Ziņu aģentūrai LETA Statistikas pārvaldē norāda, ka visu deviņu CSP aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāji ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, tostarp visvairāk tādu ir Valmierā – 99,3%.
Pārējās valstspilsētās apmierināto iedzīvotāju īpatsvars ir robežās no 93,2% līdz 99,2%. Savukārt Daugavpilī ir vislielākais apmierināto iedzīvotāju pieaugums – par 12,5 procentpunktiem – no 83,1% 2017.gadā līdz 95,6% 2022.gadā.
Aptaujā arī secināts, ka Liepājā, salīdzinot ar pārējām valstspilsētām, ir visvairāk apmierināto ar izglītības iestādēm (bērnudārziem, skolām, augstskolām) – 85,1%, seko Valmiera – 79,9%, Jelgava – 77,5%, Ogre – 68,2%, Ventspils – 67,4%, Rēzekne – 65,9% un Daugavpils – 64,1%. Savukārt Jēkabpilī un Jūrmalā tādu ir vismazāk – attiecīgi 54,4% un 63,5%.
Visvairāk ar veselības aprūpes pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām apmierināto iedzīvotāju ir Ventspilī – 76,3%. Ogrē tādu ir 75,3%, Jelgavā – 72,9%, Jūrmalā – 71,4%, bet Valmierā – 64,6%. Vairāk par pusi ar veselības pakalpojumiem apmierināto ir arī Jēkabpilī – 58,8%, Rēzeknē – 53,8% un Daugavpilī – 52%. Vienlaikus Liepājā veselības aprūpes pakalpojumi apmierina 46,8% iedzīvotāju.
Liepājā ir visvairāk (94,5%) apmierināto ar kultūras iestādēm, kā koncertzāles, teātri, muzeji un bibliotēkas. Ar tām ir apmierināti arī deviņi no 10 ventspilnieku, rēzekniešu un jūrmalnieku. Ogrē apmierināto ar kultūras iestādēm ir 88,7%, Valmierā – 87,8%, Jelgavā – 86,3%. Vismazāk šādu iedzīvotāji ir Jēkabpilī – 62,3% un Daugavpilī – 76,6%.
Sabiedrisko transportu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto mazāk par pusi no valstspilsētu iedzīvotājiem. Liepājā to izmanto visvairāk – 39,2% iedzīvotāju, seko Daugavpils (36,2%), Jēkabpils (35,5%), Jelgava (29,3%), Rēzekne (28,9%), Valmiera (27%), Jūrmala (26,5%) un Ventspils (23,7%). Vismazāk sabiedrisko transportu kā galveno pārvietošanās līdzekli izmanto Ogrē (17,6%).
Liepājā ir visaugstākais apmierināto ar sabiedrisko transportu iedzīvotāju īpatsvars (81,8%), seko Daugavpils (80,9%), Jūrmala (77%), Rēzekne (67,8%), Valmiera (59,9%), Ventspils (59,2%), Jelgava (58,4%), Jēkabpils (53,4%). Vismazākais apmierināto ar sabiedrisko transportu īpatsvars ir ogrēniešu vidū – 40,1%.
Automašīnu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto teju divas trešdaļas Ventspils, Ogres un Jelgavas iedzīvotāju, 60,4% Jūrmalas, 58,9% Rēzeknes, 57,8% Valmieras, 57% Jēkabpils iedzīvotāju, bet visretāk Daugavpils (46,1%) un Liepājas (47,4%) iedzīvotāju.
Starp valstspilsētām ar velosipēdu kā galveno transporta veidu visvairāk pārvietojas iedzīvotāji Liepājā, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP), atsaucoties uz aptaujas datiem par dzīves kvalitāti visās valstspilsētās, izņemot Rīgu.
Ar velosipēdu kā galveno transporta veidu Liepājā pārvietojas 18,4% iedzīvotāju, Ventspilī – 15,6%, bet Jelgavā – 13,2%.
Tajā pašā laikā Daugavpilī ar velosipēdu kā galveno transporta veidu pārvietojas 5,7% iedzīvotāju, Jūrmalā – 6,7%, bet Rēzeknē – 6,8%. Velosipēdu kā vienu no galvenajiem pārvietošanās veidiem izmanto 11,7% valmieriešu, 11,1% ogrēniešu un 8,3% jēkabpiliešu.
Savukārt rīdzinieku viedokli noskaidroja Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat”, tāpēc Rīgas rādītāju šajos datos nav.
