Var apjukt, skatoties uz dažādām pērļu virtenēm rotu stendā veikalā… īstas vai neīstas? Kuras no tām vērtīgākas, kā to novērtēt? Vai cena tiešām atbilstoša pērļu kvalitātei? Kādas pērles piestāv brunetēm un kuras dāmām ar gaišiem matiem? Kā rodas pērles? Un vai taisnība, ka dabīgas pērles veikalos Latvijā nevar nopirkt? Vai Latvijas upēs vēl var atrast īstās pērles?
Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem jautājumiem varēs uzzināt, tiekoties ar Ervīnu Butkeviču, Amerikas Gemoloģijas Institūta (GIA) pērļu programmas speciālistu, Latviešu Tautas Mākslas Savienības biedru. Izglītojošais seminārs – pērļu meistarklase – notiks 21. aprīlī plkst. 18.00 Valmieras Kultūras centrā (Rīgas iela 10). Dalība bezmaksas, tomēr vietu skaits ir ierobežots.
Meistarklases dalībnieki uz vietas praktiski varēs notestēt dažādus pērļu veidus – noskaidrot, kuras krāsas un pērļu rotu veidi piestāv labāk. Meistarklases turpinājumā tie, kuri vēlēsies, varēs iejusties pērļu juvelieru amatā un praktiski izveidot sev pērļu auskarus ar sudraba vai zelta stiprinājumiem. Šos auskarus katrs dalībnieks varēs paņemt līdzi uz mājām (sedzot tikai tiešās izmaksas – 20 eur). Pērļu meistarklasei var pieteikties, zvanot pa tālruni 29454417.
Pirmā rakstītā liecība par to, ka Latvijas upēs kādreiz iegūts daudz skaistu pērļu, atrodama Dionīsija Fabrīcija hronikā, kas pabeigta apmēram 1610. gadā. Vidzemē atrastas upes pērles, kas labumā esot pielīdzināmas austrumu pērlēm. Laikā, kad daļa no pašreizējās Latvijas teritorijas atradās zviedru pārvaldījumā, karalis Kārlis XI izdevis pavēli, kas aizliedza pārdot pērles uzpircējiem, kas veda preces pārdošanai Maskavā. 1694. gadā karalis iecēlis pērļu inspektoru, kurš bija atbildīgs par Latvijas upēs atrastām pērlēm. 1697. gadā ģenerālgubernators izdevis patenti, kas noteica, ka pērļu zvejniecība ir karaļa privilēģija un tā ir aizliegta, ja nav saņemta pērļu inspektora atļauja. Pētera Pirmā valdīšanas laikā, 1720. gadā tika izdota pavēle, kas noteica ķeizariskās majestātes pastāvīgas tiesības uz pērļu resursiem. Mūsdienās Latvijas teritorijā, tieši Vidzemē saglabājusies neliela daļa no tām upēm kurās mīt gliemenes, kas spējīgas izveidot pērles. Upju nosaukumus nedrīkst publiskot, jo ziemeļu upespērlene ir starptautiski aizsargājama suga. Dabas aizsardzības pārvalde izdevusi rīkojumu “Par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu informācijai par īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vietām”.
