Viņa zelts ir darīšanā. Viņš redz rasējumos dzīvību – kā sienas, grīdas un jumti pieredzēs to, ko pieredz iemītnieki. Viņš zina, ka energoefektīvais siltinājums sajauksies ar sirds siltumu un racionāli plānotie stiprinājumi sastapsies ar stiprinājumiem, kam racionāla izskaidrojuma nav. Būvēt ir liels uzdevums – ne tikai tāpēc, ka redzamais veidols liels, bet arī liela pieredzēšana, kādam tur sperot pirmo soli uz ilgāku palikšanu.
Par Valmieras teātra veiksmīgu pārbūvi, kam bija nepieciešamas ne tikai prasmes, finanses un darbaspēks, bet arī piederības sajūta, personiska attieksme, lepnums, ka būvē savai pilsētai, īstenojot detaļās pārliecinošu sniegumu, turklāt ņemot vērā, ka arī pārbūves laikā teātra Apaļajā zālē bija skatāmas izrādes un tika uzņemti skatītāji, par uzņēmuma “Aimasa” veiksmīgu izveidi, vadīšanu, attīstīšanu un ilgtspējīgu skatījumu, pērn atzīmējot uzņēmuma 20 gadu jubileju, par Valmieras vārda nešanu Latvijā, piedaloties dažādu būvobjektu īstenošanā, kas atzinīgi novērtēti arī dažādos konkursos, tostarp arī Valmieras teātra pārbūvētā vēsturiskā ēka, 17. novembrī Valmieras novada pašvaldības apbalvojumu “Valmieras novada Gada cilvēks” saņēma SIA “Aimasa” valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts.
“Valmieras teātra pārbūve kopumā bija ļoti vērtīgs un interesants process – redzējām aizkulises gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo pārbūves laikā izrādes Apaļajā zālē joprojām notika. Reizēm pat pašiem bija tāda sajūta, ka esam kā uz skatuves, jo Valmieras teātris ir svarīgs valmieriešiem un pilsētas viesiem, jutām, ka garāmgājēji skatās, gaida un vērtē. Ne tikai teātra kolektīvs, šķiet, ka visi gaidīja teātra atgriešanos mājās,” stāsta Sandris Apsīts. Īpaši emocionāls bijis laiks, kad noņemts nožogojums. “Garāmgājēji nāca klāt, dzirdējām daudz labu vārdu un pateicību. Liels paldies komandai, darbinieki strādāja atbildīgi, neiztikām arī bez virsstundām, lai būtu veiksmīgs iznākums plānotajā termiņā un budžetā. Paldies teātra komandai un direktorei Evitai Ašeradenai, viņa bija klāt visos procesos un noteikti tagad labi pārzina būvniecības jomu, paldies sadarbības partneriem!”
Ēkas pārbūve, to pārņemot no iepriekšējā būvnieka, sākta ar neatliekamiem darbiem. “Izaicinājums ir katrs projekts, jo katrs ir citādāks, ar savu specifiku, tāpēc pret katru attiecos nopietni. Valmieras teātris ir viena no svarīgākajām un iedzīvotājiem tuvākajām ēkām pilsētā, tāpēc mums kā būvniekiem bija papildu gandarījums, ka Valmieras teātris var lepoties ne tikai ar labiem aktieriem, izrādēm, komandu, kas rezultējas arī daudzās nominācijās un apbalvojumos, bet arī ar to, ka tagad teātra ēka ir pārbūvēta mūsdienu standartiem atbilstoši, cienot gan vēsturisko skatījumu, gan atrašanās vietu blakus baznīcai un vecpilsētai.”
Lai gan notika vērienīgi pārbūves darbi, teātris turpināja rādīt izrādes un uzņemt skatītājus daļā ēkas. Šī dinamika prasīja rūpīgu saskaņošanu, lai nodrošinātu, ka teātra darbība netiek pārtraukta un kvalitātes standarti tiek ievēroti. “Bija, protams, brīži, kad ārā slapjdraņķis, jumts tek, bet izrādei jānotiek. Tad jo īpaši varēja just, ka strādājam vienota mērķa vārdā, grūtības mūsu attiecības nesabojāja, gluži pretēji. Es teiktu, ka ne tikai profesionālā, bet arī attieksmes ziņā šis ir veiksmīgs projekts. Mums bija svarīgi saglabāt cilvēcību, visu laiku bija prātā, ka būvējam savai pilsētai. Droši vien nav daudz ēku, kuras ir būvniecības stadijā, bet vienlaikus tajās notiek izrādes. Šī mums bija pirmā teātra ēka, ko uzticēts pārbūvēt. Domāju, ka varu teikt, ka Valmieras teātris mums tagad ir vēl tuvāks, jo zinām katru stūrīti. Atklāšanas izrāde bija īpašs brīdis, klātesot arī Valsts prezidentam.”
Vērienīgo Valmieras teātra pārbūves darbu laikā saglabāta latviešu arhitekta Modra Ģelža projektētā administratīvā korpusa ēka, savukārt tehniski un vizuāli novecojušās piebūves nojauktas, modernizējot un veidojot lakoniskus, mūsdienīgus apjomus jumta izbūvju vietā. Būvniecības darbu laikā liela uzmanība tika pievērsta energoefektivitātes uzlabošanai. Apgaismojuma risinājumi ir pilnībā modernizēti, izmantojot energoefektīvas tehnoloģijas. Siltināti jumti, cokols un ārsienas, nomainīti logi un ārdurvis, kā arī izbūvēts jauns siltummezgls, siltumapgādes sistēma ar jauniem sildķermeņiem, ventilācijas un gaisa dzesēšanas sistēmas. Veikta Lielās zāles vienkāršotā atjaunošana, iekļaujot akustisko sienu izbūvi, jaunizbūvēta elektroinstalācija, demontētas ložas, izbūvējot papildu sēdvietu rindas, nodrošinot lielāku skatītāju sēdvietu skaitu. Tapusi “Black Box” zāle (Jaunā zāle).
Jautāts, kādām rakstura īpašībām jāpiemīt būvniekam, Sandris Apsīts saka: “Jābūt gatavam uzņemties atbildību, arī risku, jābūt pacietīgam, jāmāk strādāt komandā ar daudziem – klientiem, piegādātājiem, sadarbības partneriem, darbiniekiem. Uzskatu, ka tā ir perspektīva nozare, ko jauniem cilvēkiem izvēlēties. Mana izvēle par labu šai nozarei šķiet loģisks turpinājums – tā kā tēvs ir saistīts ar būvniecības jomu, skolas laikā sanāca iepazīt procesu, arī pastrādāt.”
Galvenais atjaunošanās un iedvesmas avots Sandrim ir ģimene. Tā kā aug četri bērni, tad brīvais laiks lielākoties pavadīts kopā ar ģimeni. Patīk ceļot, makšķerēšana, kam pašlaik pietrūkst laiks, lauku darbi, lai sazemētos, dažādu kultūras norišu apmeklēšana, tostarp, protams, Valmieras teātra izrādes.
Par lepošanās vērto Sandris Apsīts saka: “Lepojos ar ģimeni, tuvākajiem cilvēkiem, ar darbiniekiem, lepojos ar to, ka esmu no Valmieras. Darbojamies dažādās vietās Latvijā, vienmēr pasaku sadarbības partneriem, ka esmu valmierietis.”
Foto un video autors Uģis Brālēns