15. maijā Sēļu muižā notika pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kas norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu ciklā ”Latviešu grāmatai 500” ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Pasākumā ar priekšlasījumiem piedalījās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne “Skaista grāmata. Ko tas nozīmē 20. gs. pieredzē. Desmit ievērojamākie mākslinieki laika kontekstā”; latviešu grafiķis, mākslas zinātnieks Valdis Villerušs “Pirmais profesionālais latviešu grafiķis (arī grāmatu ilustrators) Augusts Daugulis” un latviešu ilustratore Agija Staka “Mūsdienu bērnu grāmatu ilustrēšanas tendences un kritēriji”.
Mākslas zinātniece I. Burāne iepazīstināja ar desmit nozīmīgākajiem māksliniekiem un grāmatu ilustratoriem 20. gs., izceļot viņu ieguldījumu Latvijas grāmatniecības vēsturē.
Viņa minēja grafiķus R. Zariņu (“Latvju raksti”), A. Kronenbergu (“Jērādiņa”, “Ābece”), M. Osi (K. Skalbe “Pasaka par vērdiņu” u.c.), A. Stankeviču (H. Ibsens “Pērs Gints”, V. Villerušu (V .Ļūdēns “Vara vārtos”), G. Krolli (“Indriķa hronika”), ilustratoru I. Zeberiņu (A. Upīts “Zaļā zeme” u.c.), māksliniekus S. Vidbergu (“Kamasutra” u.c.) un K. Fridrihsonu (Es tevi turpinu: franču mūsdienu dzejas izlase), kokgriezēju J. Plēpi (Tautas dziesmu izlase “Kara dainas”).
Zinātnieces stāstījumu papildināja grāmatas ar iepriekš minēto mākslinieku ilustrācijām. Pēc viņas domām, šīs grāmatas ir neatkārtojamas un reizē vienotas savā kopumā, tās ir ansamblis.
I. Burāne uzsvēra arī mākslas ietekmi uz personības veidošanos un norādīja, ka mākslai nepieciešams savs skatītājs un vērtētājs. Viņa akcentēja to, ka labs mākslinieks netraucē ne lasītājam, ne skatītājam, viņš nav uzbāzīgs ne garīgi, ne fiziski, ne agresīvs, ne nepieklājīgs, ne rupjš. Zinātniece pieļāva iespēju, ka caur mākslu un grāmatu ilustrācijām varētu izdoties pievērst bērnu uzmanību grāmatām, tā uzlabojot lasītprasmi un Latvijas nākotni.
I. Burānes skatījumā mūsdienu grāmatniecībai raksturīgas tendences ir, ka grāmata mūsdienās kļūst pārāk lietišķa, tāpat kā visa mūsu dzīve, un grāmatniecībā kopumā zaudējam tēlainību, un, zaudējot tēlainību mākslā, mēs to padarām primitīvu, un tas nebija raksturīgs 20. gadsimta grāmatniecībai un iepriekš aplūkotajām ilustrācijām. Kvalitatīvas grāmatas ir pirmais solis, lai mēs nezaudētu savas esības pamatu, viņa sacīja.
Turpinājumā mākslas zinātnieks, grafiķis V. Villerušs savā priekšlasījumā sniedza ieskatu grāmatu izdošanas un grafikas attīstībā, sīkāk iepazīstinot ar dažādiem grafikas tehniku veidiem – kokgriezumu, kurā ir izteikti melnbalti attēli; kokgrebumu, kurā varēja reproducēt zīmējumu, fotogrāfiju vai gleznu, un litogrāfiju, kas varēja būt krāsaina.
Kā reproducētā kokgriezuma spilgtu pārstāvi V. Villerušs norādīja pirmo profesionālo latviešu grafiķi un ilustratoru A. Dauguli, kurš dzimis Igaunijā, bet lielāko dzīves daļu nodzīvojis Krievijā. Viņa vecāki nākuši no Mazsalacas. 19. gs. otrajā pusē viņš Krievijā bijis ļoti populārs, ilustrējis žurnālus un arī nelielu skaitu tehniska satura grāmatu. A. Daugulis ierīkojis arī savu kokgrebumu darbnīcu, kurā bijuši mācekļi – kokgrebēji, kuri izpildīja pasūtījumus. Viņi izmantoja tolaik dominējošo un pieprasīto iespiedgrafikas formu – kokgrebuma tehniku, ar kuras palīdzību varēja attēlot dažādas nianses, smalkas līnijas u.tml., kas nebija iespējams kokgriezuma tehnikā un kuras bija viegli reproducēt.
V. Villerušs demonstrēja dažus uzskates līdzekļus – kokgrebuma un kokgriezuma instrumentus kaltiņus un koka dēlīšus – iespiedformas, lai ilustrētu savu stāstījumu par iespiedtehnikām.
Savukārt māksliniece A. Staka, kura ilustrējusi apmēram 250 grāmatu, pastāstīja par tendencēm bērnu grāmatu ilustrēšanā un dalījās pieredzē par ilustrāciju tapšanu un to, kas viņu iedvesmo tās radīt. A. Staka norādīja, ka jau 35 gadus bērnu grāmatu ilustrāciju zīmēšana ir viņas pamatdarbs, un viņas novērojums ir, ka mūsdienās ir mainījusies attieksme pret ilustratoru, to sāk uztvert arī kā profesiju un cienījamu darbu.
Grāmatu ilustratore arī dalījās ar saviem novērojumiem par to, kāda veida ilustrācijas mūsdienās patīk bērniem un jauniešiem. Viņasprāt, ļoti nozīmīgi ir ieinteresēt bērnus lasīt, un šajā procesā veiksmīgi var izmantot arī grāmatu ilustrācijas, jo tās piesaista bērnu uzmanību un palīdz atpazīt, piemēram, Latvijas putnus, tauriņus, dabu, senos vārdus – pastalas, ašķi u.tml., un ir vizuāli iespaidīgāk.
A. Staka arī dalījās ar prezentāciju, kurā bija redzamas viņas ilustrācijas.
Pasākumu organizēja Mazsalacas pilsētas bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valmieras bibliotēku. Tajā tikās Valmieras novada publisko bibliotēku darbinieki un citi interesenti, kuri vēlējās papildināt savas zināšanas par latviešu grāmatu mākslas attīstību 20. gadsimtā.
Apmeklētāji ļoti atzinīgi novērtēja pasākuma saturu un lektorus.
Informāciju sagatavoja Mazsalacas pilsētas bibliotēkas vadītāja Zane Jeske un vecākā bibliotekāre Ieva Bāliņa.