Valmieras novada pašvaldībā turpinās cīņa ar invazīvās sugas pārstāvi – latvāni. Invazīvas sugas ir tādas sugas, kas, ievestas svešā vidē, kļūst agresīvas – izkonkurē vietējās sugas un strauji pārņem teritoriju. Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta informāciju, Valmieras novada teritorijā ap 490 ha zemes ir invadētas ar invazīvo augu sugu Sosnovska latvāni.
Lai cīnītos ar latvāņiem Valmieras novadā, izveidota Invazīvo augu izplatības ierobežošanas ekspertu grupa deviņu locekļu sastāvā, kuras mērķis ir veicināt invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanu, kā arī organizēt un koordinēt latvāņu ierobežošanas pasākumus saskaņā ar latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu 2022. -2026. gadam.
Valmieras novada pašvaldība atgādina, ka zemes īpašniekam – gan pašvaldībai, gan juridiskām un fiziskām personām, kura apsaimniekotajās zemēs konstatēta latvāņu izplatība, ir pienākums veikt latvāņu apkarošanas pasākumus. Visās invadētajās platībās izmantojama kombinētā latvāņu ierobežošanas metode – bioloģisko, mehānisko un ķīmisko metožu un paņēmienu kombinācijas, ievērojot šādus principus:
- ārpus ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslām primāri ieteicams izmantot ķīmisko ierobežošanas metodi;
- ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās veic mehānisku latvāņu ierobežošanu;
- papildus iepriekš ieteiktajām metodēm, vēlams izmantot bioloģisko ierobežošanas metodi, invadētajās platībās sējot kultūraugus, kas ir konkurētspējīgi ar latvāni.
Latvāņu ierobežošanas pasākumi jāveic ik gadu sākot no to veģetācijas sākuma (ap 20. aprīli) līdz to veģetācijas beigām (ap 1. septembri). Invazīvo augu izplatības ierobežošanas ekspertu grupa katru gadu no 25. jūnija līdz 1. septembrim veic ar latvāni invadēto teritoriju monitoringu. Ja tiek konstatēts vairāk kā viens pieaudzis latvāņa augs ar izveidotu ziedkopu uz 50 m2, tad latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumi nav uzskatāmi par veiktiem.
Zemes gabalos, kur latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi iepriekšējā gadā nav veikti, pašvaldībai ir tiesības veikt latvāņu apkarošanu nākamā kalendārā gada laikā līdz 1. septembrim, izrakstot zemes īpašniekam rēķinu par veiktajiem darbiem.
Latvānis ir no 2 līdz 4 metrus augsts daudzgadīgs monokarps augs ar lapas plātni, kas var būt pat līdz 1,5 m gara. Monokarps nozīmē to, ka augs uzzied, nogatavina sēklas un aiziet bojā. Tātad, ja augs ir sācis ziedēt, nedrīkst tam ļaut nogatavināt un izsēt sēklas. Ja tas izziedējis, „domājot”, ka savu misiju ir veicis un savairojies, latvānis pats atmirst. Tādēļ pēc appļaušanas, lai neatļautu latvāņiem izplatīties tālāk, nepieciešams sadedzināt ziedkopas. Šāds radikāls pasākums nepieciešams latvāņa izteikto vairošanās spēju dēļ.
Divdesmitā gadsimta 40.gadu beigās un 50.gadu sākumā Latvijā ievests kā perspektīvs lopbarības augs. Par perspektīvu uzskatīts, jo, vairākas reizes pļaujot, ražība Latvijā varēja sasniegt 800 – 900 c/ha. Zaļā masa saturēja daudz ogļhidrātu un olbaltumvielu, bet maz kokšķiedru un tika izmantota, atjaucot ar rudzu salmiem, kas citādi netika izmantoti. Latvānis sēts arī bitēm kā medusaugs. Latvijā latvānis ir plaši izplatījies pamestās zemēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, traucētos, antropogēni ietekmētos biotopos, kā arī urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, ceļmalās, grāvmalās un ap upēm un cita veida ūdenstilpēm, ar kuru palīdzību latvānis efektīvi spēj izplatīt sēklas plašā teritorijā.
Vairāk informācijas par katru apkarošanas metodi šeit.