Šomēnes nozīmīgu jubileju svin Valmieras novada florbolistu saime, jo 1995. gada 28. janvārī sporta zālē Vaidavā notika pirmais florbola treniņš, kas atstājis nozīmīgu nospiedumu Latvijas florbola attīstībā 30 gadu garumā. Lai uzzinātu vairāk par tā laika notikumiem, uz sarunu aicinājām florbola aizsācējus Vaidavā un Rubenē Aināru Zelču un Jāni Daini, kā arī audzēkni un šobrīd ELVI vīriešu florbola virslīgas komandas galveno treneri Ivaru Jēkabsonu.
Viss sākās ar vēlmi kaut ko darīt, un, kā stāsta A. Zelčs, viņa galvenais uzdevums bija “paraut” jauniešus līdzi, un, šodien atskatoties, varam teikt, ka tas izdevās. Pašam viss sākās ar interesi par florbola sporta veidu un rakstiem žurnālos no Zviedrijas, jo hokejs ar tenisa bumbiņu bija spēlēts vienmēr. Paralēli Vaidavā bija uzbūvēta un pieejama sporta zāle, kas bija lieliski piemērota, lai veiktu pirmos soļus florbolā. Nebija ne zināšanu, ne pieredzes, bet bija liela vēlme darboties. “Mēs zālē izmetām bumbiņas un gaidījām, kas notiks, bet pārsteidzoši, ka vietējo jauniešu interese bija ļoti liela,” stāsta A. Zelčs. Tālāk viss notika ļoti strauji, jo lielā interese dzina uz priekšu, bija jāmeklē inventārs – nūjas, bumbiņas, borti, vārti, kā arī nauda transportam un formām. Svarīga bija vietējo Vaidavas, Rubenes un Kocēnu pašvaldību iesaiste. Paralēli pirmie treniņi notika arī Rubenes Sporta namā trenera Jāņa Daiņa vadībā, kurš ar florbolistiem darbojās gan Rubenē, gan Vaidavā. Šķiet, ka vienu brīdi aptuveni 90 % jauniešu no nelielajiem pagastiem spēlēja florbolu.
Pirmsākumos pieaugušo komanda koncentrējās Vaidavā, bet bērni darbojās Rubenē. Viss notika tik strauji, ka 1995. gadā komanda ar nosaukumu “Vaidava” jau debitēja Latvijas Florbola čempionātā. Vadītāji ātri sapratuši, ka vēl ātrākai izaugsmei nepieciešams meklēt sparinga partnerus un draudzības spēles valstīs, kur florbols ir vairāk attīstījies – regulāri bija braucieni uz Zviedriju, Somiju, Čehiju, kas vēlāk jauniešiem deva motivāciju trenēties vēl nopietnāk, kā arī apskatīt pasauli. Pēc atgriešanās no turnīriem jaunieši trenējās vēl aktīvāk un ar lielāku degsmi. Latvijas Virslīgas čempionātā tika gūti pirmie panākumi un medaļas, kas notika, pateicoties spēlētāju sasniegtajam līmenim, fanu atbalstam un pagastu iesaistei. Ir bijuši laiki, kad Virslīgas čempionātā startēja gan “Vaidava”, gan “Rubene” komandas. Uz spēlēm pulcējās daudz skatītāju – 500 un vairāk. Pateicoties A. Zelča un J. Daiņa iniciatīvai, mājas spēlēs tika nodrošināts spēļu komentētājs un dīdžejs, kas nebija ierasta prakse Latvijas florbolā, bet noteikti veicināja fanu aktivitāti un iesaisti.
Skatoties uz Skandināvijas pieredzi, 1995. gadā tika organizēts pirmais “Vaidava kauss” pirmssezonas turnīrs, kas sākotnēji bija vienas dienas turnīrs un pulcēja astoņas komandas. Vēlāk tas pārtapa par divu dienu turnīru, kurā piedalījās 26 komandas, kļūstot par sava veida mazo Latvijas čempionātu. 2007. gadā, apvienojot labākās Vaidavas un Kocēnu turnīru tradīcijas un piešķirot tām starptautisku skanējumu, Kocēnos un Valmierā notika pirmais “Latvian Open” turnīrs, kas šobrīd ir Starptautiskās florbola federācijas atzīts vasaras elites turnīrs.
Kā vienu no galvenajiem iemesliem florbola komandu ilggadīgai pastāvēšanai var minēt, ka visi panākumi balstījušies uz vietējiem spēlētājiem, kas rada īpašu sajūtu, un svarīgi, ka visi spēlētāji tiek pieņemti un kļūst par draugiem ārpus laukuma. Šis sporta veids nav par lielo naudas pelnīšanu, bet par patriotismu un vienotību, kas visu padara ģimeniskāku un sirsnīgāku. Kocēnu “Rubene” atstājusi nopietnu nospiedumu Latvijas florbolā, jo par Latvijas čempioniem vīriešu konkurencē kļūts trīs reizes, bet sieviešu 15!!! reizes.
Nozīmīgs pagrieziena punkts bija 2000. gadu sākumā, kad Rubenes vīriešu komanda jau bija izcīnījusi divus no saviem trim čempionu tituliem un 2005. gadā Kocēnos tika uzbūvēta starptautiskiem florbola standartiem atbilstoša sporta zāle, kurā tajā pašā gadā uzreiz notika pasaules junioru čempionāts, kur Latvijas izlase izcīnīja 4. vietu ar vairākiem “Rubenes” spēlētājiem sastāvā.
Ir patiess prieks un lepnums, ka Vidzemes reģionā florbols ir tik strauji izplatījies un šobrīd sporta skolu programmās ir iekļauts gan Valmierā, gan Kocēnos. Lai audzinātu jauno maiņu, Kocēnos florbols sporta skolas programmā tika iekļauts 2016. gadā. Kocēnu “Rubene” kopumā pārstāv aptuveni 250 spēlētāji, un vīriešu un sieviešu komandas startē Virslīgā, 1. līgā, veterānu 35+ un 45+ grupās, kā arī bērnu un jauniešu čempionātos desmit vecuma grupās. Valmierā florbols straujāk attīstījās pēc 2003. gada, un šobrīd jaunatnes sistēma ciešā sadarbībā ar Valmieras Sporta skolu pulcē vairāk nekā 150 jaunos florbolistus. Komandas startē astoņās vecuma grupās (no U8 līdz U16), kā arī FBK “Valmiera” piedalās Virslīgas, 1. līgas čempionātos, kā arī veterānu 35+ grupā.
Gadu gaitā sagatavoti daudzi Latvijas pieaugušo un junioru florbola izlašu dalībnieki. 2024. gads bija nozīmīgs Latvijas vīriešu florbola valtsvienībai, kad tā Pasaules čempionātā pirmoreiz iekļuva četru spēcīgāko komandu vidū, izcīnot 4. vietu. Kocēnu “Rubene” treneris I. Jēkabsons ar lepnumu atzīst, cik emocionāli bijuši brīži, kad pasaules čempionātā Zviedrijā, klātienē esot, radies saviļņojums, kad vārtus Latvijas izlasei pret Zviedrijas valstsvienību guva rubenietis Markuss Dumpis, kurš savas florbolista gaitas pie I. Jēkabsona uzsācis piecu gadu vecumā.
Lai atzīmētu nozīmīgo jubileju, Kocēnu Sporta klubs šajā gadā organizē vairākus svētku pasākumus. 28. janvārī plkst. 18.30 Kocēnu Sporta namā notiks “Ceļojums florbola vēsturē”, 17. aprīlī plkst. 18.30 Valmiermuižā – “Florbola prāta mežģis”, 24. maijā Kocēnu Sporta namā notiks florbolistu salidojums, savukārt svētku noslēgums paredzēts rudenī, kad Kocēnu Sporta nams svinēs 20 gadu jubileju.
Florbols Valmieras novadā ir, bija un būs!