Ziemas laikā, kad laikapstākļi ir aukstāki un dienas īsākas, ūdenstilpes var šķist mierīgas, taču tas nenozīmē, ka tās ir drošas. Atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami, piesardzība jāievēro arī pie neaizsalušas ūdenstilpes, jo ūdens ir ļoti auksts un tas var radīt smagas sekas veselībai un dzīvībai pat ļoti īsā laikā.
Kas jāzina un jādara, lai izvairītos no bīstamām situācijām?
- Vērojiet laikapstākļus – ja esat pie ūdenstilpēm, ņemiet vērā, ka auksts ūdens ir bīstams, ātrā satumšana un apgrūtinātā redzamība var radīt papildu riskus.
- Nepieļaujiet risku nokļūt ūdenī – ja jūs neesat pieredzējis peldētājs, izvairieties no jebkādām aktivitātēm pie ūdens, īpaši bez ledus, bet ar ļoti aukstu ūdeni.
- Vienmēr ievērojiet piesardzību un skaidras robežas – ja esat pie ūdens ar bērniem vai citiem cilvēkiem, skaidri izrunājiet drošības robežas un neļaujiet pārāk tuvu piekļūt ūdenim. Pat neliels attālums no ūdens malas var būt bīstams.
Piesardzība pie ūdens var glābt dzīvību. Pat tad, ja ūdenstilpes šķiet mierīgas un ledus nav redzams, aukstais ūdens joprojām var būt ļoti bīstams, un ātra satumšana var apgrūtināt orientēšanos. Esiet uzmanīgi un ievērojiet piesardzību, lai pasargātu sevi un savus tuvākos no iespējamām briesmām.
Ja uz ūdenstilpes tomēr redzama ledus kārta, jāatceras, ka tā neveidojas vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna. Tāpēc cilvēkiem bieži veidojas maldīgs priekšstats, ka ledus ir izturīgs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ieteikumi, ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:
- saglabāt mieru;
- turēt galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
- nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus, tā vietā vienmērīgi kustināt kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus;
- elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
- ja iespējams, skaļāk saukt palīgā;
- ja soma vai smags mētelis velk uz leju, var mēģināt noņemt somu un novilkt mēteli;
- ledus ir plāns vietā, kur notika ielūšana, bet tajā vietā, kur stāvēts pirms iekrišanas, ledum jābūt noturīgākam;
- pagriezties ar seju uz to vietu, no kurienes atnācāt, nolieciet rokas uz ledus, izstiepiet rokas, cik iespējams tālāk. Mēģināt uzgulties uz ledus malas ar krūtīm un mēģināt izstumt sevi no ūdens;
- nevajag uzreiz celties kājās, labāk ritināties prom no bīstamās vietas. Rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt, tiekot krastā, neapstāties, bet doties uz tuvāko silto vietu skrienot.
Makšķerniekiem ieteicams ņemt līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsmu.
Ko darīt, ja redzat, ka kāds cilvēks ir ielūzis:
- jāzvana 112, dispečeram jānosauc pēc iespējas precīzāka adrese vai jāizskaidro, kā piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem;
- lai palīdzētu, ielūzušajam pa ledu jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 līdz 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka citam no cita jāatrodas 2–3 metru attālumā;
- izvelkot cietušo uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu, brīdiniet viņus par bīstamību. Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!
Aicinām vecākus ar bērniem pārrunāt drošības jautājumus, lai bērni bez pieaugušo ziņas un klātbūtnes neatrastos uz ledus un nepakļautu sevi bīstamām situācijām!