Vai Tu, lasītāj, zini, kur Valmieras novadā ir Putras ciems? Netālu no Igaunijas robežas, Ķoņu pagastā esošā Dīķeru muiža, kuru daži vēl pazīst kā Ķoņu skolu, sensenos laikos kaimiņu igauņu valodā tika saukta arī par Puderküll, kas tulkojumā nozīmē – putras ciems. Nez, vai šis nosaukums radies no tā, ka ciemiņi te vienmēr cienāti ar putru vai cita iemesla pēc, par to vēsture klusē, bet šogad 21. septembrī te sabrauca tie, kuriem interesē putras lietas.
Rīta pusē liela daļa Valmieras novada bibliotekāru tikās metodiskajā stundā, bet vēlāk zināšanu papildināšanai pievienojās pārējie apmeklētāji. LU folkloras pētnieks Guntis Pakalns dalījās pētījumos par putras tēmu folklorā, Agita Lapsa stāstīja par nemateriālā kulinārā mantojuma apzināšanu novadā, rosināja ieskatīties Valmieras bibliotēkas mājaslapas novadpētniecības sadaļā, kur var atrast bibliotekāru apkopotos materiālus par kopienu vēsturi, kas regulāri tiek papildināti. Vasaras garumā novadā tika vākti putras stāsti, kuri agrāk vai vēlāk arī nokļūs publiskajā digitālajā novadpētniecības lapā, bet šajā reizē daļa no tiem tika izstāstīta klātesošajiem (paldies bibliotekārēm Dz. Vendei, L. Apsītei, G. Veserei, A. Ķirsei, V. Vītolai, S. Praudiņai, A. Lapsai, G. Lapiņai par iedzīvotāju aptaujāšanu!), savukārt bērni dalījās garšīgajās putru pasakās, ko paši, skolotāju rosināti, bija sacerējuši. Izkustēties aicināja Ķoņu folkloras kopa “Dzīne” un Uue-Kariste senioru kapela. Vai zinājāt, ka latviešiem un igauņiem daudz kopīgi dziedamu dziesmu – ar vienu meldiņu, bet vārdiem katram savā valodā? Par to klātesošie pārliecinājās, vienojoties dziesmās, ko mēs, latvieši, pazīstam kā “Gaujas laivinieks”, “Pie dzintara jūras” un citās. Ķoņu Edīte bija pacentusies krāsnī sacept latvisko grūbu koču, igauņuLeila savārījusi milzu katlu Mulgi putras, bet Naukšēnu Antra – pagatavojusi cepto kartupeļu biezputru ar pildījumu. Gardus paldies viņām teica visi, jo pagaršojot pa druskai no katras, vēderi drīz vien bija pilni. Nu pasākuma apmeklētāji varēja ķerties pie darbošanās arī paši – stāstnieku darbnīcā, uz vietas sadaloties komandās, visi dalījās savos stāstos par doto tēmu, pēc tam vienu no savas komandas prezentējot citiem. Krietnā pēcpusdienā, dodoties mājup, apmeklētāji atzina, ka šī bijusi vērtīga diena, emocionāli pozitīvā gaisotnē gūstot jaunu informāciju, uzdrošinoties pašiem dalīties stāstos un saņemot rosinājumu papētīt kulināro vēsturi pamatīgāk. Ja Tev, lasītāj, ir vēlme sajust noskaņu, kāda valdīja Putras dienā, papildināt zināšanas, klausoties projektā filmētās lekcijas, apskatot G. Pakalna prezentāciju, kurā ir daudz norāžu uz dažādiem avotiem par folkloras tēmām, ielūkojies biblioteka.valmiera.lv, Valmieras bibliotēkas Youtube kanālā, te skatāma arī jūnijā notikusī R. Šmites saruna par ieteikumiem nemateriālā kultūras mantojuma apzināšanā.
Organizatori – Ķoņu bibliotēka un Koņu Tautas nams, paldies par sadarbību Valmieras, Mazsalacas bibliotēkām, Naukšēnu vidusskolai, Rūjienas Tautskolai. Pasākumu kopums notika projekta “Putriņa vārās, vārdi nāk mājās” ietvaros, ko atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, VKKF, VSIA “Latvijas valsts meži”.
Informāciju sagatavoja: Projekta vadītāja Kadrija Mičule
Video no pasākuma skatīt šeit:
