Viņam bija dots milzīgs uzdevums – redzēt, kam palīdzēt, un zināt, kā to izdarīt. Viņam ceļi pavērās, un viņš ticēja, ka izdosies. Un izdevās! Runājot par ceļiem, viņam patika Piena ceļš. Tas nav piezemēts un ir kaut kur starp gaismas gadiem. Bet vienlaikus tas ir visīstākais sazemējums, lai ieraudzītu, kam pasniegt palīdzīgu roku, un atrastu vislabāko veidu, kā to paveikt. Viņš zināja ceļu.
Goda valmierietis Juris Tārs (Georg Thars) bija mākslas vēsturnieks. Viņa nopelns bija pirmā sadraudzības līguma starp Valmieru Latvijā un Solnu Zviedrijā noslēgšana 1991. gada 21. janvārī. Viņš radīja patiesu interesi Solnas pašpārvaldes deputātos un uzņēmējos par Valmieru, organizēja abu pušu delegāciju viesošanos gan Valmierā, gan Solnā. Vislielākie pārdzīvojumi zviedru delegācijai bija tieši Solnas un Valmieras līguma noslēgšanas brīdī – tas bija barikāžu laiks. Zviedri izstaigāja Vecrīgas nocietinājumus, redzēja ugunskurus un apņēmības pilnos, no visas Latvijas sabraukušos cilvēkus. Un brīdī, kad neviens nezināja, kā tas varētu beigties, parakstīja Solnas un Valmieras sadraudzības līgumu. Ar aktīvu Jura Tāra palīdzību deviņdesmito gadu sākumā Valmierā tika pievērsta uzmanība cilvēkiem ar invaliditāti – viņš organizēja vairākas nometnes, veicinot cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. Tas veicināja nozīmīgas pārmaiņas pilsētā, sakārtojot un pielāgojot sadzīvi cilvēkiem ar invaliditāti.
2019.gadā Juris Tārs saņēma apbalvojumu Goda valmierietis par ieguldījumu Valmieras starptautiskās sadarbības veicināšanā ar Zviedriju (Solnu), apliecinot ticību neatkarīgai Latvijai, par palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti, rosinot viņus būt pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem.
Valmieras novada pašvaldība pateicas par nozīmīgo devumu un ieguldījumu Valmieras attīstībā, par sirdsskaidrību un gaišumu. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Jura Tāra tuviniekiem.