Lielās Talkas laikā Valmieras novada pašvaldības darbinieki iestādīja apmēram sešus tūkstošus jaunu priedīšu, apmežojot 1.5 hektārus.
Ikviena meža īpašnieka pienākums ir meža atjaunošana. To nosaka valstī pastāvošais Meža likums. Meža atjaunošanas pamatuzdevums ir mežsaimniecības prasībām atbilstoša produktīva un kvalitatīva meža izaudzēšana, mežu atjaunojot, to sējot, stādot vai veicinot dabisko atjaunošanos.
Priede ir Latvijā viena no izplatītākajām koku sugā,, tās audzes aizņem vairāk kā 30% no mežu kopplatības. Priedei ir plaša ekoloģiskā amplitūda, tā aug gan nabadzīgās smilts augsnēs, gan slapjās kūdras augsnēs. Vislabāk priedei patīk augt viegli mālainā smilts augsnē, kur tā var sasniegt pat 40 metru augstumu. Priede ir izteikts saulmīlis, tāpēc sauli mīlošā koka stumbri parasti tiecas augšup. Priedes mūža ilgums var sasniegt 350 – 500 gadus. Latvijā priedes ciršanas vecums ir 101–121 gads. Priedes koksne ir sveķaina, izturīga ar labām mehāniskajām īpašībām, to izmanto celtniecībā, mēbeļu rūpniecībā, celulozes ieguvei.
Pirms daudziem gadsimtiem Latvijā augošo priedi tās koksnes kvalitātes un slaido stumbru dēļ bija iecienījuši svešzemju tirgotāji, to pazina kā Rīgas priedi. Dzirdēti arī stāsti par Latvijas staltajām “mastu priedēm”, kuras izmantotas kuģu mastu būvniecībā.
Ja jauniestādītajām priedītēm patiks augšanas apstākļi un kaitēkļi tām ļaus izaugt, tad nākamās paaudzes baudīs mūsu šodienas darba augļus.
Interesanti fakti par priedi Latvijas valsts mežu infografikā:
