Pēc veiksmīgo pirmo Dziesmu svētku norisināšanās Dikļos otrie Dziesmu svētki jeb Vidzemes latviešu dziesmu diena norisinājās 1865. gadā Jēkabkalnā. To sarīkoja Bauņu pagasta un apkārtējā inteliģence, sekojot kaimiņu dikliešu piemēram. Par svētku norisi 1865. gada 7. oktobrī mācītājs Juris Neikens raksta: “To prieku, ko pērn Dikļos baudījuši, šogad Matīšos vēlējāmies atjaunot, lai arvien, citā draudzē sanākdami, ar gadiem visu šo apriņķi varētu apmeklēt. Bet, zināms, dziesmu svētki tur vien jauki izdosies, kur vieta dziedāšanai derīga tik lielai ļaužu sanākšanai diezgan plaša un svētku vajadzībām pieklājīgi apgādāta. Bauņu muižas augsti cienījami lielkungi tādu vietu šī gada dziesmu svētkiem dāvāja. Muiža stāv sešas verstes no Matīšu baznīcas, Burtnieku ezera malā, un jau priekšgados skaisti uzkopta – ne vien ar staltām ēkām, bet ir ar dārziem un parku, ko tiešām vērtes skatīt.”
Svētkus atklāja Matīšu mācītājs ar šādiem vārdiem: “No sirds jūs apsveicināju visus mīļus ciemiņus no tuvienes un tālienes, dziedātājus un klausītājus uz šiem svētkiem. Jo šie svētki ir priecīgi svētki un mums jāpriecājas par daudz lietām. Jāpriecājas par dziedāšanu kā jauku dāvanu, ko Dievs mums devis. Kurš to nebūtu piedzīvojis, ka dziesmas, arī laicīgas, sirdi vieglinājušas un dažās bēdās priecinājušas! Jāpriecājas par dziedāšanas garu, ka no šiem svētkiem neatraujamies, bet vēl vairāk piespiežamies, jo ar sirds pateicību un prieku šodien še redzu dažu dziedātāju pulciņu, ko pērn Dikļos neredzējām, un tāpat priecādamies redzu tos dziedātāju pulciņus, ar ko jau pērn iepazinušies. Jāpriecājas par to jauku vietiņu, kas reti jaukāka Vidzemē būs atrodama. Te mēs kā dārza vidū starp zaļumiem un jaukumiem varam dziedāt. Jāpriecājas par Bauņu lielkungu mīlestību un laipnību, ka mūs pie sevis aicinājuši un šo dziedāšanas vietu mums vēlējuši. Jāpriecājas, ka Dievs laiku vēl tādu devis, ka no rīta viss nevarējām cerēt, ka tagad neaizkavēti caur lietus gaisu varējām še sanākt. Tiešām, mīļi draugi, mums jāpriecājas par dažām lietām. Lai tad nu priecājamies tā, ka arī pēcāk bez raizēm drīkstam atpakaļ skatīties uz šiem mūsu priekiem.”
Pēc šīs uzrunas sākās dziedāšana, svētkos piedalījās septiņi kori jeb, kā toreiz teica, dziedātāju pulki. “Tie cits pēc cita, kārtu kārtām priekšā nāca. Kad 140 vīru no Matīšiem, Rubenes, Smiltenes, Limbažiem vienā korī nodziedāja “Tev, tev, mans Dievs es slavēt sākšu” – tas bija gan cerīgs iesākums, kas prātu augšup cilāja un sirdi sildīja ar svētku prieku,” teikts tā laika laikrakstā. Svētku laikā latviski dziedātas četras dziesmas: “Mēs visi šodien sanākuši”, “Cik jauks ir mežs un lauks”, “Kad zaļā mežā tieku” un “Es grib` rītā mežā braukt “.
Arī trešie Dziesmu svētki norisinājās Valmieras novadā – 1866. gadā koristi pulcējās Rūjienā. Pēc tam svētki notika Jaunpilī 1867. gadā, Smiltenē 1868. gadā un Cesvainē 1869. gadā. Savukārt 1870. gadā Jānis Bētiņš organizēja Kurzemes dziedāšanas svētkus Dobelē.
Jēkabkalnu Bauņu muižas parkā ierīkojis grāfs Jakobs Johans fon Zīverss 18. gs. beigās. Parkā Zīverss licis samest mākslīgu kalniņu, kas nodēvēts par Jēkaba kalnu, un skaistā vietā licis uzcelt ķieģeļu mūra namiņu, izrotājot to ar četriem apaļiem pilāriem priekšpusē. Nams celts, lai ķeizariene pēc pastaigas pa parku atpūstos un dzertu kafiju. Jēkabkalnam apkārt bijis izrakts kanāls un tam pāri gājis tiltiņš. Kori dziedājuši dižo Veimuta priežu pakājē. Jēkabkalnā līdz pat 1960. gadam notikuši dažādi svētki un sarīkojumi, vairākkārt tur notikuši arī novada dziesmu svētki.
Vēstures avoti stāsta, ka 1764. gadā, caurbraucot uz Jelgavu, šeit ar akmens soliņiem izbūvētā parka lapenē piesēdusi imperatrise Katrīna II. No tiem laikiem dabā redzamajam, puslokā veidotajam akmens solam dots nosaukums – Katrīnas sols.
Atzīmējot otro Dziesmu svētku 150. jubileju 2015. gadā, toreizējā Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar VAS “Latvijas valsts meži” uzsāka vēsturiskā Bauņu muižas parka labiekārtošanu un tūristu takas izveidi. Taka sākas no norādes akmens “Jēkabkalns”, kuru kuru pēc toreizējās Mazsalacas mežrūpniecības saimniecības (Mazsalacas MRS) galvenā mežziņa Viļa Krūmiņa iniciatīvas uzstādīja Mazsalacas MRS darbinieki ar savu tehniku. Šeit atrodas arī informatīvs stends, kurā lasāms par Bauņu muižas un Jēkabkalna vēsturi. Jēkabkalns ir apaudzis ar egļu, оšu mežu, bet te iestādītas arī deviņas izcilas Veimuta priedes, parastie dižskābarži un riekstu koki. Otro Dziesmu svētku norises vietā aplūkojams arī ar skolotājas Laumas Birutas Sniķeres iniciatīvu 1990. gadā uzstādītais piemiņas akmens. 1990. gadā Jēkabkalna sakopšanas darbos strādājis arī dzejnieks Imants Ziedonis ar saviem domubiedriem. 2015. gadā otro Dziesmu svētku vēsturiskajā norises vietā Jēkabkalnā notika piemiņas brīdis, pēc kura Matīšu estrādē notika Burtnieku novada Dziesmu un deju svētki.
Trešo Vasarsvētku rītā 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā ieradās dziedātāji no Dikļiem, Rūjienas, Mazsalacas, pat Salacgrīvas, Limbažiem un Straupes. Visu dienu viņi pavadīja kopīgā dziedāšanā. Tas bija sākums pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas Rīgā notika deviņus gadus vēlāk (1873. gadā), izaugot par varenu kustību un vienu no skaistākajām Latvijas tradīcijām, ko apbrīno visā pasaulē. Šajā vasarā notiks XXVII Vispārējie Dziesmu un XVII Deju svētki, kam gatavojas vairāk nekā 1700 kolektīvu Latvijā un ārvalstīs.
