, bet stāvam uz vietas,”
pauda direktors Gluhovs.
Direktoram ir arī savs redzējums par to, kā šī pāreja uz mācībām valsts valodā būtu noritējusi ar mazākām problēmām.
“Principā to bilingvālo izglītības sistēmu vajadzēja stipri padziļināt jau pirms desmit gadiem, un tad šī pāreja būtu dabiskāka, vienkāršāka un neizraisītu tik asu neizpratnes vilni no sabiedrības puses. Bet kopumā, es domāju, ka šī pāreja strādātu stipri labāk, ja mēs pārietu, sākot ar 1. klasi, tad otrā, trešā, ceturtā un tā tālāk,” viedokli pauda Gluhovs.
Par to, kāds skolā ir bijis pirmais mēnesis, kāda problemātika iezīmējusies pārejā uz mācībām valsts valodā, nākamajā nedēļā tiks diskutēts pedagoģiskās padomes sēdē.
KONTEKSTS:
No šā gada rudens uz mācībām tikai latviešu valodā pāriet 1., 4., 7. klasē. Pēc gada – 2., 5. un 8. klasē, vēl pēc gada – arī 3., 6. un 9. klasē. Tam gatavojoties, pedagogiem rīkoja pieredzes apmaiņas seminārus, tālākizglītības kursus.
Likuma grozījumu autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.
Foto autors: Indars Krieviņš
Informācijas avots:
LSM