Latviešu plakātists, dizainers, gleznotājs Gustavs Klucis – pasaulē atpazīstamākais un visvairāk pētītais latviešu izcelsmes mākslinieks, viens no pagājuša gadsimta 20.–30. gadu padomju avangarda spilgtiem pārstāvjiem, dzimis 1895. gada 4. janvārī Valmieras apriņķa Ķoņu pagasta “Induļos”.
Pasaulē atpazīts, bet salīdzinoši nezināms paša dzimtenē. Viņa darbība aizritēja tobrīd nesen tapušajā padomju valstī, kur viņš kļuva par vienu no šīs valsts kultūrvides veidotājiem un jaunu ceļu meklētājiem pasaules vizuālajā mākslā. Klucis tiek minēts kā viens no ievērojamākajiem padomju konstruktīvisma virziena pārstāvjiem un viens no fotomontāžas tehnikas pionieriem. Daudzos gan viņa māksla izraisa pretrunīgu un pat noliedzošu reakciju tās galvenā satura dēļ.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā viņš iestājās Rīgas mākslas skolā, kur viņa pasniedzēji bija tā laika latviešu mākslas dižgari – Rozentāls, Purvītis, Tillbergs. Šo izglītības procesu pārtrauca karš un iesaukšana Krievijas armijā, tālāk – revolūcija, sarkanā strēlnieka un boļševiku vadoņa Ļeņina apsardzes kareivja gaitas Maskavā un izglītošanās pie vairākiem izciliem krievu māksliniekiem. Starp viņiem pirmām kārtām minams leģendārais avangardists, suprematisma virziena aizsācējs Kazimirs Maļevičs. Pabeidzis studijas, Gustavs Klucis tūdaļ pats kļuva par meistardarbnīcu pasniedzēju.
Kluča daiļrades dominējošais žanrs ir plakāts, viņa oriģinālās tehnikas spilgtākā iezīme – fotografētu detaļu iekļaušana konstruktīvisma kompozīcijās līdz ar ģeometriskām formām un tekstu. Mākslinieks apbrīnojami efektīgi izmanto mērogu, kombinējot dažāda lieluma attēlus un figūras. Fotogrāfijas sastindzinātā kustība, iekļauta mākslinieka būvētajās kompozīcijās, atkal atdzīvojas vērotāja uztverē, kļūstot līdzīga kinokadram. Kā savulaik raidījumā “Šīs dienas acīm” sacīja kinorežisors Pēteris Krilovs, Gustavam Klucim veltītās filmas “Nepareizais latvietis” autors, Klucis savulaik, strādājot “ar šķērītēm un līmīti”, panācis efektu, kāds retajam izdodas ar visām modernajām trīsdimensiju datorgrafikas iespējām. Var piebilst, ka Gustava Kluča darbu pastāvīgā līdzradītāja bija arī viņa dzīvesbiedre, gleznotāja un grafiķe Valentīna Kulagina.
Nav pamata domāt, ka Gustavs Klucis neticēja vispasaules proletāriskās revolūcijas un komunisma celtniecības idejām. Pēc visa spriežot, puisis no Ķoņiem sevi atrada jaunās pasaules cēlāju rindās, aktīvi veidojot šīs pasaules vizuālo tēlu. Iespējams, ka tad, kad sākotnējo atdevīgo kalpošanu revolūcijas ideāliem padomju elitē arvien noteiktāk nomainīja verdziska pakalpošana vadonim Staļinam, mākslinieks piedzīvoja vilšanos un kompromisus ar sirdsapziņu, par ko gan trūkst jebkādu konkrētu liecību. Lai kā arī nebūtu, viņam liktenīga, visdrīzāk, izrādījās piederība latviešu tautai. Gustavu Kluci arestēja un 1938. gada 26. februārī nošāva tā sauktās “Latviešu operācijas” laikā.
Ar Gustava Kluča daiļradi pamatīgāk var iepazīties Latvijas Nacionālais mākslas muzeja sadarbībā ar izdevniecību “Neputns” izdotajā apjomīgajā darbā “Gustavs Klucis. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas zinātniskais katalogs” divos sējumos. Bagātīgi ilustrētais izdevums latviešu un angļu valodā nav tikai vienas kolekcijas katalogs – tas ir unikālu pirmavotu apkopojums, kas sniedz jaunas iespējas Gustava Kluča daiļrades pētniekiem visā pasaulē.
Nesen LTV1 demonstrēja Vides Filmu studijā 2007. gadā tapušo filmu “Nepareizais latvietis” par Gustavu Kluci, viņa daiļradi un pretrunīgo likteni. Kinofilmas režisors ir Pēteris Krilovs, producents Uldis Cekulis, operators Andris Priedītis. No 2008. gada 6. augusta Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā ir apskatāma Gustava Kluča darbu kolekcija.
Pateicoties mākslinieka atraitnes Valentīnas Kulaginas dāvinājumam, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas skaitliski lielākā un nozīmīgākā Gustava Kluča (1895–1938) darbu kolekcija pasaulē. Pēdējās desmitgadēs tā eksponēta ASV, Francijā, Itālijā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Spānijā un turpina piesaistīt plašu starptautisku mākslas pētnieku un interesentu uzmanību.
Baltijā zināmākais ielu mākslinieks Kiwie ir radījis Gustavam Klucim veltītu lielformāta sienas zīmējumu Valmieras novada Virķēnos. Kā norāda pats mākslinieks, vieta izvēlēta, lai sekmētu Valmieras novada kā reģionāla kultūras centra tālāko attīstību, atgādinot par izciliem māksliniekiem, kuri dzimuši novadā.
Avoti: timenote.lv ; wikipedia.org