Novads / Kauguru pagasts

Kauguru pagasts

Kauguru pagasts

Mūrmuiža

Pagasta platība: 8891 ha

Iedzīvotāju skaits: 1327 (uz 01.01.2021., avots: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās (pmlp.gov.lv))

Pagasts robežojas ar Valmieras pilsētu, Brenguļu, Kocēnu, Valmieras, Mārsnēnu un Liepas pagastu.

Kauguru pagasts ir viens no blīvāk apdzīvotājiem pagastiem Valmieras novadā. Pagasta teritorijas apdzīvotības struktūras pamatu veido vairāki ciemi, vasarnīcu ciemi un izklaidus izvietotas viensētas. Lielākais no tiem ir Mūrmuiža, bet mazāki ciemi – Līči, Kauguri un Kaugurmuiža. Trīs lielākajās apdzīvotajās vietās – Mūrmuižā, Kauguros un Līčos dzīvo puse no pagasta iedzīvotājiem, Mūrmuižā – apmēram trešā daļa pagasta iedzīvotāju.

Pagasta vēsturiskā izcelsme

Novads senlaikos aptvēris tagadējos kauguriešus, mūrmuižniekus, daļu liepēniešu. Pekas pilskalnā esošās senču pils vārds sen aizmirsts. Tālivalda dēlu zemēs daloties, šis novads nokļuvis ordeņa tiesā kā daļa no Valmieras pils novada. Poļu laikos te bijusi Cēsu bīskapija. 1622. gadā, kad Vidzemi iekaro zviedri, novads nonāk valsts kanclera Uksenšerna īpašumā.

1622. gada rakstos ticis minēts, ka Mūrmuižai divi pagasti jeb vakas: Mūra vakā dzīvo daļa kauguriešu un mūrmuižnieki, Ūdrenē – kauguriešu lielākā daļa un mūrmuižnieks Sūbris.

1910. gadā, izpērkot zemi no Kauguru muižas, uz Gaides mājai atdalītās platības uzcelts Baltijas (Kauguru) lauksaimniecības biedrības nams (tagad Stacijas iela 30) – mūra ēka ar koka paviljonu izstādēm.

1911. gadā Kauguru Jaunpilsētā ir 1584 iedzīvotāji („Dzimtenes Vēstnesis” 16.03.1911.).

Ar ko īpašu izceļas un ir atpazīstams pagasts

Kauguru pagasts atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, Tālavas zemienes Trikātas pacēlumā un Gaujas senlejā, Gaujas kreisajā krastā.
Gandrīz visa pagasta teritorija ir viegli viļņots līdzenums, augstākā vieta atrodas pašā dienvidaustrumu stūrī. Cauri pagastam tek Gaujas kreisā krasta pietekas Miegupīte (plašāku informāciju par Miegupi sk. zemāk) un Viltums.
Pagastā ir māla, grants, kūdras, smilts, kvarca smilts, minerālūdens atradnes. Smiltis izmanto logu stikla ražotnei.
Kauguru pagasta centrs Mūrmuiža atrodas 8 km no Valmieras un 120 km no Rīgas. Teritoriju šķērso republikas nozīmes dzelzsceļš Rīga-Lugaži, 1. kategorijas autoceļš Valmiera – Cēsis-Drabeši un 2. kategorijas autoceļš Vamiera-Rauna.
Kauguru pagasta teritorija aizņem 8891 ha lielu platību, no tiem 3827 ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, bet 3955 ha – meža zeme.

Apskates objekti

  • Daļa novada teritorijas Kauguru pagastā atrodas Gaujas nacionālajā parkā.
  • Kauguru pagasta teritorijā atrodas šādas parka funkcionālās zonas: a) dabas lieguma zona “Gaujas senlejas liegums”; b) ainavu aizsardzības zona “Kauguru aizsargājamā ainava”; c) ainavu aizsardzības zona “Grīviņu aizsargājamā ainava”.

KAUGURU PAGASTA IEVĒROJAMIE IEDZĪVOTĀJI

  • Paulis Pētersons
  • Rasma Grīsle
  • Ulofs Palme
  • Jēkabs Krītiņš
  • Mārtiņš Ozols
  • Zenta Mauriņa
  • Jānis Asaris
  • Kārlis Eliāss
  • Kārlis Vītols
  • Šķesteru Pēteris
  • Artūrs Salaks
  • Jānis Kalmīte
  • Jānis Endzelīns
  • Hermanis Enzeliņš
  • Hermanis Asars
  • Augusts Endzeliņš
  • Skangaļu Jēkabs

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības vidi veido plašs ekonomisko vienību spektrs – sākot no pašnodarbinātajiem un maziem uzņēmumiem līdz ārpus Latvijas robežām atpazīstamiem. Kopā darbojas ap 180 uzņēmēju.

Nozīmīgākās uzņēmējdarbības nozares ir tūrisms un ražošana. Vairāki uzņēmēji darbojas arī lauksaimniecības nozarē, kas novada teritoriju padara sakoptāku un vizuāli patīkamāku. Uzņēmējdarbība šādā veidā reprezentē vietējās ražošanas iespējas. 

Lielākos uzņēmumus var aplūkot šeit

Īpaši, tradicionāli un populāri pasākumi

  • “Auto-Moto-Velo” Mūrmuižā