Rudenīgā novembra dienā Eduards un Ņina Kameņecki svin savu Dimanta kāzu jubileju jeb 60 gadus laulībā.
Eduards un Ņina bērnību pavadīja Baltkrievijā. Kopā gājuši uz ballēm, armijas laikā rakstījuši viens otram vēstules. Kad Eduards beidza dienestu, abi saprata, ka vēlas būt kopā.
1964. gada 10. novembrī svinētas vienkāršas un jaukas kāzas. Kāzu fotogrāfijas diemžēl pārim nav, jo bildēšanās tajā laikā bijusi iespējama tikai nākamajā dienā. Arī līgavas kleita Ņinai vairs nav – tā nodota tālāk draugiem, jo tolaik to ne visi varējuši atļauties.
Neilgi pēc kāzām jaunā ģimene pārcēlās uz Latviju, uz Zilokalnu pie vecāsmammas. Tur piedzima pirmā meita Rita. Vēlāk dzīve turpinājās Alojas pusē, kur pasaulē nāca otra meita Žanna. Uz Valmieru ģimene pārcēlās 1973. gadā, kad bērni sāka iet skolā.
Kameņecku ģimene ir ļoti saliedēta, un tas jūtams arī pāra nozīmīgajā dienā. Dimanta pārim ir pieci mazbērni – Mareks, Inga, Jolanta, Sergejs un Veronika, un seši mazmazbērni – Sergejs, Evans, Gabriels, Danijs, Sofija un Anastāsija. Visa ģimene ir bieži ciemiņi pie Ņinas un Eduarda, kurus ļoti ciena un godā gan mazbērni, gan mazmazbērni.
Eduards visu mūžu strādājis celtniecībā, kā smej Ņina, vīrs uzcēlis pusi Valmieras. Interesanti, ka Eduards būvējis arī Dzimtsarakstu nodaļas māju, kurā pirms desmit gadiem godinājām Eduardu un Ņinu Zelta kāzu un šodien – Dimanta kāzu jubilejā.
Ņina ir profesionāla pavāre, un, lai uzmundrinātu vīru, mājās bieži tiek gatavoti Eduarda mīļākie ēdieni, piemēram, pelmeņi ar gaļu un biezpiena plācenīši.
Taujājot par to, kas ir tik ilgas kopdzīves noslēpums, Eduards un Ņina saka – ja mīlestība ir atrasta, tā jāsaudzē, jārūpējas vienam par otru. Ikdienas dzīvē neiztikt arī bez strīdiem, bet ir jāprot paspert solīti pretī un saprast vienam otru.
Gan Zelta pāra, gan Dimanta pāra svinīgajai sveikšanas ceremonijai Eduardu un Ņinu pieteica mazdēls Sergejs.
No sirds sveicam Dimanta pāri nozīmīgajā kāzu jubilejā un vēlam arī turpmāk saglabāt dzīves optimismu, labu veselību un mīļos cilvēkus blakus!
