Janvāra beigās četri Mazsalacas vidusskolas jaunieši ar pavadošajiem pedagogiem piedalījās Erasmus+ projekta mācību mobilitātē Spānijā. Projekta “Realfooding Challenge” tēma -veselīgs uzturs un aktīvs dzīvesveids.
Ierodoties Malagā ar tiešo reisu, ieguvām nedaudz laika pirms projekta sākuma. To tad izmantojām, lai labāk iepazītu reģionu. Braucot gar piekrasti, vērojot Spānijas dabu un arhitektūru, izmantojām iespēju iegriezties Gibraltārā. No dabas parka kalnā pavērās brīnišķīgi skati. Lai gan bija arī mākoņi, tomēr varējām labi saskatīt arī Marokas krastus Āfrikā. Piestājām arī pie Atlantijas okeāna, kas todien bija pavisam rāms.
Projekta ietvaros skolēni prezentēja savu skolu un mājasdarbus, iepazina spāņu skolu, kopīgi apmeklēja arī stundas. Notika sadraudzības spēles ar lidojošo šķīvīti “ultimate’”. Laiks bija saulains, bet no rītiem varēja arī manīt salnu, tādēļ rīti bija ļoti vēsi. Mums ziemeļniekiem nepierasti, ka skolā bija auksts, bet likumi nosacīja, ka logi jātur vaļā vēdināšanai arī stundu laikā. Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, uzņemošā skola bija plānojusi daudz aktivitāšu ārā. Tādējādi bija iespējams gan apmeklēt Kadizu – senāko pilsētu Eiropā, gan seno romiešu pilsētu Italiku, kur savulaik tika filmētas arī “Troņu spēles”. Daudz staigājām ne tikai, apskatot pilsētas, bet devāmies arī 8 km pārgājienā pa tā saukto Benakazonas zaļo koridoru. Ceļš vijās cauri olīvu saimniecībām, kamēr nonācām piknika vietā, kur bija sarūpētas tradicionālas un veselīgas spāņu uzkodas: maize ar spāņu omleti, zivs un gaļas kroketes, tunča pīrāgs un, protams, augļi. Pa nedēļu apskatījām arī tuvāko lielpilsētu Seviļu, kā arī uzzinājām par tās nozīmi reģiona attīstībā. Daudz uzzinājām par kultūru, tradīcijām.
Erasmus+ programma šim projektam piešķīrusi 100% finansējumu 28 852,00 EUR apmērā.
Jauniešu pārdomas pēc brauciena:
Elizabete:
Braucienu uz Spāniju es raksturotu kā vienu lielu, neparedzamu sprādzienu. Tas bija tāds, ko vienmēr atcerēšos – gan labo, gan ne tik labo emociju dēļ. Protams, diezgan daudz es iemācījos šajā projekta braucienā. Uzzināju par spāņu tradicionāliem ēdieniem un tradīcijām. Arī uzlaboju savas runāšanas prasmes angliski, tagad esmu daudz drošāka par tām. Ģimene, pie kuras es paliku, bija ļoti jauka. Viņi man parādīja tik daudz lietas, vietas, kuras mani arī ieinteresēja. Spānijas laikapstākļi, salīdzinot ar Latvijas, tajā laikā bija ļoti silti, taču ne visu laiku, jo rīti bija diezgan vēsi, ka pat prasījās biezāku jaku. Es apbrīnoju, ka spāņi, kā tauta, cilvēki, ir skaļi, enerģiski un ļoti atvērti, diezgan atšķirīgi no latviešiem. To es jau pamanīju pirmajā projekta brauciena dienā. Man ir patīkams prieks, ka man tika dota šāda iespēja, jo nekad neesmu bijusi uz siltākām vietām, tikai uz ziemeļiem, kur tradīcijas atšķiras.
Diāna:
Brauciens uz Spāniju paliks atmiņā kā vislabākais brauciens. Sākumā, ielidojot Spānijā, visi bijām laimīgi, ka šeit ir silti. Es apbrīnoju Spānijas skaistās palmas (vispār nezināju, ka Spānijā ir palmas), apelsīni kokos izskatījās ļoti garšīgi, taču tie bija skābāki nekā citroni. Viesģimenē tiešām par mani ļoti rūpējās. Es viņu sauktu par savu spāņu ģimeni. Vispopulārākie jautājumi bija, vai neesmu izsalkusi un vai man nav auksti. Spānijā lielākoties cilvēki bija jauki un ļoti skaļi salīdzinājumā ar latviešiem. Spānijas laikapstākļi ziemā ir kā pavasaris Latvijā. Mēs bijām diezgan daudz interesantās vietās, kurās mums stāstīja par to vēsturi. Nogaršojām tradicionālos ēdienus. Vieta jeb pilsēta, kur palikām, bija līdzīga kā Mazsalaca. Es esmu pateicīga skolotājai, kura deva šo iespēju doties uz Spāniju. Paldies!
Aksels:
Šis projekta brauciens uz Spāniju vienmēr paliks man atmiņu krājumā, jo nav garantijas, ka es kādreiz vēl uz Spāniju varēšu aizbraukt. No šī brauciena man ir palikušas tikai pozitīvas atmiņas. Šis ir uztverams pārnestā nozīmē, gan arī tiešā nozīmē. Viesu ģimene, kurā es paliku, bija ļoti jauka un vienmēr rūpējās par mani, jutos kā viņu dēls, kurš tikko atgriezies mājās pēc ilga ceļojuma. Viņiem prioritāte biju es (vai man ir silti, vai neesmu izsalcis, vai viss ir kārtībā). Protams, aizbraucot uz Spāniju ziemas laikā, latvietim tur ir silts laiks, bet vietējam spānim ir ļoti auksts, kamēr daudzi no mums staigāja šortos un kreklā, citi staigāja ziemas jakās un vairākos drēbju slāņos. Vienīgā sliktā lieta bija ielu piesārņojums, jo viņiem nav tādi cilvēki, kas iet pa ielu un savāc atkritumus, tāpēc daudzās vietās bija papīri, pudeles un citi atkritumi, bet tas nemaina faktu, ka projekts bija lieliska pieredze. Iesaku visiem piedalīties Erasmus+.
Kristaps:
Spānijā pavadītais laiks bija vienkārši lielisks. Man patīk saulainas vietas. Man tā bija jauna pieredze, ko es ne mūžam neaizmirsīšu. Spānija bija ļoti skaista vieta, kur es redzēju daudz ko jaunu. Cilvēki Spānijā ir jauki un atvērti. Ģimene bija lieliska. Viņi rūpējās par mani pārāk daudz, tāpēc es jutos kā desmitgadnieks. Viņi darīja visu, lai es justos labi un vienmēr apjautājās, vai es neesmu izsalcis. Vienīgā sliktā lieta Spānijā bija tāda, ka tur viss bija piegružots un ielas netīras. Tas uz mani atstāja nedaudz sliktu iespaidu. Informācijas ziņā es neko daudz neatceros, bet to, ko es redzēju, to es neaizmirsīšu.
