Pagājušajā nedēļā, no 19. līdz 21. oktobrim, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” norisinājās Baltijas- Amerikas Brīvības fonda Baltijas-Amerikas dialoga programmas projekta “EKT- pieredzes un zināšanu pārnese starp ASV un Baltijas psihiatriem” aktivitātes. Triju dienu laikā norisinājās trīs aktivitātes, t.i. profesora Čārlza H. Kellnera lekcija RSU psihiatrijas un narkoloģijas katedras studentiem, tiešsaistes seminārs “Elektrokonvulsīvā terapija (EKT). Baltijas un ASV pieredze.”, kā arī Slimnīcas speciālistu un ASV profesora apaļā galda diskusija par vidēja un senioru vecuma depresijas pacientu ārstēšanu ar EKT.
Slimnīcas vadītāja Maija Ancveriņa: “Pagājušās nedēļas aktivitātes ir sniegušas lielu gandarījumu mums pašiem un devušas pienesumu psihiatrijai kopumā. Esam lepni par divu gadu EKT pielietošanas pieredzi Slimnīcas stacionārā un priecājamies, ka varam dalīties ar savu pieredzi ne tikai lokālā, bet arī starptautiskā līmenī, kā arī vienlaikus dzirdēt citu valstu praksi EKT perspektīvā. Liels gandarījums, ka projekta ietvaros izdevās piesaistīt pasaulē, Baltijā atzītus un praktizējošus šīs jomas speciālistus. Šī ir nozīmīga pieredze arī mūsu Slimnīcas speciālistiem. Prieks par pozitīvajām atsauksmēm no semināra klausītājiem par saņemto informāciju par EKT pielietošanas ieguvumiem, arī izgaismotajām problēmām. Arī turpmāk esam gatavi dalīties ar savu pieredzi un zināšanām.”
Projekta aktivitātes atklāja ASV vieslektora, pieredzējuša psihiatra, vairāk kā 300 publikāciju un 5 grāmatu autora, 2016. gada The New York Times Super Doctors laureāta, vadošā speciālista EKT pētniecībā, profesora Čārlza Kellnera lekcija, 19. oktobrī, RSU psihiatrijas un narkoloģijas katedras studentiem, rezidentiem un arī praktizējošajiem kolēģiem “Elektrokonvulsīvā terapija: mīti un klīniskā realitāte 21. gadsimtā”. Lekcijas moderatora pienākumus uzņēmās Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, psihiatrs profesors Elmārs Rancāns. Kopumā lekcijā piedalījās un par EKT diskutēja 74 jaunie nozares speciālisti un ne tikai. Lekcijas diskusiju sadaļā profesors Kellners ar studentiem apsprieda terapijai raksturīgākās indikācijas, pacientu atlasi un terapijas drošības apsvērumus, vienlaikus izceļot zinātniski pētniecisko pamatojumu EKT kā ikdienas procedūras pielietošanai.
20.oktobrī norisinājās projekta centrālais notikums tiešsaistes seminārs “Elektrokonvulsīvā terapija (EKT). Baltijas un ASV pieredze.”, kurā uzstājās Baltijas un ASV EKT praktiķi, kopumā pulcējot ap 160 nozares speciālistu no visas Baltijas. Lektoru vidū bija profesors Čārlzs H. Kellners, kuram pievienojās Ziemeļigaunijas Medicīnas centra Psihiatrijas klīnikas vadošais psihiatrs, Ziemeļvalstu konvulsīvās terapijas asociācijas sekretārs Margus Lōokene, kā arī Strenču slimnīcas EKT praktiķi ārsts- psihiatrs Jēkabs Līcis, ārsts- psihiatrs/ narkologs Raivis Logins un anestezioloģe-reanimatoloģe Egita Vītola-Rabāce.
Semināra laikā, aplūkojot ASV, Igaunijas un Latvijas praksi elektrokonvulsīvās terapijas pielietošanā, tika secināts, ka visās valstīs ir līdzīga problemātika- EKT kā metode tiek izmantota salīdzinoši maz un tas tiek balstīts uz stigmatizējošo informāciju informatīvajā telpā, kā arī vispārējas informācijas trūkumu saistībā ar EKT pieejamību. Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas gadījumā, pašlaik esam ceļa sākumā ārstniecības metodes padarīšanai par ikdienas procedūru ikvienā specializētā ārstniecības iestādē, kamēr ASV un Igaunijā metode tiek aktīvi izmantota un ir pieejama jau vairākus gadu desmitus gan stacionāros, gan ambulatori. Semināra laikā tika aplūkoti arī klīniskie gadījumi no Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pieredzes, kas iezīmēja terapijas pozitīvo ietekmi uz pacienta veselības stāvokli. Jāatzīst, ka Slimnīcā EKT tiek izmantota kā papildinošā terapija. Vienlaikus diskusiju sadaļā tika iezīmēti arī terapijas ētiskie aspekti un pacientu grupas, kurām EKT, balstoties zinātniskajiem pētījumiem, ir droši izmantot. Aplūkojot Latvijas pieredzi, semināra laikā tika izgaismota problemātiskie aspekti saistība ar terapijas pieejamību un finansēšanu, t.i. terapiju Latvijā nefinansē valsts, kamēr ASV un Igaunijā tas ir valsts apmaksāts pakalpojums.
Projekta noslēdzošā aktivitāte norisinājās 21.oktobrī, kad profesors Kellners pievienojās Strenču slimnīcas speciālistiem apaļā galda diskusijā par EKT pielietošanu pacientiem ar depresiju vecumā 60+. Tā kā lektora profesionālā pieredze vairāk saistīta ar geriatrijas profila pacientiem, viņš dalījās savā pieredzē un novērojumos EKT izmantošanā šajā vecuma grupā, vienlaikus profesors dalījās zinātniskās pētniecības pieredzē – 2016. gada divu fāžu pētījumu PRIDE, kurš bija mērķorientēts tieši uz seniora vecuma pacientiem. Profesors norādīja, ka svarīga ir komanda un tās sadarbība: “Svarīgi, ka pieeja terapijai ir standartizēta, t.i., ir noteikta procedūra un ir nemainīgi komandas locekļi, jo vismazākās izmaiņas atbalsta procesos var radīt ietekmi uz terapijas rezultātu. Svarīgi, lai ir abpusēja uzticība, sākot no iesaistītā psihiatra, anesteziologa, anestēzijas māsas, māsas palīga,” norādīja profesors Kellners. Diskusijā piedalījās 10 Slimnīcas ārsti. Diskusijas beigās profesors atzinīgi novērtēja Slimnīcas iniciatīvu, uzdrīkstēšanos un ieguldīto darbu. Profesors Kellners sniedza praktiskus padomus un ieteikumus tālākai terapijas attīstībai Slimnīcā un speciālistu pilnveidei, tādējādi iezīmējot arī turpmākās sadarbības virzienus, viens no tiem, – noteikti doties pieredzes apmaiņā uz tādām valstīm kā Dānija, Beļģija, kur EKT pielietošanas vēsture ir daudzu desmitu gadu garumā un arvien pilnveidojas.
Projekta aktivitātes kopumā sniegušas psihiatrijas speciālistiem plašāku izpratni par terapijas pielietošanas indikācijām kopumā, atsākot diskusiju par nepieciešamo atbalstu jauno speciālistu apmācībā EKT metodē, vienlaikus arī valstiskā līmenī par terapijas finansēšanas modeli. Projekta aktivitātes veicinājušas ciešāku sadarbību starp Baltijas un ASV EKT praktiķiem, tādējādi veicinot arī turpmāku speciālistu sadarbību EKT perspektīvā, kā arī speciālistu kompetenču paaugstināšanu. Projekta aktivitātes īstenotas ar Baltijas- Amerikas Brīvības fonda finansējumu. Vairāk par projektu lasiet šeit.
Informāciju sagatavoja: Alīna Kitnere, VSIA “Strenču PNS
