Ar Valsts kultūrkapitāla fonda piešķirto finansējumu īstenots projekts “Valmiermuižas torņa arhitektoniski mākslinieciskā izpēte”. Projekta ietvaros reģionālas nozīmes arhitektūras piemineklī “Valmiermuižas tornis” veikta pilna apjoma arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai noskaidrotu un tekstuālajā un grafiskajā daļā pietiekamā apjomā atspoguļotu informāciju par torņa kultūrvēsturiskajām vērtībām, kuras ir saglabājušās, ir atrodamas un būtu saglabājamas, atjaunojamas un restaurējamas pat to zuduma gadījumā.
Valmiermuižas tornis celts 1883. gadā, lai apvienotu divas hronoloģiski dažādas ēkas, un ir vienīgā līdz mūsdienām saglabājusies redzamā liecība no senās kungu mājas. Tornis kļuva par pašvaldības īpašumu 2015. gadā pamatojoties uz tiesas lēmumu. Līdz pat 2021. gada aprīlim tornis nebija kultūras pieminekļu sarakstā, tomēr tā iekštelpās atradās valsts nozīmes mākslas piemineklis “Sienu un griestu gleznojumi (2 telpās)”, kam statuss bija piešķirts jau 1998. gada decembrī. Ilgstošās neapsaimniekošanas rezultātā torņa starpstāvu pārsegumi jau bija būtiski bojāti, tādēļ 2020. gadā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes līdzfinansējumu steidzamības kārtā tika veikta griestu gleznojumu un starpstāvu pārsegumu demontāža. No brūkošā pārseguma atdalītie gleznojumi nodoti glabāšanai Valmieras muzejā līdz ēkas restaurācijas darbiem, kad tos būs iespējams iekļaut telpu interjerā.
Plānojot un īstenojot jebkādus pārveides darbus ēkā, primārais uzdevums ir saglabāt kultūrvēsturiskās ēkas autentiskumu, respektējot tās apjomu, telpisko risinājumu, fasāžu apdari, oriģinālās būvdetaļas un vēsturiskās apdares. Ēkas atjaunošanā jāparedz būvmateriāli, kas ir saderīgi ar esošajiem tradicionālajiem būvmateriāliem. Jumta segumam jāizmanto tradicionāls, ēkai vēsturiski atbilstošs jumta seguma materiāls, kas nepazeminātu ēkas kultūrvēsturisko vērtību. Izvēloties projekta risinājumus, maksimāli jātiecas uz oriģinālās substances saglabāšanu. Kā norāda izpētes veicēji SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”, šodien ēkai ir simboliska nozīme. Tās barokālais apjoms kļuvis par visas, lai arī zudušas, Valmiermuižas pils atpazīšanas zīmi, ko nepieciešams saglabāt, atjaunot un “atdzīvināt”, piešķirot atbilstošu publiski pieejamu funkciju. Valmiermuižas tornis ir savdabīga un, savā ziņā, unikāla parādība Latvijas kultūrvidē. Tieši tāpēc konceptuāli pamatota, zinātniski un profesionāli izstrādāta un metodiski realizēta restaurācija un atjaunošana jāuzsāk pēc iespējas ātrāk. Pretējā gadījumā riskējam ar iespēju šo ēku pakāpeniski zaudēt.
Kopējās projekta izmaksas ir 5292,29 EUR, t.sk., 4000,00 EUR Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums un 1292,29 EUR Valmieras novada pašvaldības līdzfinansējums.
