Platība: 156,6 km².

Iedzīvotāju skaits: 1005 (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.01.2021.)

Dikļu pagasts atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, pagasta rietumu mala – Limbažu viļņotajā līdzenumā, ziemeļaustrumu mala – Tālavas zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidrietumu malā. Gandrīz viss Dikļu pagasts atrodas Salacas baseinā. Pa pagasta austrumu robežu tek Briede un tās pietekas – Grūzupīte, Paktene, un Mazbriede ar pieteku Zundu. Ezeri: Dauguļu Mazezers, Rāķis un Mazbrenguļu Mazezers. Pagasta rietumu daļā atrodas lieli augsto purvu masīvi.

Vēsturiskā izcelsme

Dikļi kā apdzīvota vieta vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā. Vēsturiski šo teritoriju apdzīvojuši lībieši, par pirmo apmešanās vietu izraugot Grebu un Bļodas kalnus. Iespējams, līvu un latviešu valodām saplūstot, radies Dikļu nosaukums. Divi kalni /Grebu un Bļodas/ – divkalne /livukāle/ – Dikāle.

Latvijas kultūrvēsturē Dikļi ir plaši pazīstama vieta. 1818. gadā Dikļos aizsākās latviešu teātra tradīcijas – Dikļu muižas zemnieki piedalījās muižas kalpotāja Jāņa Peitāna pārtulkotās Frīdriha Šillera lugas “Laupītāji” uzvedumā. 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikena kalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopādziedāšanas jeb Dziesmu svētkus, tādējādi liekot pamatus skaistajai latviešu tradīcijai. Nozīmīgajam notikumam par godu Dikļos izveidota Dziesmu svētku Promenāde, Dziesmu svētku pastāvīgā ekspozīcija un Neikenkalna dabas koncertzāle. 2014. gada 7. jūnijā jaunizveidotajā Neikenkalna dabas koncertzālē norisinājās vērienīgais Dziedāšanas svētku 150. gadskārtai veltītais pasākums, kur svētku koncertā latviešu kormūzikas klasiķu darbus izpildīja 60 Latvijas jauktie un vīru kori – kopā ap 2000 dziedātāju. 2016. gadā Neikenkalna dabas koncertzālē, piedaloties vairāk kā 1500 tūkstošiem dalībnieku, pirmo reizi brīvdabā norisinājās dziesmu un deju lieluzvedums “No zobena saule lēca”. Šo mūzikā, dejā un rituālos atspoguļoto mītisko stāstu par seno baltu dzīvi veidojuši horeogrāfs Agris Daņiļevičs un režisors Uģis Brikmanis.

Ievērojamākās apskates vietas

• Neikenkalna dabas koncertzāle ieguvusi 1. vietu konkursā “Gada labākā būve Latvijā 2014” nominācijā “Ainava”. 2018. gadā Neikenkalna dabas koncertzāle tika atzīta par uzvarētāju Eiropas Padomes Ainavas balvas nacionālajā atlasē un izvirzīta starptautiskajai atlasei Eiropas Savienības līmenī. 

• Dikļos atrodas arī ievērojami materiālās kultūras pieminekļi – Dikļu luterāņu baznīca, kas celta 1722. gadā, un viens no neobaroka paraugiem Latvijas muižu arhitektūrā – Dikļu pils, kas celta 19. gs. 2. pusē un atjaunota 2003. gadā. 

• Vika pasaku parkā Dikļos gan maziem, gan lieliem interesentiem ir iespēja aplūkot rakstnieka Vika jeb Viktora Kalniņa divdesmit astoņu pasaku varoņu koka skulptūras. Šeit mājvietu raduši gan Ness un Nessija, gan Rūņu Dūķītis, gan citi tēli. Pašvaldībai sadarbojoties ar Rīgas Tehnisko universitāti, katru gadu parks tiek papildināts ar jaunām skulptūrām.

• Dikļos atrodas Jura Neikena Dikļu pamatskola un pirmsskolas izglītības iestāde. Iedzīvotājiem pieejama bibliotēka, kultūras centrs, aptieka, doktorāts.

Lielākie uzņēmumi: SIA “DAUPRO” (metālapstrāde), SIA “Zilvas koks” (koka taras ražošana), SIA “Meltekss EB” (kokapstrāde), SIA “S&R zāģeri” (mežizstrāde), SIA “ILUNSO”, Z/S “Ķeņģi”, Z/S “Sanderi” (augkopība), Z/S “Rīvēni” (augļkopība), Z/S “Jūrnieki”, Z/S “Sēnītes”, Z/S “Eglāji”, Z/S “Gāršas” (lopkopība), bioloģiskā saimniecība Z/S “Mežvijas”.

Tūrisma nozarē darbojas Mini Zoo “Mežiņi”, Dikļu pils, Z/S “Rīvēni”.

• 

• 

• 

• 

• 

•