Pirmdienas, 13. marta, vakarā Valmieras novada Attīstības pārvaldes un vietējās rīcības grupas “Brasla” speciālisti aicināja Dikļu un Zilākalna pagasta iedzīvotājus uz tikšanos Dikļu Kultūras centrā un Zilākalna Kultūras namā, savukārt 14. marta vakarā Vaidavas pagasta iedzīvotājus uz tikšanos Vaidavas pagasta bibliotēkā.
Attīstības pārvaldes Attīstības nodaļas vadītāja Inese Bērziņa un viņas vietniece Līga Bieziņa informēja par Iedzīvotāju iniciatīvas projektu konkursu, Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursu, akciju “Valmieras novada viedais ciems”, kā arī plānoto Valmieras novada iedzīvotāju padomju veidošanu. Pašvaldības pārstāves mudināja iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai pašvaldības komunikācijas kanālos, kur tuvākā mēneša laikā būs publicēta informācija par izsludinātajiem projektu konkursiem, un jau tagad apdomāt projektu idejas.
Vietējās rīcības grupas “Brasla” izpilddirektore Līga Kārliņa atzīmēja, ka jau līdz šim Dikļu pagastā ir īstenoti vairāki projekti LEADER programmu ietvaros – aktīva finansējuma piesaistē vietējo iedzīvotāju dzīves vides uzlabošanai bija Kocēnu novada pašvaldība, kā arī vietējās biedrības un uzņēmēji.
Aicināti izteikt priekšlikumus nākotnē īstenojamiem projektiem iedzīvotāji minēja, ka nepieciešamas publiskās labierīcības pie Neikenkalna dabas koncerzāles, kur vasarā notiek plaši apmeklēti koncerti, kā arī koncertzāles teritorija ir tūristu iecienīts apskates objekts. Neikenkalna dabas koncertzālei blakus tek Mazbriedes upe, un iedzīvotāji gar to vēlas izveidot pastaigu taku. Turpinot diskusiju par Mazbriedi, izskanēja priekšlikumi attīstīt ūdens atpūtas un tūrisma iespējas gan Mazbriedē, gan Briedē – veikt upju attīrīšanu, lai tās būtu ērti laivojamas. Tāpat iedzīvotāji pauda vēlmi pēc vietas, kur vasarā peldēties. Diklēnieši, kuru ģimenē aug mazi bērni, aktualizēja jautājumu par bērnu rotaļu laukuma izbūvi līdzās esošajai bērndārza teritorijai, savukārt citi sapulces dalībnieki norādīja uz Vika pasaku parka attīstības perspektīvu – pilnveidot un papildināt parka teritoriju ar jauniem rotaļu elementiem. Savukārt aktīvie ciema iedzīvotāji ierosināja uzlabot sportošanas iespējas Jura Neikena Dikļu pamatskolas sporta laukumā.
Jau vairāku gadu garumā aktuāls ir jautājums par Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju automašīnas novietnes būvniecību – iestājoties ziemai, ūdeni no ugunsdzēsēju automašīnas izlaiž, jo aukstumā tas sasalst, kā rezultātā brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nav iespēja doties uz ugungrēka dzēšanas darbiem. Dikļu brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Krēsliņš norādīja, ka pagastā notikušas jau trīs ugunsnelaimes, uz kuru novēršanu brīvprātīgie ugunsdzēsēji nevarēja doties palīgā. Attīstības pārvaldes vadītāja Evija Nagle informēja, ka jau pirms vairākiem gadiem pašvaldība sagatavoja projektu Dikļu Kultūras centra pārbūvei, jo centra jaunajai ēkai blakus esošā koka būve nav vairs ekpluatējama. Sākotnējā iecere bija koka ēku demontēt un tās vietā izbūvēt kultūras centra ēkas piebūvi, kur būtu paredzēta arī vieta ugunsdzēsēju automašīnas novietnei, apmācību un tehniskajām telpām, īpaši jauno ugunsdzēsēju interesēm un vajadzībām. Projekta saskaņošanu atsaka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, izvirzot nosacījumu par arhitektūras mākslinieciskās izpētes nepieciešamību. Atbilstoši ēkas arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei, kuru pasūtīja projekta autors SIA “Lejnieku projektēšanas birojs” un izpildīja SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, secināts, ka ēka jau 19. gs. 2. puses plānā ir atzīmēta kā Dikļu muižas kroga ēka. Krogs atradies Rubenes-Dikļu-Ozolmuižas-Puikules-Limbažu ceļa malā, Dikļu muižas kompleksa robežās. 1895. gadā ēkā kopā ar traktieri atradusies Dikļu Labdarības Biedrība. 25. oktobra avīze “Balss” (Nr. 43) raksta: “Labdarības Biedrība šimbrīžam telpu ziņā atrodas apspiestā stāvoklī un nevar svabadi rīkoties. Līdzšinīgās biedrības telpas atrodas ar tā saukto Dikļu traktieri zem viena jumta un netaps vairs no valdības izrīkojumiem atvēlētas. Šīs telpas gan nebija teicamas.” Labdarības Biedrība Dikļu krogus nama jumta stāva telpas izmantojusi 20. gs. sākumā, kura šeit rīkojusi publiskus pasākumus un teātra izrādes. Atbilstoši izpētei secināts, ka esošais apjoms, kas ir daļa no 19. gs. 1. puses kroga ēkas, šobrīd ir bez autentiskiem būvgaldniecības izstrādājumiem. Ēkas koka daļa, to būtiski pārbūvējot 20. gs. 2. pusē, izmainot ēkas plānojumu un fasāžu apdari, ir zaudējusi savu arhitektonisko vērtību. Atsevišķas vērtības saglabājušās jumta stāva kādreizējās zāles interjera apdarē, piemēram, saglabājušies nepārkrāsoti drapēriju gleznojumi un 20. gs. 20. gadu apdares paraugi, ko ir vērts kā fragmentus (demontēt) saglabāt un eksponēt. Tāpat saglabājami un atkārtoti izmantojami dažāda veida dēļi (ievērojams platums), kas savulaik pielietoti jumta stāva telpu sienu izbūvē un griestu apdarē.
Uz tikšanos Zilākalna Kultūras namā bija ieradusies tikai viena iedzīvotāja, taču tas nebija šķērslis, lai veidotos diskusija ar pašvaldības un vietējās rīcības grupas “Brasla” pārstāvjiem. Vietējās rīcības grupas “Brasla” izpilddirektore atzīmēja, ka līdz šim Zilākalna pagasta iedzīvotāji, biedrības un uzņēmēji LEADER projektu konkursos nav ņēmuši aktīvu dalību, projektu konkursos pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu dzīves vides un tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai piesaistīja Kocēnu novada pašvaldība. Klātesošie norādīja uz Zilākalna pagasta tūrisma attīstības potenciālu – attīstot Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centra piedāvājumu, palielināsies tūristu skaits, kas savukārt paver iespējas ar viesmīlību un ēdināšanu saistīto uzņēmējdarbības veidu attīstībai, kā vienu no piemēriem pašvaldības pārstāvji minēja ēdināšanas pakalpojumu piedāvāšanu tūrisma sezonā. Velo un ūdens tūrisma attīstībai svarīga ir ilgi gaidītā projekta realizēšana – gājēju tiltiņa izbūve pār Briedes upi. Tāpat klātesošie minēja, ka nepieciešams uzstādīt papildu soliņus gan ciema teritorijā, gan dabas lieguma un svētvietas “Zilaiskalns” pakājē, jo gan vietējie vietējie iedzīvotāji, gan viesi mēro apļveida maršrutu apkārt Zilamkalnam.
Vaidavā tikšanās bija kupli apmeklēta, jo ieradās 14 iedzīvotāji. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka iedzīvotāju balsojumā ne vienmēr uzvar apdzīvotākās vietas ideja, bet ideja, kur aktīvāki iedzīvotāji. Vietējās rīcības grupas “Brasla” pārstāvji prezentēja Kocēnu apvienībā īstenotos LEADER projektus. Par vietu ar vislielāko attīstības potenciālu sanākušie viennozīmīgi atzina Vaidavas ezera krastu, kas izsenis vasaras sezonā ir ļoti iecienīta atpūtas vieta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem. Idejas bija par krasta sakopšanu, pludmales paplašināšanu, laipas atjaunošanu un laivu piestātnes izveidošanu. Tika minēta arī vajadzība paplašināt stāvlaukumu vai ierīkot jaunu pie attīrīšanas iekārtām ar taciņu caur birzi uz pludmali. Iedzīvotāji izteica vēlmi ar jauniem elementiem atjaunot bērnu rotaļu laukumu, kā arī nepieciešamību uzlabot Vaidavas apvedceļa tehnisko stāvokli.
