Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā aizvadītas “Prezidenta balvu” izcīņas sacensības. Pēc skaita jau 27. sacensības iezīmējās ar atgriešanos savā pirmajā mājvietā – Jāņa Daliņa stadionā. Sacensības vienlaikus bija arī visu triju Baltijas valstu 58. mačs jeb kā to sauc tagad – čempionāts.
Sacensību galveno balvu – lielo kausu par uzvaru komandu cīņā arī šoreiz, jau trešo gadu pēc kārtas ieguva Igaunijas komanda – 295 punkti. Savukārt Latvijas vieglatlēti lauza pēdējo divu gadu slikto tradīciju – zaudēt arī Lietuvai. Šoreiz mums 257 punkti, par septiņiem punktiem vairāk nekā Lietuvai.
Patīkami, ka vienu no individuālajiem kausiem par absolūti labāko rezultātu, vērtētu pēc WA punktu tabulām, beidzot saņem arī Latvijas vieglatlēts. Pēdējo reizi 2012. gadā kauss tika Vadimam Vasiļevskim šķēpa mešanā. Interesanti arī tas, ka šī gada kausa ieguvējs – Mareks Ārents kopš 2006. gada 16 reizes (!) bija uzvarējis “Prezidenta balvu” izcīņas sacensībās, pat ar vēl labāku rezultātu (5,51 m) nekā šoreiz (5,50 m), bet līdz kausam vienmēr pietrūcis. Mareka Ārenta rezultāta 5,50 m vērtība ir 1129 punkti.
Neparastā situācijā nonākuši sacensību organizatori – sievietēm divu uzvarētāju – Lietuvas trīssoļlēcējas Ainas Grikšaites (13,78 m) un Igaunijas barjerskrējējas Gritas Šadeiko 100 m barjerskrējienā (13,41 sek.) – rezultātu vērtība ir vienāda – 1095 p. Kurai tiks kauss?
Otrajā sacensību dienā vieglatlēti sacentās 22 disciplīnās. Atzīstami un ar panākumiem startēja arī Latvijas vieglatlēti. Trīs disciplīnās tika svinēta uzvara, astoņkārt bijām otrie un vēl setiņas reizes kāds no Latvijas vieglatlētiem tika pie bronzas medaļas. Piecās disciplīnās sasniegts Latvijas sezonā labākais rezultāts (Lat SB). Savukārt Marta Marksa 100 m barjerskrējienā izcīnija ne tikai bronzas medaļu, bet jau trešo reizi šovasar laboja Latvijas rekordu juniorēm (U20). Tagad šis rekords ir 13,68 sek., un Latvijas visu laiku labāko barjerskrējēju rangā Martai tagad ir augstā astotā vieta.
Uzvaras izcīnija:
Tokijas olimpietis Arnis Rumbenieks – 10000 m soļojumā – 41:06,12 (Lat SB). Arī otrā vieta un sudraba medaļa Latvijas soļotājam Normundam Ivzānam – 43:48,44.
Dmitrijs Ļašenko – 400 m barjerskrējienā – 52,30 sek. Jauns personīgais rekords. Jo iepriecinošāk īsi pirms starta pasaules junioru čempionātā Nairobi.
Agate Caune – 1500 m – 4:29,37. Trešā bija Kamilla Vanadziņa – 4:35,31.
Otrās vietas jeb sudraba medaļas:
Roberts Jānis Zālītis – 200 m – 21,55 sek.(jauns personīgais rekords)
Latvijas 4×400 m stafetes kvartets (V.Valinščikovs, A.Karpinskis, A.Kožuškevičs, J.Leitis) – 3:13,65
Edgars Šumskis – 3000 m šķēršļu skrējiens – 9:02,10 (Lat SB). Bronzas nedaļa Arūram Niklāvam Medvedam – 9:04,35 (personīgais rekords)
Edvarts Eglītis – augstlēkšanā – 2,07 m
Modra Ignāte – 5000 m soļošanā – 23:50,12 (Lat SB)
Latvijas 4×400 m stafetes kvartets (E.Šēfere, E.Ivule, K.Kamarūte, A.Kalniņa) – 3:48,88
Kitija Zaula – 400 m barjerskrējienā – 1:03,09
Trešās vietas jeb bronzas medaļas:
ustris Karpinskis – 800 m – 1:51,02 (par 0,01 sek. labots personīgais rekords)
Edvīns Hadakovs – trīssoļlēkšanā – 15,16 m (jauns personīgais rekords)
Elēna Miezava – 5000 m skrējienā – 17:07,12 (jauns personīgais rekords)
Lāsma Padedze – lodes grūšanā – 14,08 m
Vesera mešanā ceturtais bija juniors Makars Korotkovs, kura rezultāts 62,04 m ir tuvu personiskajam rekordam un ir arī Lat SB. Arī Makars gatavojas startēt Nairobi.
Foto: Edgars Vaivads
Informāciju sagatavoja:
Andris Staģis, Latvijas Vieglatlētikas savienība