No 12. līdz 17. augustam Valmierā notiks Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola “Postsociālisma ekoloģijas”, kurā piedalīsies jaunie mākslinieki, kultūras pētnieki un kuratori no Baltijas un citām Eiropas valstīm. Vasaras skolas programma pievērsīsies ekoloģijas jautājumiem caur mūsu reģiona šodienas un nesenās pagātnes mantojuma skatpunktu, saistot tos ar globālajām norisēm, tostarp arī dekolonizācijas procesiem. Daļa no vasaras skolas vieslekcijām būs publiskas, un tās klātienē topošajā mākslas telpā “Kurtuve” Valmierā aicināts apmeklēt ikviens interesents.
LCCA’s Summer School “Postsocialist Ecologies” Public Program Announced
Kā atskatīšanās pagātnē var palīdzēt izprast šodienas politiskās un ekoloģiskās krīzes un ietekmēt centienus tās risināt? Kā alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas vides risinājumiem, enerģijas resursu un tehnoloģiju attīstībai šodien un nākotnē? Kā karš Ukrainā un Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju ietekmē ne tikai politiskās varas attiecības, bet arī klimata pārmaiņu procesus? Kādas perspektīvas, ētiski un atbildības veidi var virzīt jaunas attiecības ne vien starp cilvēkiem, bet arī starp dzīvo un nedzīvo dabu, starp dabu un kultūru, starp sabiedrību un vidi?
PUBLISKĀ PROGRAMMA
Norises vieta: topošā mākslas telpa “Kurtuve”, Rīgas iela 25, Valmiera
Programma notiks angļu valodā
Sestdiena, 13. augusts
10.00 – 11.00
Pētnieka un režisora Oleksija Radinska lekcija “Nord Stream pētījumi”
11.30 – 13.00
Mākslinieka Kvīnsija Gario lekcija “Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja”
Svētdiena, 14. augusts
17.30 – 19.00
Pētnieces un kuratores Lindas Kaljundi lekcija un radošā darbnīca “Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)”
Pirmdiena, 15. augusts
10.00 – 12.00
Pētnieces Egles Rindzevičutes lekcija un seminārs “Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē”
Otrdiena, 16. augusts
15.30 – 17.30
Mākslinieces Diānas Lelonekas lekcija un radošā darbnīca “Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra”
18.00 – 19.30
Mākslinieka Džona Gržiniča lekcija “Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte”
Oleksijs Radinskis
Nord Stream pētījumi
Prezentācija pievērsīsies saiknei starp bēdīgi slaveno Nord Stream gāzes vadu un karu Ukrainā. Šis projekts, kas tika uzsākts 2011. gadā, padarīja Vāciju par faktiski līdzvainīgu Krievijas “fosilifašistiskā” režīma izveidošanā. Peļņa, kas gūta no gāzes patēriņa Eiropā, ir finansējusi Krievijas militāro mašinēriju, savukārt paļaušanās uz lēto Krievijas gāzi kavējusi pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem, pasliktinot situāciju klimata jomā. Pievienojoties Nord Stream projektam, Vācija, iespējams, neapzināti ir signalizējusi, ka diskusijas par Ukrainas lomu Eiropas projektā ir vien tukša retorika.
Eiropas realitātē, kas izveidojās pēc Padomju Savienības sabrukuma, jaunajai, neatkarīgajai Ukrainai kaunpilnā kārtā tika piešķirta tikai viena reāla ģeopolitiskā loma: tā ir tranzīta zona, kas nodrošina Krievijas fosilā kurināmā piegādi Eiropas patērētājiem, izmantojot padomju laika naftas un gāzes cauruļvadus, kas ieraktas Ukrainas teritorijā. Nord Stream projekta galvenais pamatojums bija padarīt šo gāzes tranzīta zonu par novecojušu; brīdī, kad Vācija piekrita atņemt Ukrainai tās tranzīta potenciālu, tika sagatavots pamats Krievijas iebrukumam 2022. gadā. Lekcijas laikā Olekijs iepzīstinās ar savu vēl nepabeigto video darbu “Nord Stream pētījumi”, tās pamatā ir kadri, kas iegūti no uzņēmuma Nord Stream AG tīmekļa vietnes.
Kvīnsijs Gario
Mana veiksmīgā neveiksme, kolekcionējot sāli priekš Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja
Pēdējos gados etnogrāfiskie muzeji Eiropā ir sākuši atdot bijušajām kolonizētajām vai okupētajām valstīm to mantojumu. Diskusijās par koloniālo laupījumu atdošanu kopienām, no kurām tie tika atņemti, tiek uzdots jautājums, kas notiks tālāk ar muzejiem, kuros glabājas šis atsavinātais mantojums. 2019. gadā mākslinieku uzaicināja piedalīties izstādē Pasaules muzejā Roterdamā, un viņš izvēlējās šo jautājumu risināt subversīvi. Muzejs ir daļa no Nīderlandes Nacionālā pasaules kultūru muzeja, kurā glabājas Nīderlandes valsts etnogrāfiskās kolekcijas, kā arī Roterdamas pilsētas un katoļu ordeņa kolekcijas. Nesen Nīderlandes muzeji ir atdevuši cilvēku mirstīgās atliekas Ganai un kultūras mantojumu Indonēzijai. Līdz ar šiem jautājumiem koloniālās vardarbības materiālais mantojums ir atklāts, savukārt koloniālisma ietekme uz vidi nav guvusi tādu pašu atzinību. Arī, domājot par klimata taisnīgumu, saikne ar ilgstošu koloniālās vardarbības un ieguves materiālo mantojumu palikusi otršķirīga.
Darbā, ko Kvīnsijs Gario piedāvāja Pasaules muzejam Roterdamā, viņš centās izcelt šos jautājumus un norādīt uz trūkumiem Pasaules kultūru muzeja kolekcijā attiecībā uz Karību salām, kas joprojām ir Nīderlandes okupēta un kolonizēta teritorija. Karību jūras reģions Nīderlandi piesaistīja tieši tās sāls krājumu dēļ, taču šis sāls nav iekļauts koloniālo kolekciju krājumos. Kvīnsijs kopā ar māklsinieci Glendu Martinusu devās uz Karībām vākt šo dīvainā kārtā muzeju kolekcijās iztrūkstošo sāli, uzdodot jautājumus par kolekcionēšanas, kolekciju un vides taisnīguma nākotni.
Linda Kaljundi
Kultūras tēli un Igaunijas degslānekļa rūpniecības uzplaukums (un sabrukums?)
Lekcijā Linda Kaljundi pievērsīsies kultūras – jo īpaši vizuālās kultūras – lomai Igaunijas degslānekļa industrijas vēsturē divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā. Igaunijas degslānekļa rūpniecību, kas radās salīdzinoši vēlu un attīstījās pierobežā starp austrumiem un rietumiem, ir veidojušas dažādas politiskās, tehnoloģiskās un kultūras tradīcijas. Tādējādi tā ir lielisks piemērs industriālās modernitātes hibrīdajam un transnacionālajam raksturam. Linda aplūkos kultūras lomu nozares leģitimizācijā un zīmolvedībā autoritārajā periodā, 20. gs. 30. gados, izmaiņas un pēctecību starpkaru perioda un padomju laika degslānekļa attēlojumos, kritisku perspektīvu parādīšanos 70. gados un perestroikas perioda vides kustības laikā 80. gados. Lai gan lektore lielā mērā balstās vēsturiskos materiālos, viņa analizēs arī šī brīža ar degslānekļa rūpniecību Igaunijā saistīto problēmu loku, uzsverot ka, lai orientētos šajās bieži vien ļoti nokaitētajās debatēs, ir jāzina arī kultūras vēsture un ar degslānekļa rūpniecību saistītais mantojums.
Egle Rindzevičute
Izmestās nākotnes? Mantojuma un iznīcināšanas politika pilsētvidē
Lekcijā Egle Rindzevičūte, izmantojot mantojuma studiju, kritisko atkritumu pētniecības un pilsētvides studiju krustpunktus, aicinās pārdomāt postsociālisma un pēckara ekoloģiju. Divdesmitais gadsimts ir atstājis sarežģītu materiālo mantojumu, ar kuru ir jāsadzīvo tagadējām un nākamajām paaudzēm. Liela daļa šī mantojuma ir toksiski rūpnieciskie atkritumi, kā arī pilsētu infrastruktūras, kas tika būvētas, lai apkalpotu rūpniecības nozares, kuru vairs nav. Gan atkritumi, gan infrastruktūras nav tikai apsaimniekošanas pārpalikumu, tie veido kultūras un politisko simboliku. Tie veido sociālās evolūcijas skatuvi, kurā tiek attīstītas jaunas politikas formas.
Krievijas iebrukums Ukrainā klusās un neredzamās infrastruktūras padarīja redzamas vissmagākajā un sāpīgākajā veidā. Azovstaļas tēraudlietuves kļuva par kaujas lauku, un pilsēta tika pārvērstas drupās, tomēr apšaude atklāja gan infrastruktūras būtisko nozīmi, gan tās noslēgto raksturu.
Diāna Leloneka
Ruderālie aģenti jeb Savvaļas lietu aģentūra
Lekcijā māksliniece Diāna Leloneka runās par augiem un to lomu vēsturiskajos un ekonomiskajos procesos, pievēršoties ruderālo augu sugu jeb nezāļu vēsturei. Pētot gan tās nezāles, kas aug vietās, kur agrāk atradās rūpnīcas un raktuves, kuras slēgtas kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem, gan tās, kas mūsdienās stādītas bijušajās rūpnieciskajās zonās, Diāna Leloneka aicina domāt par to, vai nezāles var norādīt uz nākotnes risinājumiem mūsu vietējām kopienām.
Vai augi var palīdzēt mums iemantot saktapunktu, no kā mēs varētu ieraudzīt problēmas un izaicinājumus, ar kuriem saskaras kopienas, kas atrodas uz globālās enerģētikas transformācijas robežas? Varbūt ruderālās sugas, kas aug uz neizmantotām, bijušajām rūpnieciskajām zemēm un pamestiem laukiem, ir jāskata kā nenogurdināmi, nedroši strādnieki, kas strādā, lai atjaunotu Zemes ekosistēmas.
Džons Gržiničs
Ģeofrakcijas, antropocēna ainavu sensorā izpēte
Prezentācijā mākslinieks Džons Gržiničs iepazīstinās ar paša apkopotajiem (audiovizuālajiem) iespaidiem par rūpniecisko raktuvju ainavām Ida-Virumā reģionā Igaunijas ziemeļaustrumos. Tas, kas 2009. gadā sākās kā pētījums par “zaļās Igaunijas” otru pusi, pārtapa par ilgtermiņa aktīvu māksliniecisku zināšanu veidu un veidu, kā attēlot liela mēroga, sarežģītus kultūras un vides apstākļus. Šis materiāls kļuva par instalācijas “Ģeofrakcijas” daļu izstādē “Life in Decline” Raktuvju muzejā Kohtlanemmē Igaunijā (2021). Arī skaņu ainavu projektā “Ģeofrakcijas” mākslinieks turpina strādāt ar šo skaņu ierakstu arhīvu. Lekcijā mākslinieks iepazīstinās arī ar fragmentiem no materiāliem, ko savācis izpētes braucienos uz šīm raktuvēm, ko organizēja Igaunijas Nacionālais muzejs.
Vairāk informācija par šī gada vasaras skolu šeit.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skola tiek rīkota sadarbībā ar Valmieras novada pašvaldību, Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju un Kumu mākslas muzeju Tallinā. Lektori un darbnīcu vadītāji ir pētnieki Oleksijs Radinskis, Egle Rindzevičūte un Linda Kaljundi, mākslinieki Diāna Leloneka, Linda Boļšakova, Kvīnsijs Gario un Džons Grziničs. Programmas kuratore ir Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Lindu Kaljundi.
Attēlā: LLMC vasaras skolas vizuālā identitāte, Aleksejs Muraško
Informāciju sagatavoja:
Sofija Anna Kozlova,
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra komunikācijas vadītāja