Valmieras novada pašvaldības Civilās aizsardzības speciālists Imants Silanžs, e-pasts saziņai: .
Valmieras novada sadarbības teritorijā esošu paaugstinātas bīstamības objektu civilās aizsardzības plānu aktuālās redakcijas
Izstrādātas vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām
Iekšlietu ministrija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izstrādājis vadlīnijas par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai vai atjaunošanai ēkas pazemes stāva daļā.
Vadlīniju izstrāde noteikta Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra sēdē atbalstīto risinājumu civiliedzīvotāju aizsardzības veida – patveršanās patvertnēs – ieviešanai un tā sasniegšanai noteiktajiem uzdevumiem.
Valmieras novada pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar VUGD sagatavotajām vadlīnijām. Tās ir pieejamas VUGD tīmekļa vietnē vugd.gov.lv – “Civilā aizsardzība” – “Vadlīnijas potenciālo patvertņu minimālajām tehniskajām prasībām”, lai iedzīvotāji spētu paši apsekot tiem piederošās pagrabtelpas un novērtēt atbilstību VUGD vadlīniju prasībām!
Stājies Zemessardzē un esi savas zemes sargs!
Zemessardze – tā ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju. Ieskaties ŠEIT un uzzini to, kā iestāties Zemessardzē!
Plašāka informācija par Zemessardzes 2. Vidzemes brigādi ir pieejama ŠEIT.
Rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā”
Rokasgrāmata “Kā rīkoties kara gadījumā” ir paredzēta, lai sniegtu informāciju un pamata rīcības algoritmus kā katram Latvijas iedzīvotājam individuāli sagatavoties iespējamam militārā apdraudējuma un kara gadījumam, tādējādi palielinot savas iespējas izdzīvot vardarbīgā vidē. Kā arī algoritmu, kā stiprināt un palīdzēt savai kopienai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu pretinieka sakaušanā.
Rokasgrāmatai ir trīs galvenās sadaļas. Pirmajā sadaļā iespējams atrast praktiskus padomus, kā sagatavoties un pasargāt sevi un savu ģimeni morāli un fiziski. Sniegti ieteikumi – kā reaģēt un palīdzēt citiem līdzcilvēkiem, kuriem ienaidnieka agresijas dēļ var būt nepieciešams specifisks atbalsts. Sadaļā “Valsts noturība” ir uzsvērti valsts un pašvaldību, kā arī Nacionālo bruņoto spēku galvenie funkcionālie pienākumi, tāpat norādīti veidi, kādos civiliedzīvotāji, kuri nevar piedalīties bruņotā cīņā, var atbalstīt bruņotos spēkus un īstenot civilo nevardarbīgo pretošanos.
Veidojot rokasgrāmatu, ir ņemtas vērā Ukrainas atziņas cīņā pret Krievijas agresiju kopš 2014. gada. Šajā laikā Ukraina ir stiprinājusi savas pretošanās spējas, kā arī mobilizējusi visu sabiedrību cīņai pret okupantu karaspēku.
72 stundas – “Kā rīkoties krīzes gadījumā”
Krīzes situācijā ikdienas dzīve kardināli mainās, jo var nebūt pieejami kritiskie pakalpojumi – elektrība, gāze, apkure, komunālie pakalpojumi, internets un mobilie sakari. Var nestrādāt veikali un benzīntanki, nedarboties bankomāti un maksājumu kartes. Varētu tikt apgrūtināta ārstniecības iestāžu un glābšanas dienestu darbība.
Krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus, tāpēc ikvienam jābūt spējīgam noturēties pirmās krīzes dienas – vismaz 72 stundas.
Labākais veids, kā pasargāt sevi un savus tuvniekus, ir savlaicīgi sagatavoties jebkādai krīzes situācijai, tostarp:
- izrunāt ar saviem tuviniekiem iespējamās krīzes situācijas un vienoties par rīcību;
- būt gatavam nodrošināt pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus pirmajām 3 dienām;
- regulāri atsvaidzināt zināšanas par pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu, iegūt informāciju un zināšanas, kas var palīdzēt Tev un Tavai ģimenei ekstremālos apstākļos.
Stiprinot katra iedzīvotāja gatavību dažādām krīzes situācijām, mēs stiprinām visas sabiedrības un valsts drošību. Iepazīsties ar digitālo bukletu «72 stundas: Kā rīkoties krīzes gadījumā” un esi gatavs dažādām krīzēm!
Buklets ir pieejams ŠEIT.
Informācijas avots: www.sargs.lv
Kas ar mums notiek krīzē un kā sev palīdzēt?
Krīze ir negatīvas pārmaiņas, sarežģīta un nestabila situācija procesa laikā. Šo stāvokli cilvēks uztver notikumu vai situāciju kā nepanesamu grūtību, kas pārsniedz cilvēka ierastos situācijas risināšanas veidus. Ar krīzēm var satapties gan indivīdi un ģimenes, gan sabiedrības, valstis vai pat pasaule. Cilvēkam saskaroties ar reālu vai iedomātu apdraudējumu, organisms “ieslēdz” fizioloģisko stresa reakciju jeb pārslēdzas uz izdzīvošanas režīmu. Lai nepieciešamības gadījumā notiktu operatīva iedzīvotāju mobilizācija, ir jābūt izpratnei par to, kas var būt palīdzošs un zināšanas par mūsu emocionālām reakcijām ir ļoti svarīgas. Šobrīd uzdevums palikt modram un reizē fokusēties tikai uz to, ko varam kontrolēt, kā arī uz rūpēm par sevi un tuviniekiem. Informāciju apkopoja Psiholoģijas un KBT centra «Intellego» komanda ir apkopojusi ieteikumus un resursus, kā psiholoģiski palīdzēt sev un tuvajiem šajā krīzes laikā. Plašāk – PIELIKUMĀ
Par radiāciju
Radiācijas monitoringa staciju mērījumus Latvijā uzrauga Valsts vides dienests (VVD), kas nepārtraukti monitorē un saņem informāciju par vēja virziena atmosfēras plūsmām starp Latviju un Ukrainu. Latvijas teritorijā esošās 20 monitoringa stacijas. Aktuālajiem radiācijas monitoringa datiem iespējams sekot līdzi šeit: https://ims-web.vvd.gov.lv/measuring-overview/daily/dose-rate/table.html
RADIĀCIJA UN VESELĪBA. Jonizējošais starojums ir enerģija, ko ražo dabīgie un cilvēka radītie radioaktīvie materiāli. Dzīvojot dabīgā radioaktīvā pasaulē būtiski svarīgi ir zināt un saprast – kas ir jonizējošais starojums jeb radiācija, ko tā dara un kā no tās izvairīties? Plašāk par radiācijas ietekmi uz sabiedrības veselību var lasīt ŠEIT.
Radiācijas drošības centru lasi ŠEIT.
Par rīcību gāzes pārvades sistēmas avārijas gadījumā un paredzētajiem aizsardzības pasākumiem
Valmieras pašvaldības teritorijā atrodas gāzesvadi, pa kuriem Akciju sabiedrība “Conexus Baltic Grid” nodrošina dabasgāzes pārvadi ar darba spiedienu vairāk par 1,6 megapaskāliem (MPa), kā arī gāzes pārvades nodrošināšanai piesaistītās iekārtas, būves un inženiertīkli.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumu Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 41. punktu, publicējam informāciju par aprobežojumiem gāzapgādes objektu ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās, kā arī par bīstamību, kas saistīta ar uzturēšanos Sabiedrības gāzapgādes objektu, inženierkomunikāciju un inženierbūvju aizsargjoslās.
Informatīvais materiāls par aizsargjoslām un saimnieciskās darbības ierobežojumiem