Dzintars Robulis ir Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas priekšnieks. Kopš marta neatņemama viņa formastērpa daļa ir Ukrainas karoga uzšuve. “Tā ir draugu – Ukrainas ugunsdzēsēju – dāvana. Ugunsdzēsējiem ir pieņemts apmainīties ar emblēmām īpašos gadījumos. Viņi man uzdāvināja pilnu komplektu. Ukraiņu karogu pie formastērpa nēsāju aiz cieņas pret viņiem par to, ko viņi dara, lai nosargātu savas valsts neatkarību, un par neizmērojamo sirsnību. Kopā ar saziedotajām lietām, ko nogādājām Ukrainā, dāvanā ir arī Matīšu brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas emblēma, apliecinot mūsu atbalstu un tagad jau draudzību,” stāsta Dzintars Robulis.
Lēmums doties uz Ukrainu, uz Červonogradas pilsētu tika pieņemts uzreiz pēc brīvprātīgo Kuldīgā, kuri darbojas, sniedzot atbalstu Ukrainai, zvana ar lūgumu atsaukties. Arī nepieciešamo – pārtiku, apģērbu un naudas līdzekļus degvielas iegādei – vietējie iedzīvotāji, tostarp uzņēmēji, saziedoja trīs stundu laikā. Pirmajā reizē Dzintars ar sievu Sanitu devās līdz Polijas–Ukrainas robežai, kur bēgļu centrā atstāja saziedoto, atpakaļceļā līdz Klaipēdai nogādājot ģimeni no Ukrainas. “Braucām trīs reizes. Otrajā reizē jau šķērsojām Ukrainas robežu, Galamērķis bija Červonogradas pilsēta, lai nogādātu ar ugunsdzēsību saistītas lietas glābējiem, piemēram, šļūtenes, stobrus. Trešajā braucienā aizvedām arī Dikļu meiteņu veidoto maskēšanās tīklu. Vēlos pateikt lielu paldies iedzīvotājiem par atbalstu, uzņēmējiem par naudas līdzekļiem degvielai, jo vienam braucienam līdz 1200 kilometru tālajam galamērķim, ceļā pavadot gandrīz 15 stundas, nepieciešams apmēram 350 EUR degvielai. Tāpat arī paldies novada pašvaldībai!”
Dzintars stāsta, ka saziedotais noderējis uzreiz. “Ļvivā krievi apšaudīja degvielas noliktavas, bija nepieciešams pēc iespējas vairāk šļūteņu dzēšanas darbiem, tāpēc mūsu aizvestās jau tur tika izmantotas. Savukārt maskēšanās tīkls noderēja Harkovas aizsargiem. Viņi ir no sirds pateicīgi par jebkāda veida palīdzību – noderēja siltās jakas, konservi un parējās tur nogādātās lietas. Ukraiņi ir ļoti sirsnīgi, speciāli mums pat vārīja boršču, viņu laipnība ir neaprakstāma.”
Trauksmes sirēnas, dūmaka un gaisā sajūtams sērs skaudri atgādina, cik tuvu ir karš. Taču Dzintars uzsver ukraiņu varonību: “Pirmie bēgļi, kurus atvedām uz Valmieru, šobrīd ir atpakaļ Ukrainā un jau sastādījuši kartupeļus. Regulāri sazvanāmies ar Červonogradas rajona ugunsdzēsības daļas priekšnieku, pulkvedi Olekseju Skribinecu (Скрібенець Олексій Васильович). Viņi gaida brīdi, kad mēs varēsim apciemot viņus, kā arī laiku, kad varēs atbraukt ciemos uz Latviju, ļoti priecājās, ka dosimies makšķerēt uz Burtnieku ezeru un ka jūra ir tik tuvu.” Brīvprātīgo, kuri vēlas būt aizstāvju rindās ir tik daudz, ka kara komisariāts pat nespēj visus uzņemt. “Viens pēc otra autobusi dodas ar jauniem brīvprātīgajiem. Jāsaka gan, ka uz frontes līniju sūta tikai tos, kuri ir vismaz 25 gadus veci, jauniešu uzdevums ir apsargāt dažādus objektus. Skatoties pēc cīņas spara un drosmes, ukraiņi šajā karā ir uzvarējuši. Ar Červonogradas ugunsdzēsējiem draudzība ir uz mūžu. Mūsu sniegtā palīdzība kaut mazliet pasargā viņus no elles zemes virsū, tāpēc svarīgi ir turpināt atbalstīt. Ja mēs būtu tik vienoti, kādi ir ukraiņi, mēs būtu krietni tālāk mūsu valsts attīstībā.” Lai gan šobrīd braucieni uz Ukrainu vairs netiek veikti, palīdzība sniegta joprojām, to organizējot attālināti.
Pateicamies par atbalsta sniegšanu Ukrainai Aivaram Flemingam, Mārtiņam Puķem, SIA “Ugunsdrošības risinājumu birojs”, Lāsmai Eglītei, Larisai Stivriņai, Silvai Buliņai, Matīšu BUB, Z/s “Lelles”, kooperatīvam “VAKS”, Indulim Jansonam, Skaidrītei Klāsonei, Lienei Misterei un Maksimam Misteram, Kristīnei Daigai, Danai Sniedzei, “Siguldas maiznieks”, “Lēdurgas miesnieks”, veikalam “Austris”, Kasparam Vainovskim, Lēdurgas BUB, Burtnieku BUK, Valmieras rajona BUB, Egīlam Kaužēnam, FN “Serviss”, Naukšēnu BUK Andrejam Rullim, SIA “Latakva”, Jānim Skrastiņam, SIA “Cietais rieksts”, SIA “Artifex”, Dikļu pūtēju orķestrim, Dikļu sieviešu korim, Matīšu PII “Namiņš”, Valmieras PII ”Pienenīte”, Valmieras Pārgaujas sākumskolai, SIA “Arvio”, Jānim Āboltiņam, Valmieras novada pašvaldībai.