Ik gadu vides organizācijas, biedrības un muzeji nosauc gada dzīvniekus un augus. Par gada dzīvniekiem vai augiem atzīst vai nu ļoti retas, aizsargājamas, apdraudētas sugas vai arī tādas, kas pazīstamas, taču par tām ir daudz nezināmā.
Esam apkopojuši 2025. gada augus un dzīvniekus. Lasi plašāk un uzzini!
2025. gada dzīvnieks – ezis
Par Latvijas Nacionālā dabas muzeja 180. jubilejas un 2025. gada dzīvnieku izvēlēts ezis – nelielā auguma apaļīgais zīdītājs, kura raksturīgākā pazīme ir ar adatām segta ķermeņa virspuse. Latvijā sastopamā ežu populācija oktobrī devās ziemas guļā, kas ilgs līdz aprīlim.
Eži apdzīvo teritorijas, kas bagātas ar krūmiem, lapu kokiem un bagātu zemsedzes veģetāciju – meža malas, lauksaimniecības zemes, dārzus un parkus. Labprāt uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, arī pilsētās. Aktīvi gada siltajā sezonā, diennakts tumšajā laikā. Tie ir visēdāji, tomēr galvenokārt pārtiek no bezmugurkaulniekiem – vabolēm, kāpuriem, gliemežiem, tārpiem un zirnekļiem. Ežu dzīves ilgums ir 5–7 gadi.
Plašāk šeit.
2025. gada kukainis – jāņtārpiņš
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2025. gada kukaini ievēlējusi jāņtārpiņus, tādējādi vēršot uzmanību gan uz interesanto dabas fenomenu – bioluminiscenci, gan uz šīs sugas šķietami arvien retāku sastopamību.
Jāņtārpiņiem, kā tos nosaukuši latvieši, nav radniecības ar tārpiem, bet gan ar vabolēm,- tie pieder Spīdvaboļu dzimtai, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 sugu, lielākoties tropu iemītnieces. Latvijā sastopamas tikai divas ar spīdorgāniem apveltītas sugas – jāņtārpiņš (Lampyris noctiluca) un mazais jāņtārpiņš (Phosphaenus hemipterus).
Plašāk šeit.
2025. gada putns – mājas strazds
Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2025. gada putnu izvēlējusies mājas strazdu. Mājas strazds ir Eiropā un Latvijā ierasta un izplatīta putnu suga, kurai Latvijā ir stabila populācija. Mājas strazdu, kas ligzdo lauku ainavā un piepilsētās, kā arī mežos, parkos un kapsētās, var atpazīt pēc apspalvojuma – tas ir melns ar metālisku, zaļganvioletu spīdumu un sīkiem, gaišiem raibumiņiem.
Mājas strazds ir gājputns, turklāt sugai ir raksturīga starpmigrācija – pēc mazuļu izvešanas putni aizlido aptuveni pusceļu uz ziemošanas vietām, lai tur barotos un pēcāk turpinātu migrāciju jau tikai rudenī. Rudenī un ziemā mājas strazdi pulcējas lielos, trokšņainos baros, lai aizsargātos no plēsējiem un lai veiksmīgāk atrastu barību uz laukiem, dārzos un citviet.
Plašāk šeit.
2025. gada augs – smiltāja retējs
Latvijas Botāniķu biedrība par 2025. gada augu izvēlējusies smiltāja retēju (Potentilla arenaria). Tā ir samērā reti sastopamu rožu dzimtas augu, kas sastopams sausās, smilšainās un atklātās vietās.
Sausās un saulainās mežmalās, nogāzēs un ceļmalās aprīļa beigās-maijā reti kurš augs izceļas tik ļoti kā smiltāja retējs (Potentilla arenaria). Tas ir neliels, 5 – 10 cm augsts, zemei pieplacis rožu dzimtas augs ar gulošu vai pacilu stublāju un trīs vai piecstarainām lapām. Sevišķi ievērojami ir košie, zeltaini dzeltenie ziedi, turklāt smiltāja retējs parasti zied bagātīgi, veidojot jau pa gabalu labi saredzamus cerus.
Plašāk šeit.
2025. gada sūna – spurainā dzīparene
Latvijas Botāniķu biedrības Sūnu grupa par 2025. gada sūnu izvēlējusies spuraino dzīpareni (Paludella squarrosa). Kā jau nosaukums liecina, sūna dabā izskatās pēc dzijas pavediena, bet atliektās lapiņas piedod spurainumu.
Spurainā dzīparene ir lapu sūna. Augi ir gaiši zaļi līdz dzeltenīgi 3–15 cm gari. Lapas sakārtotas skaidrās 5 rindās. Spurainā dzīparene sastopamas zāļu un pārejas purvos, avotainās vietās strautu un upīšu malās, pļavu nogāzēs, kā arī tā aug sūnu purvos pie sēravotiem, piedalās ezeru aizaugšanā. Sūna bieži ir sajaukumā ar citām purvainu vietu sūnām.
Latvijā suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un to aizsargājamo sugu sarakstā, kam veidojami mikroliegumi. Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, aktuālajā sugas apdraudētības novērtējumā pēc IUCN kritērijiem atzīta par gandrīz apdraudētu (NT – near threatened).
Plašāk šeit.
2025. gada dzīvotne – mala
Latvijas Dabas fonds par 2025. gada dzīvotni izvēlējies malu. Mala ir pārejas zona starp divām vai vairākām ekosistēmām, kurai raksturīga īpaši bagātīga bioloģiskā daudzveidība, jo tajā ir vieta gan tām sugām, kas mājo atšķirīgajās ekosistēmās, gan arī īpašām sugām, kurām nepieciešami tieši malai raksturīgie apstākļi.
Redzamākās malas mūsu ainavā ir mežmalas, kas savieno pļavas un meža dzīvotnes, ūdensmalas, kurās satiekas ūdens ekosistēma un zālājs vai krūmājs, arī ceļmalas. Malām dabā var būt ļoti liela nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, taču tās var radīt arī dažādus riskus. Malas piesaista apputeksnētājus, savukārt tie – putnus, tā veidojot ļoti aktīvu zonu, kura pozitīvi ietekmē arī līdzās esošās dzīvotnes. Malas ir īpaši nozīmīgas tiem dzīvniekiem, kuriem dzīves laikā ir nepieciešamas dažādas dzīvotnes, piemēram, ir putni, kuriem olu dēšanai vajag mitrāku vietu, bet barības meklēšanai sausu.
Plašāk šeit.
2025. gada sēne – zaļā jeb papagaiļu stiklene
Par 2025. gada sēni izvēlēta zaļā jeb papagaiļu stiklene Gliophorus psittacinus (Hygrocybe psittacina). Latvijas Mikologu biedrība izvēlējusies aizsargājamo zaļo stikleni, lai pievērstu tai sabiedrības uzmanību, izceltu bioloģiskās daudzveidības un biotopu aizsardzības nozīmi.
Zaļā (papagaiļu) stiklene ir maza, krāšņa sēne, kuru grūti sajaukt ar citu, – tās koši zaļā cepurīte un kātiņš ir īsts dabas brīnums. Šī sēne aug nabadzīgās augsnēs, īpaši zālājos un parkos. Pasaulē izplatīta suga, bet Latvijā ļoti reti sastopama – līdz 2024. gadam zināms vien nepilns desmits atradņu.Sēne iekļauta topošajā Latvijas Sarkanajā grāmatā.
Plašāk šeit.
2025. gada bezmugurkaulnieks – dižais mājas zirneklis
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2025. gada bezmugurkaulnieku izvēlējusies dižo mājas zirnekli (Eratigena atrica), lai pievērstu uzmanību mūsu mājās dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem un to nozīmi vides uzturēšanā, kā arī, lai sniegtu vairāk informācijas par nezināmajiem zirnekļiem cilvēka mājokļos.
Mātītes ķermenis sasniedz 1,6 (līdz 1,8) cm garumu. Ja mēra kopā ar kājām, sanāk lielāks, līdz 7,5 cm. Kājas var būt līdz pat trim reizēm garākas par ķermeni.
Plašāk šeit.
