Svarā apmēram 100 kilogrami, diametrā 33 centimetri – šāda granīta lode pirms vairākiem gadsimtiem caursita Valmieras pils biezo mūri. Tā palika laika un zemes slāņu apslēpta, līdz 2018. gada arheoloģiskajos izrakumos lielgabala lodi atrada. Tagad tā pirmā ieņem savu vietu topošajā ekspozīcijā “de Woldemer”, kas ikvienam interesentam būs apskatāma gan jaunajā ēkā virs pils pagrabiem, gan restaurētajās Valmieras muzeja ēkās.
“Ir pagājuši četri gadi. Un pienācis brīdis, kad būvnieki nodod ēku vēsturniekiem ekspozīcijas “de Woldemer” iekārtošanai,” stāsta Maija Zālamane, Valmieras novada pašvaldības Projektu vadības nodaļas vadītāja. “Tas ir liels izaicinājums būvniekiem, jo seno ēku atjaunošana jāveic pēc iespējas autentiski – demontējam, tīrām, krāsojam, pat kaltās naglas atjaunojam, sapuvušos dēļus protezējām, izmantojot pēc iespējas senākus dēļus. Skatījāmies arī fotogrāfijas, piemēram, karnīze tagad būs augstāk, tā atgriezīsies savā vēsturiskajā vietā. Savukārt jaunā ēka atrodas virs vecajiem mūriem, tas nozīmē, ka nedrīkstējām daudz rakt un veidot vibrācijas. Turklāt bija jāatrod veids, kā iebūvēt visu moderno, piemēram, ventilēšanu, komunikācijas, lai tas nav redzams apmeklētājiem,” stāsta būvniecības uzņēmuma SIA “R.K.C.F. Renesanse” valdes loceklis Raimonds Kuncēvičs.
Jaunās ekspozīcijas “de Woldemer”, kas ir senākais zināmais Valmieras nosaukums, mērķis ir pastāstīt par Valmieras pirmsākumiem un attīstību. “Bieži uz vēsturi skatāmies nošķirti no parējās pasaules, bet esam daļa no plašākas ainas, daļa no būtiskiem procesiem, kas norisinājās Eiropā,” stāsta Valmieras muzeja vēsturnieks Dāvis Pumpuriņš. Ieejot jaunajā ēkā, pirmā tēma būs veltīta Valmieras identitātei svarīgiem jautājumiem, piemēram, ģerbonim, Valmieras vārdam, Gaujai. Tālāk apmeklētāji būs gaidīti izzināt Valmieras vēsturi, izstaigājot gan jauno apjomu, gan restaurētās ēkas. “Mums bija svarīgi, ka ar pārbūves un restaurācijas darbiem skaidri ir nodalīts, kur ir senais un kur – jaunais. Pateicoties stiklotajām sienām, Valmiera kļūst par daļu ekspozīcijas. Atrodoties ekspozīcijas telpās, var redzēt baznīcu, mūri, senos pagrabus zem kājām, nav aizsegta vēsturiskā telpa. Ekspozīcija stāstīs arī par Valmieras pili, kas veidojusies kā nocietinājums, tas ir Valmieras pirmsākums. Smagāko eksponētu esam jau atnesuši. Interesanti, ka granīta lode, virpota, visticamāk, 17. gadsimtā, ekspozīcijā būs novietota netālu no vietas, kur to atrada arheoloģiskajos izrakumos,“ stāsta Dāvis Pumpuriņš.
Ekspozīcija “de Woldemer” aicinās saistošā veidā uzzināt par pilsētas attīstībā būtiskiem jautājumiem. “Informācija būs gan lasāma, gan skatāma, gan saklausāma, pat sataustāma. Tā, lai ir interesanti gan maziem, gan lieliem, gan ekskursantiem, kuri iepazīst Valmieras vēsturi, gan interesentiem, kuri vēlas par to uzzināt padziļināti. Būs pat atsevišķs stends ar lietām, kas pazaudētas pilī, sākot no galda spēļu kauliņa un beidzot ar naudas maku, kurā atradās 16.–17. gadsimta monētas. Tā ir liela dažādība, ko Valmieras pils un senpilsēta glabājusi zem zemes un kas ir šo gadu laikā atrasts.”
Vecpilsētā darbi veikti, piesaistot līdzfinansējumu divos Eiropas Savienības projektos. Jaunā ēka tiek būvēta un ekspozīcija “de Woldemer” iekārtota ar projekta “Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos” līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifisko atbalsta mērķi “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” (Eiropas Savienības līdzfinansējums 1 032 900 EUR, valsts līdzfinansējums 38 823, 53, pašvaldības finansējums 155 294,12 EUR). Savukārt jau esošās ēkas pārbūvētas, kā arī Ziloņu iela labiekārtota ar projekta “Valmieras vēsturiskā centra attīstība” līdzfinansējumu. Tas veikts, īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķi “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus” (Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 2 000 000,00 EUR, valsts budžeta dotācija pašvaldībai 70 588,24 EUR un pašvaldības finansējums 1 409 107,63 EUR).
Foto: Pirmo eksponātu vēsturniekam Albertam Rokpelnim palīdz ienest svarcēlājs Aleksandrs Kacēvičs
