Plāņu pagasts

Platība: 218,42 km²

Iedzīvotāju skaits: 512 (Pēc PMLP datiem uz 01.01.2021.)

Robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām un Jērcēnu pagastu, kā arī Valkas un Vijciema pagastiem, Bilskas un Smiltenes pagastiem un Trikātas pagastu.

Ģeogrāfiskais novietojums

Plāņu pagasts atrodas dienvidos no Strenču pilsētas. Pagasta ziemeļaustrumu un vidusdaļā tek Gauja. Gaujas pietekas ir Donupe, Egļupīte, Ērgļupīte un Vadžupīte, ir arī attekas un vecupes. Pagasta austrumu robežas nelielu daļu veido Gaujas kreisā pieteka – Vija. Plāņu pagasts atrodas 137 km no galvaspilsētas Rīgas, 40 km no Valmieras, 37 km no Valkas , 17 km attālumā no Strenču un Smiltenes pilsētām. Pagastu šķērso Rīga – Valga dzelzceļa līnija, Republikas nozīmes autoceļi: Valmiera – Valka, Smiltene – Strenči, kas nodrošina satiksmes iespējas ar pilsētām.

Lielākās apdzīvotās vietas ir Plāņi (pagasta centrs), Jaunklidzis, Kazruņģis, Šalkas, Vadži, Višķi.

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Pirmo reizi vēsturē Plāņu vārds minēts 1676. gadā, kad Trikātas pilsnovada valdnieki grāfi Oksenstjerni iznīcinot trīs zemnieku mājas – Plāni, Strēli, Sēpuru uz šo māju zemēm dibina jaunu muižu, nosaucot to par Plāņu muižu. Plāņu centrā saglabājušās kādreizējās muižas ēkas.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Plāņu pagasta teritorija kopš 1973. gada ir nemainīga. Līdz tam ar Plāņiem saistītās administratīvās teritorijas lielums un pakļautība vairākkārt mainījusies. 1949. gadā, kad Latvijā apriņķu vietā izveidoja 58 rajonus, Valkas apriņķi sadalīja Valkas un Smiltenes rajonos. Plāņu pagasts ietilpa Smiltenes rajonā. 1959. gadā tika apvienoti Smiltenes un Valkas rajons – Plāņu pagasts ietilpa Valkas rajonā. 1964. gadā Plāņu ciemam pievienoja daļu no Trikātas teritorijas, bet 1973. gada 14. martā Plāņu teritorijai pievienoja kolhozu “Gaisma” – daļu no Trikātas pagasta. 2009. gadā Plāņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Strenču novadā.

Apskates objekti

Piemineklis kņazam Aleksandrovičam. Strenču apkārtnes meža masīvs izsenis bijis slavens ar meža dzīvnieku bagātību, kurus medīt braucis pat Krievijas lielkņazs Vladimirs Aleksandrovičs. 1882. gada decembrī, veiksmīgām medībām par godu, toreizējais meža īpašnieks Lēvensterns uzstādīja akmens obelisku ar sekojošu tekstu: ”Viņa Imperatora Augstībai valdniekam lielkņazam Vladimiram Aleksandrovičam šeit labpatikās medīt 1882. gada 16. un 17. decembrī”. Koordinātas: 57.6348, 25.8415

Jaunklidža saieta nams – vieta, kurā saplūdušas robežas starp bibliotēku un multikulturālu centru. Atklāts 2010. gadā. Arhitekta A. Bisenieka veidotā vienstāva ēka atgādina senlatviešu riju, kurā latviskās būvtradīcijas un proporcijas pārnestas no vēsturiskās Vidzemes rijas ar tām raksturīgo arhetipu. Par prototipu izmantots 1785. gadā celtais saiešanas nams Plāņu pagasta “Mežuļos”, kurš kā kultūrvēsturiska vērtība kopš 1940. gada atrodas Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Kopš 2014. gada ēka iekļauta projekta “Via Hanseatica” tūrisma maršrutā. Saieta nama – kā tūrisma objekta stāsts balstās uz sakritību ar prototipu, ievērojot pēctecības principu. Atrašanās vieta: Saieta nams, Jaunklidzis, Plāņu pagasts. Kontakttālrunis: +371 25716062. Koordinātas: 57.5772, 25.7796

Piemiņas istaba Kārlim Gopperam „Maskatos”. Kārlis Goppers (1876 – 1941) bija Latvijas armijas ģenerālis, Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, aktīvs sabiedriskais darbinieks. Plāņu pagasta “Maskatos”, viņa dzimtajās mājās, ierīkota ģenerāļa piemiņas istaba. Atrašanās vieta: “Maskati”, Plāņu pagasts. Kontakttālrunis: +371 29396870. Koordinātas: 57.5521, 25.8918

Senlietu ekspozīcija – Plāņu pagasta “Vadžos” iespējams apskatīt Gunta Ķiguļa izveidoto apjomīgo senlietu kolekciju, kas ir ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums. Tajā iespējams aplūkot veco laiku koka darbarīkus, instrumentus, mēbeles, mājsaimniecības preces, lauksaimniecības u.c. tehniku, ko daudzu gadu garumā krājis, mantojis un ieguvis mājas saimnieks un, kas mūsdienās vairs netiek lietoti. Atrašanās vieta: Vadži, Plāņu pagasts. Kontakttālrunis: +371 29263766. Koordinātas: 57.601977, 25.809281

Piemineklis kapteinim Antonam Irvam. Iecere celt pieminekli vietā, kur kaujā ar lieliniekiem 1919. gada 27. aprīlī krita Igaunijas armijas bruņuvilcienu diviziona komandieris kapteinis Antons Irvs, radās vēl pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. 1937. gada novembrī pieminekļa celšanas komitejas žūrija no konkursā iesūtītajiem 14 pieminekļa projektiem pirmo godalgu piešķīra tēlnieka Ernsta Jēsāres (Ernst Jõesaar) metam. 1939. gadā tika likts pieminekļa pamatakmens, par ko liecina pamatnes priekšā iegravētā autora zīme un gadskaitlis. Tomēr paša pieminekļa celtniecību pirms komunistiskās okupācijas nepaspēja uzsākt. Pie pieminekļa celtniecības idejas atgriezās pēc abu valstu neatkarības atjaunošanas, un tas tika atklāts 1994. gada 23. aprīlī. Atrašanās vieta: Plāņu pagastā pie Strenčiem, Strenču-Valkas šosejas 3. kilometrā. Koordinātas: 57.62619, 25.74351

Gulbīšu Upurakmens ir sena kulta vieta, par kuru līdz pat mūsdienām saglabājušies nostāsti par ziedojumu likšanu. Stāsta, ka ūdens, kas pēc lietus sakrājas garenajā muldā, esot lietojams acu kaišu ārstēšanai. Pateicībā par dziedināšanos akmens muldā metuši sīkas monētiņas. Par senāku akmens saistību ar rituālām darbībām liecina nelielos arheoloģiskajos izrakumos akmens pakājē atklātā melnā, ogļainā zeme. Ļaudis akmeni kopš sendienām sauc arī par Senču akmeni. Tas meklējams tā sauktajā Gulbīšu mežā netālu no mežsargmājām. Koordinātas: 57.5100, 25.9051

Oliņu avots – Oliņu avots atrodas ceļa Valka – Valmiera kreisajā pusē, nogriežoties pagriezienā uz Oliņām. Nobraucot aptuveni puskilometru, ceļa kreisajā malā ir norāde par šo ūdens ņemšanas vietu. 2011. gadā veikta avota apkārtnes labiekārtošana. Oliņu avota ūdeni pārtikā lieto ne tikai strencēnieši, bet arī Valkas un Valmieras novada iedzīvotāji. Avota ūdens analīzes gan neesot veiktas vairākus gadus, tomēr iedzīvotāju uzticība avotam neesot zudusi. Netālu no avota atrodas slēpnis – hermētiska pārtikas kārba. Tajā ir viesu grāmata, zīmulis un tā asināmais. Koordinātas: 57.6206, 25.7967

Ievērojamas personības

Parka koku paēnā redzama muižas dzīvojamā māja, kurā savulaik atradās pagasta skola un kādu laiku par skolotāju strādājis rakstnieks Zeiboltu Jēkabs.
Sarkaņu skolā, par kuru tagad liecina vairs tikai nosaukums, no 1908. -1912. gadam mācījies dzejnieks Jānis Ziemeļnieks.
„Piduļos” dzimušais skolotājs, vēstures pētnieks Pēteris Abuls (1860-1926) sarakstījis mācību grāmatu „Skolas druva”, pētījumu „Kur atradās Beverīna”.
„Pļavnieku” mājās dzimis Latvijas kultūras darbinieks, ģeogrāfs un rakstnieks Arturs Lielais(1920- 1981). Grāmatu „Inku zelts”, “Konkistadori”, „Lejup pa Amazoņu upi” u.c. autors.
Pēteris Ērmanis (1893.- 1969.), rakstnieks un literatūras kritiķis, dzimis Plāņu „Ruķos” saimnieka ģimenē.
Bērnu grāmatu autors: „Meži mostas”, „Sniegpulkstenītes zvana”, „Bišu drava” u.c. , dabas draugs, agronoms Rūdolfs Akers (1886-1980) dzimis „Daižu” mājā.
Arī viens no ievērojamiem kartupeļu selekcionāriem Pēteris Knape (1872-1960) dzimis Plāņu pagastā.
1998.gada jūnijā neatkarīgās Latvijas armijas ģenerālim, Latvijas skautu organizācijas vadītājam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Kārlim Gopperam (1876 – 1941) dzimtajās mājās Plāņu pagasta „Maskatos” atklāja piemiņas plāksni.
Plāņu pagastā dzimuši Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Zuzulis Roberts (1894-1929), Alksnis Fricis (1895- 1975), Purgalis Kārlis (1899- 1966).
Romāns Mežulis (1908—1990), ārsts, virsnieks. Latviešu leģiona kara ārsts (1944-1945). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.