Valmieras novada pašvaldības deputāti atbalstīja ieceri pārņemt apsaimniekošanā no AS “Latvijas valsts meži” daļu aizsargājamo dendroloģisko stādījumu Bauņu parka teritorijā Matīšu pagastā. Kopējā aizsargājamo dendroloģisko stādījumu “Bauņu parks” teritorija ir 42,11 hektāri. Pašvaldība apsaimniekos 14,08 hektārus, iekļaujot ceļu, Bauņupītes tiltu un Jēkabkalnu.
Teritoriju pašvaldība pārņem ar mērķi uzturēt un attīstīt kultūrvēsturiskās un bioloģiskās vērtības. Bauņu parkā, kā arī parkam piegulošajās teritorijās, konstatēti Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi. Parka teritorijā sastopami bioloģiski veci un lielu dimensiju koki, kas nodrošina dzīves vietu īpaši aizsargājamām augu un putnu sugām. Parkā un tā apkārtējā teritorijā konstatētas deviņas īpaši aizsargājamās sugas, aug 28 dižkoki, lielākā daļa lapegļu. Parka centrālajai daļai piešķirta aizsargājama dendroloģiska stādījuma statuss, tajā sastopamas vairākas ārvalstu koku sugas, tajā skaitā Eiropas baltegle, Eiropas dižskābardis, Veimuta priedes un Eiropas lapegles. Šie koki stādīti Bauņu muižas grāfa Jakoba Johana fon Zīversa saimniekošanas posmā 18. gadsimta otrajā pusē un sasnieguši 200 gadu vecumu. Daļai teritorija piešķirts arī mikrolieguma statuss.
Tajā pašā laikā dabas vērtību aizsardzības statusi neierobežo pašvaldību Bauņu parkā attīstīt atpūtas un rekreācijas vietas un pastaigu takas. Iepriekšējais apsaimniekotājs AS “Latvijas valsts meži” Jēkabkalna apkārtnē jau bija iekārtojis dabas taku, kā mācību un izziņas vietu skolēniem, dabas pētniekiem un ceļotājiem.
Kristīne Auziņa, Valmieras novada pašvaldības Burtnieku apvienības pārvaldes vadītāja stāsta, ka tuvākie plāni ir saglabāt un izcelt vietas kultūrvēsturisko un daudzpusīgo bioloģisko vērtību: “Aicināsim vietējos iedzīvotājus iesaistīties vietas labiekārtošanas talkās”.
2018. gadā pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma sagatavots aizsargājamo dendroloģisko stādījumu “Bauņu parks” atjaunošanas projekts un apsaimniekošanas plāns.
Vēsturiski parks atzīts ne vien par vienu no skaistākajiem, bet arī par introducētajiem kokaugiem bagātākajiem stādījumiem Latvijā 18.–19. gadsimtā, daļa ievesto koku saglabājušies līdz mūsdienām. Daļa no lielā, bijušā Bauņu muižas parka ir Jēkabkalns, tam ne tikai ar interesantas reljefs, bet arī neparasti bagāta kultūrvēsture, tur 1865. gadā norisinājušies II Dziesmu svētki. Tam par godu 1990. gadā kalnā uzstādīts piemiņas akmens.
