PLATĪBA: 88,47 km²

IEDZĪVOTĀJU SKAITS: 471

Vilpulkas pagasts robežojas ar Rūjienu, Jeru pagastu, Ipiķu pagastu, Ramatas pagastu, Sēļu pagastu, Lodes pagastu, Ķoņu pagastu.

ĢEOGRĀFISKAIS NOVIETOJUMS

Pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervātā (ZVBR), kurā, ņemot vērā teritorijas daudzveidību, unikalitāti un kultūrvēsturiskās vērtības, noteiktas trīs funkcionālās zonas. Vilpulkas pagastā nav dabas lieguma, jeb kodolzonu, kurās noteikts visstingrākais aizsardzības režīms. Pagasta teritorijā atrodas ainavu aizsardzības zona “Burtnieks”, dabas liegums “Virķēnu parks”. Vilpulkas pagasta teritorijā kūdras ieguvei tiek izmantots Rūjas purvs. Vilpulkas pagasta upes – Rūja, Pestava, Palmute, Virķupīte, Krāņupīte pieder Salacas upes sateces baseinam.

Pagasta teritoriju šķērso 1.šķiras valsts autoceļš P-21 Rūjiena –Mazsalaca, 2.šķiras valsts autoceļi: V170 Igaunijas robeža – Virķēni – Rūjiena, V173 Virķēni – Moizakila, V201 Virķēni – Veccelmi.
Valsts autoceļu garums pagastā ir 32,8 km, pašvaldības ceļi 33,9 km. Ceļu tīkls apmierinošs.
Autobusu satiksmi nodrošina VTU Valmiera.

LIELĀKĀS APDZĪVOTĀS VIETAS PAGASTĀ

Teritorijā ir divi ciemi – Vilpulka un Virķēni. Pārējie iedzīvotāji dzīvo viensētās.

PAGASTA VĒSTURISKĀ IZCELSME

Vilpulkas pagastu izveidoja no kādreizējām Ternejas, Juratas un Eriņu muižu zemēm.

1877. gadā Rūjienā dibināta viena no pirmajām Zemkopības biedrībām Latvijā. 1921. gada 19. martā biedrībai tiek piešķirts Virķēnu muižas centrs lauksaimniecības skolas ierīkošanai, tā paša gada rudenī jau sākās mācības.
Masveida deportācijās no Rūjienas novada uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā tika izsūtīti iedzīvotāji, tai skaitā arī no Ternejas (tagad Vilpulka).
Pirmie kolhozi dibinājās 1947. un 1948. gadā. Kolhozu teritorijas veidojās uz bijušo muižu vai apdzīvoto vietu centru zemēm. Kolhozi bieži tika atdalīti un apvienoti, mainījās nosaukumi. Kolhoziem apvienojoties veidojās patreizējās pagastu teritorijas. Ilgus gadus Vilpulkas pagasta teritorijā darbojās kolhozs “Gaisma” (1992. gadā kolhozs likvidējās un izveidojās SIA “Gaisma”). SIA “Gaisma” pastāvēja nelielu laika posmu, apmēram no 1992. gada līdz 1995. gadam. Zemes reformas rezultātā izveidojās zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības.

APSKATES OBJEKTI

• Vilpulkas kalns – brīvdabas estrāde
• Šīvaru dižakmens
• Rūjas purvs
• Rāmnieku līcis (bijušās Rūjas pamatskolas teritorija)
• Rūjas skolas Vēstures istaba
• Šīvaru dižakmens izstiepies Z-D virzienā 5,30 m garumā. Platākā vieta – 2m un augstums virs zemes arī 2m. Akmens noapaļotajā rietumu sānā iecirsts krusts, kura garākais zars 39 cm, bet šķērsis – 16 cm garumā. Visos četros gabalos dobumi 2,5 cm caurmērā. Krusta kājas ziemeļu pusē paralēli lielākajam zaram iecirsta 11 cm gara svītra, ņemot palīgā nelielu fantāziju, var atrast ciparam 4 līdzīgu veidojumu. Akmens austrumu pusē apmēram 1 m attālumā guļ lielākā atšķeltā ,,šķemba”- 3,10 m gara, 1,85 m augsta un 0,8 m bieza. Akmens dienvidu galā atrodas otra ,,šķemba”, kura atgādina trijstūri. Atlūzas dienvidu malā iekalti divi gareni iedobumi. Garākais 0,17 m, īsākais – 0,075 m gari. Iedobumu platums 3,5 cm un dziļums dziļākajā vietā 2,5 cm. Akmens ir sarkanbrūns vidēja raupjuma granīts, kura ziemeļu galā vērojamas migmatīta dzīslas. Dienvidaustrumu galā plaisa, domājams, viscaur akmenim.