Sākoties siltākam un pavasarīgākam laikam, iedzīvotāji aktīvāk sakopj sev piederošos īpašumus, palielinās arī kūlas ugunsgrēku skaits. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Valmieras novada pašvaldība atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība.
Iedzīvotājiem bieži liekas, ka kūlas dedzināšana ir viegli kontrolējama. Zāles garuma, vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmām strauji izplatoties, var tikt apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, īpašums, kā arī radīts būtisks kaitējums dabai.
Kūlas dedzināšana samazina biotopu daudzveidību un iznīcina augus, mazina zemes auglību un veicina tās noplicināšanos. Ugunsgrēkos iet bojā kukaiņi, putnu ligzdas un dzīvnieki un to mazuļi, kuri zem garās zāles atraduši patvērumu. Kūlas dedzināšana nav arī veids, kā cīnīties pret ērcēm. Lai gan daļa ērču sadeg, to skaits būtiski nesamazinās, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka, tajā skaitā, jāveic nepieciešamie pasākumi, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Par šo pienākumu nepildīšanu, kā arī kūlas dedzināšu var administratīvi sodīt.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, īpašumi pēc iespējas jāsakopj jau rudenī – jānopļauj zāle un jāsavāc atkritumi. Teritorijas sakopšana jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28. punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta trešajai daļai par kūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro).
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro);
VUGD turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.