Lai iedrošinātu un motivētu arvien vairāk valmieriešus un skriet gribētājus no citām pilsētām, Valmieras zaļā pusmaratona organizatoru uzrunāts, Arturs kopš maija rīko ik nedēļas koptreniņus. Šie koptreniņi nemainīgi notiek katru ceturtdienu plkst. 19.00 ar startu no Valmieras kultūras centra un noslēgumu Valmieras pilsdrupās. Kopā tiek veikta piecu kilometru distance, mierīgā skriešanas tempā 6:30min/ kilometrā. Aptuveni trases vidū, Jāņa Daliņa stadionā, ir iespēja atvilkt elpu, izlaižot skrējienu pa stadiona apli un atkal turpināt distanci kopā ar pārējiem tālāk pa Daliņu mežu. Ik pa laikam šajos skrējienos tiek uzaicināts kāds viestreneris, kurš dalās savās zināšanās, vai sagatavoti pārsteigumi no pusmaratona atbalstītājiem. Koptreniņi notiks līdz pat Valmieras zaļajam pusmaratonam 7. septembrī. Pievienoties var ikviens bez iepriekšējas pieteikšanās, bez dalības maksas. Vairāk informāciju meklē, sekojot Artura Kažmera Instagram kontam @arturskazmers.
Iedvesmai A. Kažmera skriešanas stāsts
Pilsēta upes krastos ar ainaviskiem mežiem un takām ikvienam aktīva dzīvesveida piekritējam ir īpaši piemērota vide, kurā mitināties. Dzīvojot Valmieras centrā un apzinoties, ka sasniedzamakā “sporta zāle” agrās rīta stundās ir piecu minūšu attālumā – takas Gaujmalā, pirms sešiem gadiem Arturs Kažmers pievērsās taku skriešanai. Toreiz, uzsākot skriešanas treniņus no pilnīgas nulles, uzmeklējot treniņu programmu internetā, pusotrā mēnesī saviem spēkiem viņš uztrenējās pusmaratonam (21km), veiksmīgi to paveica un saprata, ka “āķis ir lūpā” tieši uz garo skrējienu distancēm.
Lai arī skolas gados Arturs deva priekšroku tenisam, futbolam un BMX trikiem uz skeitparka rampām, sasniedzot 30 gadu vecumu, parādījās interese papildus svaru zāles treniņiem pastrādāt ar savu mentālo un fizisko izturību ilgstošākas slodzes treniņos. Šo gadu laikā skriešana no iesācēja hobija kļuvusi par dzīvesveidu ar iespēju izaicināt pašam sevi. Kopā ar sievu vadot savu ģimenes uzņēmumu, aizraujoties ar filmēšanu, audzinot dēlus, aktīvi piedaloties sabiedriskos pasākumos un ceļojot, skriešanu kā ikdienas fizisko aktivitāti izdodas integrēt jebkurā pasaules vietā un laikapstākļos.
Cik ieliksi, tāds būs iznākums
Laiku pa laikam, mainot dažādus sporta hobijus, skriešanai Arturam ir izdevies pievērsties ilgtermiņā, jo tajā var nemitīgi progresēt atkarībā no savas laika un enerģijas atdeves. Skriešana ir hobijs, kas atmet nost visu “lieko”, paliekot tikai cilvēka paša motivācijai un darbam ar sevi. Te nav stāsts par ātrāko auto dzinēju, vieglāko alumīnija rāmi, asāko slidu. Taku skriešanā esi tu pats ar savu gribu un iekšējo dzinuli, spēju pārvarēt grūtības un turpināt ceļu, neatkarīgi no apstākļiem, ar ko saskaries ceļā.
Laiks sev, skrienot 100 km nedēļā
Garie treniņi Arturam ir ierasta ikdienas sastāvdaļa. Kāds dodas pastaigā gar jūru, kāds rītausmā sveic sauli, kāds lasa grāmatu, tikmēr Artura laiks sev un pārdomām par dzīvi ir taku skriešana. Tas ir laiks, kurā atgriezties pie sevis pēc darbu dunas, paklausīties iedvesmojošus podkāstus un audiogrāmatas, smelties jaunas zināšanas. Šobrīd vidēji viņa laiks treniņos ir 6 dienas, 7-12 stundas, 90-110km nedēļā. Šādu treniņu apjoms tiek veikts, lai konkurētspējīgi piedalītos ultramaratonu sacensību distancēs, kuru garums ir, sākot no 43 kilometriem, tā teikt, visas distances virs maratona (42km) garuma. Ja sākotnēji arvien garāki skrējieni bija kā izturības tests pašam sev, tad, piedaloties sacensībās, rodas vēlme trenēties arvien jēgpilnāk, lai spēkotos ar citiem domubiedriem.
Lofotu salu kalnu karalis
Pirms pieciem gadiem, kopā ar ģimeni apceļojot Lofotu salu arhipelāgu, Arturs uzņēma bildi pie koka arkas Svolvāres pilsētas centrā, nosakot, ka kādreiz gribētu būt tik labā skriešanas formā, lai veiktu kādu no kalnu garajām distancēm ikgadējā ultramaratonā “The Arctic Triple” Norvēģijas ziemeļos. Gadiem ejot, veiktas neskaitāmas Stirnubuka distances, sacensības vietējos pauguros Latvijā un kalnos Kanāriju salās. Šī gada sākumā “kārtis salikās”, lai pieteiktu dalību izsapņotajā Lofotu salu skrējienā 50 jūdžu (88km) distancē ar trīs vareniem stāvu kalnu kāpumiem, kopā savācot 3100 augstuma metrus. Dažas dienas pirms starta uz sacensībām Arturs devās kopā ar savu lielāko atbalsta komandu – ģimeni. Lai arī augstāk kalnu nogāzēs vēl bija sniegs un kalnu upju ūdens kritumi bangoja no ūdens bagātības, laikapstākļi kopumā bija vēlīgi. Pirmā jūnija rītā plecu pie pleca ar pieredzējušiem skrējējiem no Skandināvijas valstīm, Šveices, Francijas, Vācijas, Nīderlandes, Spānijas, Polijas un citām lielvalstīm, kurās treniņi kalnos ir ikdiena, sākās sacensību skrējiens. Arturs jau trases sākumā izvirzījās vadības grupā kopā ar spēcīgākajiem skrējējiem. Lai arī trases sākumposmā pamanījies nomaldīties kalnu miglā, ātri vien atguva savu pozīciju un godam ar pakāpenisku atrāvienu visas trases garumā pēc 10 stundām un 46 minūtēm finišu sasniedza pirmais. Liels bija organizatoru pārsteigums, uzzinot, ka Arturs, kalnu ultramaratona uzvarētājs, ir pirmais latvietis, kurš jebkad šajās sacensībās ir piedalījies, un ar pirmo reizi guvis uzvaru. Turklāt, gatavojoties sacensībām lielajos kalnos, savus ikdienas treniņus veicis, neskaitāmas reizes skrienot augšā-lejā Baiļu kalnā vai Siguldas nogāzēs.
Skriešana ir komandas sports
Lai arī skriešana šķietami varētu likties samērā vientuļa nodarbe, Arturs tieši tajā ir atradis iespēju pulcēties ar domubiedriem. Ir reizes, kad doties treniņos vienam un reizes, kad apvienoties koptreniņā. Skriešanas atbalsta draugu grupa ir laba motivācija turpināt treniņu grafiku arī nepateicīgos laikapstākļos vai sliktas pašsajūtas brīžos. Jau vairākus gadus Arturs ir kļuvis par aktīvu Valmieras sporta kluba “Burkānciems & Co” dalībnieku un ar savu neatlaidību un panākumiem iedvesmo ne vien komandas biedrus, bet ikvienu valmierieti. Arturam, vēloties sasniegt augstus rezultātus sacensībās, pēdējos divos gados nozīmīga loma ir bijusi atbilstoša treniņu grafika sastādīšanai, lai jau ar trenera atbalstu turētos pie plāna un sazinātos regulāri ar atskaites personu. Būšana starp profesionāliem un vienkārši entuziastiskiem skrējējiem devusi daudz zināšanu un pieredzi, ar kuru dalīties ar citiem, kuri vēlas noticēt saviem spēkiem un uzsākt vai ilgtermiņā apņēmīgi turpināt savas skriešanas gaitas.
Informāciju sagatavoja:
Liāna Kažmere