1.aprīlī 95. gadu jubilejā atcerēsimies aktrisi Dinu Kupli. Aktrises bērnība bijusi skarba, jo 11 gadu vecumā nācies palikt bez mātes aprūpes. Dzimusi Rīgā, 1930. gada 1. aprīlī skolotāju ģimenē, bet bērnību un skolas gaitas vadījusi Rūjienā, jo vecāki bija rūjienieši. Jau bērnībā, kopā ar vecākiem, paticis piedalīties pašdarbības teātra izrādēs, tāpēc arī pieņemts lēmums – kļūt par aktrisi.
Pēc toreizējās Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1955. gadā jaunā aktrise uzsāka darbu Dailes teātrī, kur nostrādāja līdz 1978. gadam. D.Kuple darbu turpināja Jaunatnes teātrī, kur līdz pat 1990. gadam nospēlējusi daudzas nozīmīgas lomas pie tā laika novatoriskajiem režisoriem Ādolfa Šapiro un Pētera Pētersona. Pēc Jaunatnes teātra reorganizācijas 1991. gadā atgriezusies Dailes teātrī, kur nostrādājusi līdz aktīvās darbības beigām 1999. gadā.
Viņas ieguldījums teātrī novērtēts ar vairākiem goda nosaukumiem, 1993. gadā piešķirta Bertas Rūmnieces balva, “Spēlmaņu nakts” balva par mūža ieguldījumu 1997. gadā, bet 2008. gadā par mūža darbu Latvijas teātra mākslā un nopelniem valsts neatkarības atjaunošanā māksliniecei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Aktrisei veiksmi radošajā dzīvē nesusi satikšanās ar īstajiem cilvēkiem. Viņa bija dramaturga Gunāra Priedes iemīļota aktrise, kurai viņš rakstījis lomas lugās “Normunda meitene” un “Vikas pirmā balle”, piešķirot lugu varonēm aktrises īpašības – dvēseles bagātību, romantismu, kas savienots ar asu, analītisku prātu, apņēmību, noslēpumainu pievilcību un vēlmi ticēt labajam. Savukārt režisors Pēteris Pētersons viņā atradis meklēto ideālo aktrisi. Ilggadējs aktrises partneris Dailes teātrī bija Eduards Pāvuls, bet Jaunatnes teātrī viņai bija lieliska partnerība ar Uldi Pūcīti.
Dailes teātrī nospēlēto izcilo lomu vidū minamas: Spīdola Raiņa lugā “Uguns un nakts”, Šarlote Šēna “Letisa un mīlašķis”, Nastasja Fiļipovna Dostojevska “Idiots”, Klēra Belšere “Dzelzs magnolijas”, Orta “Pūt vējiņi”, Anita Sondore “Nāc uz manām trepēm spēlēties!”, Terēze Žana Anuija “Mežone”, Ebija Brūstere “Arsēns un vecās mežģīnes” un daudzas citas. Aktrises lomu diapazons ir vērienīgs – no biklās, trauslās slotu pārdevējas S.Lāgerlēvas lugā “Gesta Berlings” līdz grāfienei Natašai Rostovai Ļeva Tolstoja “Karš un miers” Eduarda Smiļģa iestudējumā.
Intelektuālas ievirzes kluso toņu aktrise – Dina Kuple arvien meklēja mākslā dziļākas likumsakarības, tēla rīcības un darbības loģiku. Ar vērīgu pasaules uztveri, milzīgu prasīgumu attiecībā pret sevi un citiem, nopietna, atbildīga, viņa tiecās pēc maksimāla rezultāta. Viņas radītajām lomām raksturīga piepildīta jūtu dzīve, domas skaidrība, dramatiski dziļš iekšējs pārdzīvojums, maksimāla jūtu un domu koncentrētība.
Aktrise nospēlējusi spožas lomas arī kino klasikas fondā ietilpstošajās latviešu filmās “Nauris”, “Klāvs – Mārtiņa dēls”, “Elpojiet dziļi” un citās.
Viņas pēdējā teātrī nospēlētā loma bija Selma Lāgerlēva izrādē “Tēlu meistari” 1999. gadā, pēc kuras aktrise beidza savu māksliniecisko darbību sevi veltot ģimenei – meitai un mazbērniem.
Dina Kuple aizsaukta mūžības ceļos 80 gadu vecumā 2010. gada 2. maijā un atdusas I Meža kapos, Rīgā.
Avots: Nacionālā enciklopēdija, šķirkļa autore Evita Mamaja