Laikā, kad daļu no Latvijas vēl klāj sniega sega, bet citviet jau jūtams pavasaris, ugunsdzēsēji glābēji ikdienu steidzas dzēst pērnās kūlas ugunsgrēku. Kopš 13.februāra valstī reģistrēti jau 40 kūlas ugunsgrēki.
2021.gadā kūlas ugunsgrēku skaits turpināja samazinājies – pērn dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, un tas ir par 16% mazāk nekā gadu iepriekš. 2020.gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas bija par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769.
Kūlas dedzināšanas rezultātā pērn cietušu cilvēku nebija, bet tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega 1008 hektāri Latvijas zemes, no kuriem 524 ha izdega VUGD Latgales reģiona brigādes pārziņas rajonā, 260 ha – VUGD Zemgales reģiona brigādes pārziņas rajonā, 99 ha – VUGD Vidzemes reģiona brigādes rajonā, 73 ha – VUGD Rīgas reģiona pārvaldes pārziņas rajonā un 51 ha – VUGD Kurzemes reģiona brigādes pārziņas rajonā.
2020.gadā izdega 934 hektāri, kas bija par 71,2% mazāk nekā 2019.gadā, kad bija izdeguši 3253 hektāri Latvijas teritorijas.
Ko darīt, lai nepieļautu kūlas degšanu?
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumos Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” 6.punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Lai pavasarī neveidotos kūla un lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jāsavāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām 10 metrus platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana.
Ko darīt, ja deg kūla?
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Vai iedzīvotājs pats var dzēst kūlas ugunsgrēku?
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams ir objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām, lai tad, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
Kādi sodi ir paredzēti par kūlas dedzināšanu?
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas “Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28.punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.
Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta trešajai daļai parkūlas dedzināšanu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz 140 naudas soda vienībām (280 līdz 700 euro);
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta otrajai daļai par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 28 līdz 86 naudas soda vienībām (140 līdz 430 euro), bet juridiskajai personai – no 280 līdz 860 naudas soda vienībām (1400 līdz 4300 euro).
- atbilstoši Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55.panta pirmajai daļai, par noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz 56 naudas soda vienībām (30 līdz 280 euro), bet juridiskai personai – no 56 līdz 280 naudas soda vienībām (280 – 1400 euro);
VUGD turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.
Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112, kā arī jāziņo Valsts policijai par pārkāpēju.
Izplatītākie mīti un patiesība par kūlas dedzināšanu
Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.
MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt.
PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.
MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai.
PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm.
PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.
MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija.
PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija.
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai, jo iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkdzīvniekus un putnu ligzdas! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt VUGD uz tālruni 112.
Informāciju sagatavoja
Agrita Vītola
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa
