Ar Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu īstenots projekts “Burtnieku muižas staļļu arhitektoniski mākslinieciskā izpēte”. Projekta ietvaros valsts nozīmes arhitektūras piemineklī “Staļļi” (valsts aizsardzības Nr.6897) Ezera ielā 8, Burtniekos veikta pilna apjoma arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai noskaidrotu un tekstuālajā un grafiskajā daļā atspoguļotu informāciju par ēkas kultūrvēsturiskajām vērtībām, kuras ir saglabājušās, ir atrodamas un būtu saglabājamas, atjaunojamas un restaurējamas pat to zuduma gadījumā. Izpēti, saskaņā ar noslēgto līgumu, veica SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca”. Kopējās projekta izmaksas ir 4961,00 EUR, t.sk., 4000,00 EUR Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums un 961,00 EUR Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējums.
SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca” speciālisti, izpētot vēsturiskos datus, apliecina, ka šis arhitektūras piemineklis faktiski ir divas ēkas – “Staļļi” un “Ratnīca ar vāgūzi”. Abas ēkas celtas 19.gs. sākumā līdz 1818. gadam, bet 20. gs. vidū starp šīm ēkām ir iebūvēts sekundārs, oriģinālajā apbūvē neiederīgs būvapjoms. Vēsturisko ēku būvapjoms saglabājies to oriģinālajā veidolā.
1818. gadā Leonards Johans Vilekens (vācu val.: Leonard Johan Wileken) izstrādāja Burtnieku muižas karti, kurā ir redzama Burtnieku muižas centrālās daļas apbūve. Centrālās daļas apbūves sastāvā ir arī ratnīca un stallis – divas atsevišķas būves.
1925. gada jūlijā uz B.Bacha 1865. – 1867. gadā uzmērīta un 1910. gadā taksēta Burtnieku muižas zemju plāna tika izstrādāts muižas zemju sadalīšanas plāns. Uz plāna ir atzīmēta muižas “Ratu un rīku ēka” un “Klēts”. 1921. gadā sastādītajā ēku aprakstā “Ratu un rīku ēka” ir aprakstīta kā “vidēji veca mūra ēka ar skaidu jumtu, apmierinošā stāvoklī”, bet “Klēts” ir aprakstīta kā “vidēji veca mūra ēka ar dakstiņu jumtu apmierinošā stāvoklī”. Šajā aprakstā dotais ēkas funkcijas nosaukums atbilst ēkas funkcijai apraksta sastādīšanas laikā, nevis to būvniecības laikā. Analizējot abu ēku arhitektūru un plānojumu, autori secina, ka sākotnēji “Ratu un rīku ēka” bija “Ratnīca ar vāgūzi”, bet “Klēts” bija “Stallis”, kura funkcija mainījās pēc tam, kad tika uzbūvēts muižas lielais stallis ceļa pretējā pusē.
Abu ēku plānojums un fasāžu arhitektūra ir veidota klasicisma stilā, ievērojot stilam raksturīgo būvapjomu, plānojuma, fasāžu perforācijas un fasāžu dekoratīvo detaļu simetriju, racionalitāti, proporcionalitāti, harmoniskumu un vienkāršību.
Fasāžu apmetums ir būtiski bojāts un daļēji zudis. Daudzviet ir sekundāri dažādu veidu apmetuma labojumi. Oriģinālais fasāžu krāsojumu sedz sekundārie krāsojuma slāņi. Tie ir saglabājušies ļoti fragmentāri, savstarpēji “saēdušies”, nav viendabīgi, neveido nolasāmu fasāžu krāsu salikumu. Ēkas būvapjomiem ir saglabājusies sākotnējā jumta konfigurācija, bet jumta segums neatbilst vēsturiskajam. Trīs logu ailās ir oriģināli groplogi un bēniņu logu ailās ir oriģinālu logu detaļas, tomēr neviens no logu blokiem nav pilnā komplektācijā. Bēniņu ārdurvju ailā ir saglabājies oriģināls ārdurvju bloks. Ratnīcas un vāgūža vienā vārtu ailā ir saglabājušies ailas stati, pārsedzes un vārti, bet pārējās ailās ir saglabājušies tikai stati un pārsedzes. Staļļa vārtu ailās ir oriģinālas vārtu vērtnes. Oriģinālā ēku plānojuma struktūrā ir saglabājusies. Ratnīcas un vāgūža pārseguma, jumta un grīdas konstrukcijas ir sagrūšanas stadijā.
SIA “Arhitekta L. Šmita darbnīca” speciālisti rekomendējuši demontēt 20.gs. izbūvēto būvapjomu, saglabājot oriģinālo ēku siluetus. Ēku fasādēs ieteikts saglabāt galveno (pret Ezera ielu) fasāžu oriģinālo, simetrisko perforāciju. Tāpat rekomendēts demontēt pie fasādēm stiprinātās inženierkomunikācijas, kā arī atjaunot fasāžu apmetumu. Fasāžu krāsojumu atjaunot 19. gs. sākuma muižu saimniecības ēku arhitektūrai raksturīgā fasāžu apdares krāsu salikumā un tonalitātē. Nepieciešams atjaunot ēkas oriģinālo jumta plakņu siluetu un jumta segumu, atjaunot profilētās kastes tipa dzegas un vējdēļus, kā arī oriģinālos vēdkanālu galus. Rekomendēts izgatavot autentiskas logu kopijas, par piemēru izmantojot esošās, vēl saglabājušās logu detaļas un senākos attēlos redzamo logu dalījumu.
Plānojot un īstenojot jebkādus pārveides darbus ēkās, primārais uzdevums ir saglabāt kultūrvēsturisko ēku autentiskumu, respektējot to apjomu, telpiskos risinājumus, fasāžu apdares un oriģinālās būvdetaļa. Ēku atjaunošanā jāparedz būvmateriāli, kas ir saderīgi ar esošajiem tradicionālajiem būvmateriāliem. Jumta segumam jāizmanto tradicionāls, ēkām vēsturiski atbilstošs jumta seguma materiāls, kas nepazeminātu ēku kultūrvēsturisko vērtību. Izvēloties projekta risinājumus, maksimāli jātiecas uz oriģinālās substances saglabāšanu.
Veiktā izpēte ir kā pamats tālākai ēku attīstībai – būvprojekta izstrādei un restaurācijai, lai nodrošinātu to vēsturiskam veidolam atbilstošu saglabāšanu ilgtermiņā un rodot tām jaunas, mūsu laikam nepieciešamas funkcijas. Lai veiktu turpmākos soļus ēku atjaunošanā, Valmieras novada pašvaldība meklēs iespējas ārējā finansējuma piesaistei.
