Aizvadītais mācību gads bijis izaicinājumu pilns, bet jau mācību gada sākumā tika nolemts piedalīties “Erasmus+” projektu konkursā.
Aizvadītā mācību gada septembra beigās tapa “Erasmus+” projekta pieteikums “Iekļaujošā izglītība – mūsdienu pasaules izaicinājums Kocēnu pamatskolas pedagogiem un izglītojamajiem”. Projekta komanda: angļu valodas skolotāja Santa Plinte, sociālā pedagoģe Jolanta Krišjāne, sākumskolas skolotāju metodiskās komisijas vadītāja un matemātikas skolotāja Ina Smirnova un skolas direktors Māris Bušmanis.
Pēc pieteikuma apstiprināšanas sākās saziņa ar partnerskolu – Grm pamatskolu Novo Mesto pilsētiņā Slovēnijā. Pateicoties attālinātā darba pieredzei, pašsaprotama bija komunikācija virtuālajā vidē. Tikšanās reizēs ar skolas direktori un projekta koordinatori tika saskaņota atbalsta personāla darba vērošanas programma. Savstarpēji tika iemantota uzticēšanās, un oktobra sākumā abas kolēģes viesosies arī Latvijā.
Mācību mobilitātes laikā projekta komanda tikās ar uzņemošās skolas administrācijas pārstāvjiem un atbalsta personālu, tika vērotas mācību stundas, no kurām daļa bija starpdisciplināras.
Sociālajai pedagoģei bija iespēja vērot individuālo sarunu, kurā slovēņu skolas sociālā pedagoģe sarunājās ar bēgļu ģimenes meiteni. Tajā pašā dienā notika arī speciālā pedagoga apmeklējums un nodarbības vērošana. Vērtīgākais – bērnu darbošanos nepārtrauca skolas zvans, nedz citu bērnu trokšņi (speciālā pedagoga kabinets atradās skolas daļā, kur nenotiek mācību stundas) vai kas cits, kas varētu novērst no veicamā darba. Interesants vērojums, kā abi bērni sagatavojās darbam, veicot dažādus kustību koordinācijas vingrojumus. Kad viss ķermenis bija iekustināts, izvingrināts, abi skolēni sēdās pie galda un sāka pildīt skolotājas dotos uzdevumus. Lai iekustinātu arī pirkstu muskulatūru, skolēniem tika piedāvāts kinestētisks uzdevums. Vienas nodarbības laikā speciālā pedagoģe izmantoja metodes, kas bija paredzētas gan disgrāfijas, gan disleksijas, gan diskalkulijas traucējumu mazināšanai iekļaujošās izglītības skolēniem.
Trešajā dienā notika sarunas ar citiem atbalsta personāla speciālistiem – psiholoģi un vēl dažiem skolotājiem. Atziņas, kas tika iegūtas? Kāds no atbalsta personāla vai pat vairāki ir katru dienu skolā. Neviens nedala, tas ir mans vai tavs gadījums. Uz problēmu reaģē ikviens, arī skolotājs, kuram tajā brīdī nav stundas. Visi ir atbildīgi un spējīgi sniegt atbalstu skolēnam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Psihologa pakalpojumus gan nodrošina pašvaldība, pēc nepieciešamības norīkojot darbā uz attiecīgo skolu.
Individuāli ar bērniem strādā arī vietējās kopienas brīvprātīgie. Paralēli darbam klasē skolas gaiteņos (telpu nepietiek arī šajā skolā) ir galdi un krēsli, kur var mācīties atsevišķi.
Bija arī kultūru iepazīšanas diena – proti, iepazīstināt, pagatavot kādu mūsu kultūrai raksturīgu ēdienu. Palīgos tika iedoti skolēni, kuri skolā ieradušies no citām valstīm, nebaidījās darba un ātri saprata, kas darāms, par spīti valodu barjerai un tam, cik dažāda mūsu izcelsme. Arī mūsu pašu komandai bija nebijis izaicinājums – savstarpēji sadarboties skolas virtuvē. Darbi sadalījās pašsaprotami – katrs darīja, ko vislabāk prata. Degustētāji – viena no sākumskolas klasēm – gan ieradās ātrāk, pirms ēdiens bija gatavs, ar karotēm pa galdu nesita, bet sava skolotāja (kā novērojām, pierasta situācija Slovēnijas skolā, ka sākumskolas skolotājs ir vīrietis) ģitārspēles pavadījumā dziedāja dziesmas, līdz beidzot varēja mieloties ar latviešiem tik iecienīto un saprotamo rupjmaizes zupu ar putukrējumu un Valmieras salātiem.
Nedēļa Slovēnijas skolā aizritēja ātri. Kas mums kopīgs un kas atšķirīgs? Kā jau dienvidu zemēs, šī skola ar vairāk nekā 800 skolēniem un 80 pedagogiem savu dienu sāk jau plkst. 7.00 no rīta. Skolā izglītojas bērni no dažādām valstīm (kaimiņvalstīm – Albānijas, Horvātijas, Maķedonijas un Serbijas u.c.). Īpaša uzmanība tiek veltīta bērniem no romu ģimenēm, kuru tradīcijas un iespējas izglītības ieguvē daudzkārt ir ierobežotas. Ja ierodas bērns no citas valsts, tad sākumā obligāta ir valsts valodas apguve. Kad valoda apgūta, tikai tad skolēni pievienojas konkrētai klasei.
Lai skolēnos ieaudzinātu cieņu, atbildību un arī patriotismu, viena no svarīgām vērtībām ir pildīt skolas iekšējās kārtības noteikumus. Tas nozīmē ar cieņu attiekties ne tikai citam pret citu, bet būt atbildīgiem arī par vidi, kurā atrodies. Visi skolēni iekštelpās lietoja maiņas apavus. Nebūt neviens nekaunējās un nesalīdzināja, kādus apavus (starp citu, visvairāk čības) ikdienā kurš nēsā. Galvenais, ka apavi ir nomainīti, kas ļauj ikdienā labāk un tīrāk uzturēt iekštelpas. Kā nākamā svarīgā prasme, kas tika novērota, bija cieņa un attieksme pret ēdienu. Ikviens zināja, kāda kārtība ir ēdamtelpā, un šīs pašapkalpošanās prasmes skaidri parādīja to, kas tiek īstenots gadiem. Skola Slovēnijā – slēgta vide. Dodoties uz nodarbībām ārtelpās, skolotājs atslēdz un aizslēdz ārdurvis.
Skolotājiem Skolotāju istabā katram savs darbagalds. Tas tāpēc, lai visiem pietiktu vietas strādāt ar savu datoru un gatavoties nākamajām stundām, jo skolotāju skaits – liels, nav katram sava kabineta. Bet turpat, Skolotāju istabā, jebkuram skolotājam ir iespēja kopēt, skenēt, laminēt, iesiet darbus u.c. tehniskās iespējas. Darba slodze – 40 stundas nedēļā, no kurām 22 ir kontakststundas. Skolotāji – komunikabli. Arī paši labprāt nāk klāt, iepazīstas, stāsta.
Skolēnu brīvlaiks nav tikai skolēniem, bet ir arī pedagogiem, līdz ar to mācību gads Slovēnijā beidzas tad, kad Latvijā svin vasaras saulgriežus. Skolotāja vasaras atvaļinājums ir 6 nedēļas, bet tas tādēļ, ka mācību gada brīvlaikos ir brīvs laiks atpūtai arī skolotājiem, kad nav jābūt skolā. Skolēniem, beidzot 9. klasi, nav jākārto eksāmeni. Nākamajās izglītības pakāpēs ir iestājeksāmeni, kas gan skolēnos, gan skolotājos rada atbildības sajūtu sagatavoties tiem.
Pirms jaunā mācību gada vēl gan projekta komandā, gan kopā ar citiem skolotājiem tiks vērtēts, ko no redzētā tuvākā vai ilgākā laikposmā ieviest savā skolā.
Informāciju sagatavoja:
Jolanta Krišjāne, Kocēnu pamatskola
