Ik gadu 22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību ūdens resursu ilgtspējai un veicināt globālu izpratni par ūdens vērtību. Šī gada tēma – “Ledāju saglabāšana” – izceļ ledāju izšķirošo lomu pasaules ekosistēmās un ūdens resursu nodrošināšanā.
Ledāji ir nozīmīgi ne tikai ar savu dabas skaistumu, bet arī ar praktisko funkciju – tie regulē globālo ūdens ciklu. Ledāji kalpo kā dabiskas ūdens krātuves, kas, pakāpeniski kūstot, nodrošina miljoniem cilvēku piekļuvi dzeramajam ūdenim un ūdenim lauksaimniecības un enerģijas ražošanas vajadzībām. Taču klimata pārmaiņas apdraud šo būtisko resursu.
Saskaņā ar zinātnieku pētījumiem, globālā sasilšana izraisa ledāju paātrinātu kušanu, kas ne tikai samazina saldūdens krājumus, bet arī paaugstina jūras līmeni, izraisot plūdus un ekosistēmu izmaiņas. Pasaules Dabas fonds brīdina, ka, ja turpināsies pašreizējais sasilšanas temps, līdz 2100. gadam varētu izzust līdz pat divām trešdaļām pasaules ledāju.
Ledāji ir būtiski ne tikai ūdens nodrošināšanā, bet arī klimatiskās stabilitātes uzturēšanā. Tie palīdz atstarot Saules starojumu, tādējādi mazinot Zemes virsmas sasilšanu. Samazinoties ledāju platībām, šis efekts vājinās, vēl vairāk veicinot globālo sasilšanu.
Turklāt ledāji un sniega kušana nodrošina ūdeni miljoniem cilvēku. Tādi upju baseini kā Gangas, Brahmaputras un Jandzi upe ir tieši atkarīgi no Himalaju ledāju sniega kušanas, kas apgādā iedzīvotājus ar ūdeni dzeršanai un lauksaimniecībai.
Lai arī ledāju saglabāšana ir globāls izaicinājums, katra indivīda rīcībai ir nozīme. Samazinot CO₂ emisijas, pievēršoties zaļākam dzīvesveidam un atbalstot klimata iniciatīvas, mēs varam saglabāt šo svarīgo ūdens resursu nākamajām paaudzēm.
Foto: Klāvs Vasiļevskis