Kustība “Lielā Talka” sadarbībā ar 10 pašvaldībām šogad Lielās Talkas dienā, 22. aprīlī, organizēs atsevišķas latvāņu apkarošanas talkas. Pieteikušās pašvaldības – Augšdaugavas, Gulbenes, Jelgavas, Kuldīgas, Madonas, Rēzeknes, Ropažu, Siguldas, Talsu un Ventspils novadi.
Lai gan Valmieras novada pašvaldība neorganizēs atsevišķu latvāņu apkarošanas talku, pašvaldības speciālisti sniegs informatīvu atbalstu tiem invadēto platību saimniekiem, kas gribēs saukt draugus un kaimiņus palīgā cīņā, informējot par efektīvām un talciniekiem drošām latvāņu apkarošanas metodēm.
Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējosaugus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Latvijā, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) datiem, šobrīd uzmērīti 10 837 ha latvāņu, kas ir apmēram 1/3 no Rīgas vai 110 km2. Latvijas likumdošana nosaka pienākumu zemes īpašniekam vai valdītājam iznīcināt latvāņus, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā, savukārt pašvaldībām uzdots koordinēt un Valsts augu aizsardzības dienestam un pašvaldībām kontrolēt, vai ierobežošana tiek veikta.
Ņemot vērā, cik plaši ir izplatījušies latvāņi dažādos Latvijas reģionos, ir svarīga to mērķtiecīga apkarošana un maksimāla tālākas izplatības ierobežošana. Nenoliedzami, šī ir valstiska problēma, taču skar plašu zemju īpašnieku loku. Redzam, ka ar normatīvo regulējumu vien latvāņus apkarot nevarēs, tādēļ ir nepieciešama jau konkrēta rīcība, lai mazinātu šo invazīvo augu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Didzis Šmits, Zemkopības ministrs
Latvāņi ir ne tikai invazīva augu suga, bet arī bīstami cilvēkam, tā šūnsulai saskaroties ar ādu, ultravioleto staru ietekmē rodas apdegumi. Pavasarī, kad latvānis ir neliels augumā, ievērojot stingras darba drošības prasības to un visvienkāršāk un efektīvāk ir mehāniski iznīcināt – izdurot ar lāpstu. Ja talkotājs nolēmis piedalīties latvāņu talkās, pirms doties uz noteikto vietu, kur notiks ierobežošana speciālistu klātbūtnē, aicinām rūpīgi iepazīties ar darba drošības instrukciju, pareizi saģērbties, tas ir, ūdens necaurlaidīgā tērpā (garās biksēs un jakā), gumijas zābakos, darba procesā jāvelk ūdensnecaurlaidīgi cimdi, līdzi būs jāņem ūdens kanniņa un viegla, asa lāpsta.
Savulaik, padomju gados, latvānis Latvijā tika ievests kā perspektīvs lopbarības augs, bet šobrīd šis invazīvais augs pārņēmis plašas teritorijas un ir ļoti grūti iznīcināms. Visvairāk latvāņu izplatību veicina cilvēku veikta darbība vai bezdarbība. Latvāni ir ļoti grūti pilnībā iznīcinātā kādā teritorijā, kur kaimiņa īpašumā nekas netiek darīts. Mēs apzināmies, ka nelīdzēs vainīgo sodīšana, bet gan vienota un saskaņota rīcība. Prieks, ka iniciatīva iesaistīt sabiedrību Lielās Talkas laikā veikt mehāniskā latvāņu ierobežošanu, ir guvusi atsaucību 10 pašvaldībās. Mēs ticam, ka cilvēks ir stiprāks par latvāni, būsim saimnieki savā zemē, sāksim ar mazumiņu, sakopsim savu zemi, atbrīvosim to no šī bīstamā svešā auga
Kristīne Lomakina, Valsts augu aizsardzības dienesta direktore
Cīņa ar latvāņiem Latvijā notiek gadiem ilgi, taču pašlaik, šķiet, ka tas ir nebeidzams darbs. Šogad, pēc VAAD iniciatīvas, arī Lielā Talka tam ir pievienojusies. Latvāņu apkarošanas talkas novados, kuri pieteikušies projektam, notiks Lielās Talkas dienā, sākot ar plkst. 9.00. Pirms talkošanas plānots veikt instruktāžu un latvāņu izduršanas demonstrēšanu objektos. Visus interesentus lūdzam rūpīgi iepazīties ar drošības pasākumiem un latvāņu apkarošanas instrukcijām, kas atrodamas Lielās Talkas mājas lapā un VAAD tīmekļvietnē.
Informācija Lielās Talkas mājas lapā šeit.
Informācija VAAD mājas lapā šeit.
Tiekamies Lielajā Talkā visā Latvijā 22.aprīlī!
Informāciju sagatavoja:
Jana Kralliša
Lielās Talkas sabiedrisko attiecību konsultante
