Strenču pilsēta

Platība: 5,73 km²

Robežojas ar Jērcēnu, Plāņu un Trikātas pagastu

Iedzīvotāju skaits: 1084 (pēc PMLP datiem uz 01.01.2021.)

Ģeogrāfiskais novietojums

Strenči atrodas Vidzemes ziemeļaustrumos. Attālums līdz Igaunijas robežai (Valka): 26 km; Attālums līdz Rīgai: 126 km; Attālums līdz Valmierai: 18 km; Attālums līdz Smiltenei: 27 km. Strenčus ir viegli sasniegt ar automašīnu no Rīgas, Valmieras un Valkas, braucot pa ceļu A3, bet no Smiltenes, braucot pa ceļu P25. Strenčos var ērti nokļūt arī ar dīzeļvilcienu no Lugažiem (Valkas), Valmieras un Rīgas, kā arī ar starppilsētu autobusiem no Valkas, Valmieras, Smiltenes un Rīgas.

Par Strenčiem

Strenču pilsēta burtiski ir “izaugusi” no mežrūpniecības un plostniecības, tāpēc tautā iesaukta par “Gaujas plostnieku galvaspilsētu”. 1938. gadā apstiprinātajā pilsētas ģerbonī zilais fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi – caur Strenčiem ejošo dzelzceļu.
Lai saglabātu Gaujas koku pludinātāju amata prasmi un popularizētu plostu siešanas tradīciju, katru gadu maija trešajā sestdienā Strenčos notiek Gaujas plostnieku svētki, kuru neatņemama sastāvdaļa ir plosta siešana un nobrauciens lejup pa Gauju. Bagātīgā Gaujas plostnieku svētku programma ik gadu aicina piedzīvot daudzas interesantas lietas, kas atgādina par vēsturiskiem procesiem Latvijā. Strenči kopš 2001. gada darbojas Starptautiskajā plostnieku asociācijā, kur vēl pārstāvēta Somija, Zviedrija, Vācija, Itālija, Spānija, Portugāle, Čehija un citas valstis. Latvija ir vienīgā asociācijas biedre no Baltijas valstīm.
Iebraucot pilsētā, visus sveicina zīme „ Starptautiskā Plostnieku pilsēta”, jo Strenči 2011. gadā pasludināti par Starptautisko plostnieku pilsētu. 2018. gadā Gaujas plostnieku amata prasmes tika iekļautas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Šobrīd, sadarbojoties ar plostnieku biedrībām no Austrijas, Čehijas, Polijas, Vācijas un Spānijas, senās plostnieku amata tradīcijas Latvija pieteikusi reprezentatīvajam UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam. Šajā pilsētā ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu un pludinātāju tradīcijas.

Pilsētas vēsturiskā izcelsme

Pirmās ziņas par vietu, kur pašlaik atrodas Strenču pilsēta, ir rodamas no 17. gs. beigu Rīgas – Tērbatas pasta ceļa kartes. Strenči savu attīstību uzsāk 18. gs. otrajā pusē, kad šeit, uz muižu zemēm, sāk apmesties mežcirtēji un plostnieki. Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāk veidoties pēc Strenču stacijas atklāšanas 1889. gadā dzelzceļa līnijā Rīga – Pleskava (caur Valku). Apdzīvotā vieta aug, un 1895. gadā Strenči iegūst miesta tiesības. Turpinoties attīstībai, 1928. gadā Strenčiem tiek piešķirtas pilsētas tiesības.

Apskates objekti

Koka skulptūru parks – Gaujmalā ir uzstādītas dažādas koka skulptūras par godu plostniekiem, lai nezustu atmiņas par pagātnē šajās vietās tik izplatīto, bet grūto plostnieku amatu. Daļa skulptūru radītas 17. Gaujas plostnieku svētku laikā 2014. gadā un turpmākajos gados papildinātas. Šo pašu svētku laikā, piedaloties Starptautiskās Plostnieku asociācijas biedriem no 10 Eiropas valstīm, Gaujmalā atklāts stends “Koku pludināšana pa Gauju”. Savukārt Plūdu stabs ir liecinieks plūdiem Gaujā pavasara palu laikā. Tas veidots no ozolkoka un tā stumbrā tiek veiktas precīzas atzīmes par ikgadējiem plūdu līmeņiem. Pirmā atzīme veikta 2010. gadā. Līdz 2010. gadam atzīmes tika veiktas uz Vecā ozola, kurš postošās vētra laikā 2010. gada 8. augustā nolauzts. Lai turpinātos pēctecība, 2011. gadā iestādīts Jaunais ozols, pie kura Gaujas plostnieku svētku laikā svinīgi tiek sagaidīts plosts. Atrašanās vieta: Ozola ielas galā, Strenči
Gaujas dabas taka – izbaudi atrašanos dabā, pieredzi dabas krāšņumu, daudzveidību un mainīgumu, kā arī apskati kultūrvēsturiskus objektus staigājot pa Gaujas dabas taku! Takā redzēsi tādus vecupēm raksturīgus ainavas elementus kā applūstošās salas, savdabīgus kokus – Dravas ozolu, kas glabā liecības par dravošanu, senu bruģēta ceļa fragmentu un Strenču krāces, ko iemīļojuši laivotāji, u.c. Vēro Gaujas krasta mainīgumu un, īpaši pēc pavasara plūdiem, apjaut upes vareno spēku! Noteikti apmeklē Koka skulptūru parku, kas atrodas takas sākumā netālu no estrādes. Tajā iespējams aplūkot vairāk kā 20 koka skulptūras, kas tapušas par godu plostniekiem, lai nezustu atmiņas par pagātnē šajās vietās tik izplatīto, bet grūto plostnieku amatu. Kopš 2014. gada katru Gaujas plostnieku svētku laikā top jaunas skulptūras, kas pēcāk tiek uzstādītas parkā, lai priecētu parka lielākus un mazākus apmeklētājus. Parkā uzstādīts arī Plūdu stabs, kas ir liecinieks plūdiem Gaujā pavasara palu laikā. Tas veidots no ozolkoka un tā stumbrā tiek veiktas precīzas atzīmes par ikgadējiem plūdu līmeņiem. Turpat Gaujmalā uzstādītajā stendā uzzini vairāk par koku pludināšanu pa Gauju. Dabas takā ir vairākas atpūtas vietas ar soliem un galdiem, kā arī ugunskura vietas, tāpēc droši ieplāno pikniku! Dabas taku iespējams sākt dažādos punktos un izstaigāt saīsinātu maršrutu. Takas karte: šeit
Gaujas kultūrvēsturiskā taka – Gaujas/Koivas kultūrvēsturiskās takas garums ir 60 km, no tiem puse ir Latvijā un puse Igaunijā. Takā pavisam ir 42 apskates objekti, pie kuriem ir izvietoti stendi ar informāciju latviešu, igauņu un angļu valodā. Kultūrvēstures mantojuma takā ir iespējams iepazīties ar vēsturisku notikumu un darbu lieciniekiem. Dažādi objekti stāsta par mežsaimniecības vēsturi, senām robežām un ceļiem, bet akmens krāvumi mežos liek minēt tā veidotāju nolūkus. Visā garumā taka izbraucama ar velosipēdu, Igaunijā ir arī 2 km kājāmgājēju posms, bet takas Latvijas daļas apskatei var izmantot automašīnu. Takas sākums Latvijā atrodas Strenču novada Plāņu pagasta Oliņās, kur apskatāms informatīvais stends ar takas shēmu. Igauņu pusē taka sākas Mustjogi upes labajā krastā netālu no tās ietekas Gaujā. Gaujas kultūrvēsturiskā taka izveidota Igaunijas – Latvijas programmas projekta “Neapzinātās kultūras mantojuma vērtības kopējā dabas un kultūras telpā” ietvaros, veikta kultūrvēstures mantojuma inventarizācija pēc agrākā teritoriāli administratīvā iedalījuma Limbažu, Valmieras, Valkas un Alūksnes rajonā un četros Igaunijas rajonos – Tartu, Polvas, Viru un Valgas. Takas karte: šeit

Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” ietver Gaujas vidusteci apmēram 140 km garā posmā, tās ieleju no Gulbenes un Apes novadu robežas līdz Valmieras pilsētai un bioloģiski vērtīgās platības ap to. Ainavu apvidus kopējā platība – 21 749 ha. Tūrisma bagātība Ziemeļgaujā ir ainava, Gaujas upe ar savām pietekām un ģeoloģiskās vērtības to krastos, vecupes, arhitektūras pieminekļi, arī atsevišķi notikumi. Teritorija ir piemērota putnu vērošanai, dabas izziņai, ekotūrismam un dažādu veidu aktīvā tūrisma norisēm. Vairāk lasiet: https://www.daba.gov.lv/lv/ziemelgauja

Plosta makets uzstādīts par godu Strenču pilsētas iegūtajam Starptautiskās plostnieku pilsētas statusam. Makets sastāv no trīs plosta plenēm un tam ir plosta priekšējā un aizmugurējā stūre. Uz plosta maketa iespējams uzkāpt un iejusties plostnieka lomā. Adrese: Valkas iela 3, Strenči
Tilts pār Gauju – Otrs vecākais daudzlaidumu dzelzsbetona tilts Latvijā. Tilta būvdarbus vadīja inženieris Verners pēc paša izstrādāta projekta, pabeigts 1909. gadā. Tilta platums 4,5 m būvējot ticis aprēķināts tā, lai braucot var izmainīties divi zirgu pajūgi. Tilta garums 95,5 m, brauktuves daļu klāj trīs veidu segumi – betons, bruģis un koks. 1929. gada pavasara palos Gauja izskaloja labā krasta uzbērumu un tilta konusu. Tika paplašināta tilta aila, uzbūvējot papildus vēl vienu upes balstu no koka, kas regulāri tiek atjaunots.

Strenču evaņģēliski luteriskā baznīca – Baznīca celta 1907. gadā un iesvētīta tā paša gada 9. decembrī. 1935. gadā baznīca atradās ļoti sliktā stāvoklī, baznīcas tornim pat draudēja sabrukšana. 1936. gadā vecais baznīcas tornis pārbūvēts, veikta visas ēkas ārējā un iekšējā apdare. Baznīca pieskaitāma nacionālā romantisma arhitektūras virzienam, kas attīstījās jūgendstila ietvaros. Par piederību šim arhitektūras stilam, pirmkārt, liecina baznīcas logu un durvju ailu forma, bet īpaši izteiksmīga nacionālā romantisma ietekme vērojama baznīcas iekštelpu apdarē, kur ornamentālajā krāsojumā apvienoti kristietības un etnogrāfiskie simboli. Baznīcā var apskatīt I. Zeberiņa gleznu “Kristus un Pēteris uz jūras”. Interesentiem ir iespēja paraudzīties uz pilsētu caur baznīcas torņa logiem. Atrašanās vieta: Baznīcas iela 2, Strenči. Kontakttālrunis: +371 26334361
Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca – 1903. gada laikrakstā „Dzimtenes vēstnesis” parādās raksts, ka ar bruņniecības zemes kases līdzekļiem tiekot celta moderna iestāde „garā vājiem”. Arhitekts Augusts Reinbergs un nākošais slimnīcas direktors Alberts Bērs komandējuma laikā Vācijā un Austrijā iepazinušies ar tā laikmeta tendencēm šāda tipa slimnīcas izbūvē. Slimnīcas atklāšana notika 1907. gadā. Ēkas bija celtas izmantojot paviljonu sistēmu. Slimnīca atbilda Eiropas modernākajām prasībām – centrālapkure, elektrība, ūdensvads, noteksistēma un telpas ar augstiem griestiem. Paviljonus nosauca pirmo slimnieku vārdā – Annas, Augusta, Marijas un Osvalda māja. A. Reinberga projektēto ķieģeļa ēku kompleksā īpaši izceļas unikāla būve – skaistais jūgendstila ūdenstornis – skurstenis. Tas ir 35 m augsts un ir iekļauts Latvijas Industriālā mantojuma aizsargājamo kultūrvēsturisko objektu sarakstā – viena no neparastākajām inženiertehniskajām būvēm Baltijā, kam līdzinieku var atrast tikai Vācijā. Pašlaik slimnīcas komplekss sastāv no vairākām paviljona tipa ēkām slimniekiem un saimniecības kompleksa. Harmonisku vidi veido slimnīcas parks, kurā uzstādīts piemineklis pirmajam slimnīcas direktoram A. Bēram un arhitektam A. Reinbergam. Atrašanās vieta: Valkas iela 11, Strenči
Brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības depo ēka uzcelta 1910. gadā par apkārtnes iedzīvotāju ziedojumiem. Gruntsgabalu miesta centrā ēkas celtniecībai piešķīra Jērcēnu barons Krīdeners. Līdz mūsdienām nav saglabājies stallis, kur aizvadītā gadsimta sākumā ugunsdzēsēji turēja savu transportu – zirgus un pajūgus. Savdabīgais ēkas tornis ar atveramām koka durvīm ir paredzēts ugunsdzēsēju šļūteņu žāvēšanai. Strenču depo atrodas Ugunsdzēsēju ielā, kas savu nosaukumu ieguvusi, pateicoties šai ēkai. Arī mūsdienās VUGD postenis atrodas vēsturiskajā celtnē. Atrašanās vieta: Ugunsdzēsēju iela 12, Strenči
Verstu stabs – Attālumu norādīšanai starp pilsētām un citiem svarīgiem objektiem 1799. gadā cariskās Krievijas valdība Krievzemē lika vietējai varai pēc dotajiem mēriem izgatavot un uzstādīt verstu stabus. Versts kā mērvienība tika lietota senajā Krievzemē, vēlāk Krievijas impērijas teritorijā, tai skaitā arī Kurzemes un Vidzemes guberņās. Pirmie stabi tika izgatavoti no koka, aptēšot tos astoņstūrainus, un nokrāsoti gaiši pelēki. Vidzemē 1818. gadā koka stabu vietā uzstādīja akmens stabus ar kubisku virsotni, kas kalpoja ilgāk un tikai 20. gadsimta sākumā pamazām izzuda. Versts ir sena krievu garuma mērvienība, kas atbilst 500 asīm jeb 1500 aršīnām. Metriskajā sistēmā viena versts atbilst 1066,8 metriem. Atrašanās vieta: Pie Strenču pilsētas vecajiem kapiem, Strenči

Ievērojamas personības

DĀVIS SPUNDE (1878-1960) – fotogrāfs, dzimis Valkas apriņkī, bet savas dzīves gaitas pavadījis Strenčos, iemūžinot cilvēkus un notikumus fotoattēlos. Latvijas Fotogrāfiju muzejam 2004. gadā nodotas vairāk nekā 10000 stikla fotoplates ar D. Spundes darbnīcā radītajiem fotogrāfa paša un viņa līdzgaitnieku J. Ziemeļnieka un K. Kraukļa fotouzņēmumiem, kas tapuši galvenokārt laika posmā no 1908. gada līdz 2. Pasaules karam.
JĀNIS ZIEMEĻNIEKS (1897 – 1930) – dzejnieks. Kopš 1912. gada dzīvojis Strenčos un apmeklējis Strenču Ministrijas skolu. Strādājis Strenču fotodarbnīcā kā D. Spundes līdzgaitnieks no 1915. līdz 1918. gadam. 1918. gada decembrī ievēlēts par Strenču izpildkomitejas sekretāru, tomēr no amata drīz vien atteicies. Ap 1920. gadu J.Ziemeļnieks pārcēlies dzīvot uz Rīgu.
KĀRLIS VILKS (1900-1993) – ārsts un ornitologs. Kopš 1946. gada dzīvojis Strenčos un strādājis Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. No ārsta darba brīvajā laikā Kārlis Vilks vērojis putnus, apgredzenojis tos un publicējis vairākus populārzinātniskus rakstus.
HERMANIS BENDIKS (1911 – 1978) – valodnieks un žurnālists. dzimis Strenčos plostnieku ģimenē. Nozīmīgs ir Hermaņa Bendika ieguldījums valodniecības attīstībā. Valodnieks rakstījis par pareizrunas jautājumiem, izstrādājis tagadējos svešvārdu pareizrakstības principus, sastādījis “Svešvārdu pareizrakstības vārdnīcu”.
PĒTERIS GRAVE (1921- 2003) – ārsts un šahists. No 1960. gada strādājis Strenču Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Ilgus gadus Pēteris Grave bija viens no Valkas puses un lauku sporta biedrības “Vārpa” spēcīgākajiem šahistiem. Strenčos notiek Pētera Graves piemiņai veltīti šaha turnīri.
ARTŪRS MASKATS (1957) – komponists. Bērnību un pusaudža gadus aizvadījis Strenčos. Vasaras atvaļinājumus komponists joprojām pavada savā bērnības pilsētā. Par Strenčos piedzīvoto laiku Artūrs Maskats ir teicis: “Šeit ir tādas laimīgas, laimīgas vasaras”.
INGA ŠĻUBOVSKA – KANCĒVIČA (1978) – absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu prof.Anitas Garančas klasē. Vokālās prasmes papildinājusi meistarklasēs pie dažādiem pasniedzējiem, tostarp pie Ludmilas Braunas un Anitas Garančas, Aksela Bauni (Vācija), Margaretas Honigas (Nīderlande), Paolo de Napoli (Itālija) u.c. Strādājusi par dziedāšanas skolotāju Rīgas Doma kora skolā, kopš 2008.gada – Latvijas Nacionālās operas soliste.

Īpaši, tradicionāli pasākumi

Gaujas plostnieku svētki
Lai saglabātu Gaujas koku pludinātāju amata prasmi un popularizētu plostu siešanas tradīciju, katru gadu maija trešajā sestdienā Strenčos notiek Gaujas plostnieku svētki. Pasākums iesākas jau pāris dienas iepriekš, kad pie Spicu tilta tiek siets plosts un notiek divu dienu nobrauciens pa Gauju no Spicu tilta līdz Vecajam ozolam Strenčos. Svētku dienā Strenču brīvdabas estrādē notiek gadatirgus, kopīga plosta sagaidīšana pie Vecā ozola, iespēja nobaudīt Plostnieku zupu un Plosta prieku, kā arī dažādas jautras aktivitātes bērniem un pieaugušajiem plostnieku garā. Dienas gaitā notiek plaša kultūras programma, bet vakara izskaņā var baudīt Vakara mūziku uz Gaujas un līdz pat rīta gaismai izdancoties pirmajā zaļumballē.
Skaistā Vidzemes mazpilsēta Strenči Jūs sagaidīs ar ievziedu smaržu un lakstīgalu treļļiem. Bagātīgā Gaujas plostnieku svētku programma aicina piedzīvot daudzas interesantas lietas, kas atgādina par vēsturiskiem procesiem Latvijā. Šajā pilsētā ļaudis ciena, godā un turpina koka plostu un pludinātāju tradīcijas. Brauciet ciemos! Gaujas plostnieku svētki notiek katru gadu maija trešajā sestdienā.

Sadraudzības pilsētas

Strenčiem ir četras sadraudzības pilsētas:
Sayda Vācijā, sadraudzības līgums parakstīts 2008. gadā;
Rosice Čehijā, sadraudzības līgums parakstīts 2004. gadā;
Lainate Itālijā, sadraudzības līgums parakstīts 2003. gadā;
Rimoc Ungārijā, sadraudzības līgums parakstīts 2013. gadā.