10. marts ir skolotāja, komponista un diriģenta Ēvalda Siliņa dzimšanas diena. Šogad 105.
No 2019. gada 10. marta pie Rūjienas estrādes vietu ieņēmis tēlnieka Gintera Krumholca veidotais un toreizējās Rūjienas pašvaldības finansētais piemineklis Ēvaldam Siliņam.
Viņš dzimis Ēveles pagasta Ķemeres 1. pakāpes pamatskoliņā, kur tēvs Jānis Siliņš bija skolas pārzinis, bet māte Elizabete audzināja dēlus, mācīja viņiem klavierspēli un svešvalodas.
Pēc Ķemeres skolas beigšanas 1930. gadā seko mācības Ēveles 2. pakāpes pamatskolā, kur skolas pārzinis ir izcilais ērģelnieks un pedagogs Vilis Gaiķis. Ē. Siliņš Ēveles pagastam uzdāvinājis himnu, bet ēvelieši pie skolas iestādījuši komponistam veltītu ozolu.
Pēc mātes brāļa nāves Ēvalds manto “Ružēnu” mājas un, vecāku mudināts, dodas mācīties lauksaimniecību uz Priekuļiem. Lauksaimniecība viņu nespēj aizraut un, paralēli mācībām Priekuļos Ēvalds mēro sešus kilometrus garo ceļu kājām uz Cēsīm, lai Tautas konservatorijā pilnveidotu savas zināšanas mūzikā.
1941. gada iesaukums vācu armijā un tur uzrakstītā dziesmiņa “Paliec sveiks, mans mazais draugs” Ēvaldam Siliņam “atspēlēsies” visus padomju gadus. Paliks neizdotas mūzikas mācību grāmatas, “norauti” raidījumi radio, TV utt.
Neskatoties uz represijām un izsūtījumu lēģerī, Ē. Siliņš pabeigs trīs augstskolas, kļūs par ļoti nozīmīgu personību Latvijas mūzikas mācības metodiķu aprindās. Viņu uzskatīs par relatīvās solmizācijas metodes “celmlauzi” Latvijā 20. gs. 60. gados. Viņš sarakstīs vairāk nekā astoņdesmit dažādas publikācijas: mūzikas mācību grāmatas, metodiskos palīglīdzekļus, dziesmu krājumus un citus materiālus. Viņa kompozīcijas skanēs bērnu un pieaugušo izpildījumā, viņa žestiem sekos kori, pateicoties viņam, Rūjienas vidusskolā būs mūzikas novirziens. 1989. gadā Ēvaldam Siliņam piešķirs skolotāja metodiķa nosaukumu, 1995. gadā – Ministru kabineta atzinības rakstu, bet 1996. gadā viņu apbalvos ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes (zelta) goda zīmi. Ē. Siliņš dāvinās savai pilsētai himnu, savukārt rūjienieši viņam piešķirs Goda pilsoņa nosaukumu.
Kādā no savām publikācijām par mūzikas skolotāja misiju Ē. Siliņš raksta: “Skolotājiem jāatver durvis uz brīnišķīgo mūzikas pasauli un jāpalīdz audzēkņiem to iepazīt visā krāšņumā un daudzveidībā, lai mūzika kļūtu par ikviena jaunieša neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Svarīgi, lai jauniešos rastos vēlme arī pašiem piedalīties klases, skolas, pagasta, pilsētas, valsts mūzikas dzīves veidošanā.”
Rūjienas vidusskolā Ēvalds Siliņš nostrādā no 1948. līdz 1996. gadam, mūžībā dodas 2015. gada 3. oktobrī.
Vizualizācijā izmantotais foto: Ēvalds Siliņš, fotogrāfa Māra Zariņa arhīvs
Informāciju sagatvoja: Līga Siliņa, Rūjienas Izstāžu zāles vadītāja