24. martā tiešsaistē Eiropas Digitālās nedēļas pasākumu programmas ietvaros norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Industriālā mantojuma digitālās kolekcijas atklāšana. Šī ir Eiropā pirmā šāda veida digitālā kolekcija, ko laika gaitā plānots papildināt.
Rūpniecības vēsture Latvijas teritorijā aizsākās 17. gadsimtā ar manufaktūru un kuģubūves uzplaukumu Kurzemes hercogistē. 19. gadsimtā Rīga jau bija nozīmīgs Austrumeiropas un visas cariskās Krievijas industriālais centrs. Tehnoloģijām, sabiedrībai un laikiem mainoties, Latvijas vārdu pasaulē nes uzņēmumi un to ražotie produkti, ar kuriem mēs varam lepoties. Šie uzņēmumi un produkti ir nozīmīga daļa no Latvijas vēstures.
Darbs pie Industriālā mantojuma kolekcijas veidošanas aizsākās 2018. gadā, apzinot iespējamos industriālā mantojuma kolekcijas mērogus. Līdz ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) projektu “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (2. kārta)” sākās arī aktīvais sadarbības partneru kopīgais darbs, izvērtējot un apkopojot informāciju un materiālus par vairāk nekā 100 dažādiem Latvijā ražojošiem uzņēmumiem.
ERAF projekta ietvarā Industriālā mantojuma kolekcijā ievietoti 20 000 digitālie objekti no muzeju priekšmetu un arhīvu dokumentu krājumiem. Kopumā kolekcija ir daudz plašāka un bagātīgāka, jo tā papildināta arī ar citu sadarbības partneru digitālajiem objektiem. Par dažādu uzņēmumu vēsturi izveidots vairāk nekā 300 lappušu liels informācijas masīvs, atspoguļojot dažādas rūpniecības nozares dažādos vēstures periodos.
Izsenis Valmiera un Valmieras novada reģions ir bijis nozīmīgs un atpazīstams ar rūpniecisko uzņēmējdarbību, kas joprojām ir gan neatņemama Valmieras un Valmieras novada identitātes daļa, gan nozīmīgs devums Latvijas ekonomikai joprojām.
Starp pirmajiem 100 LNB Industriālā mantojuma digitālajā kolekcijā ietvertajiem uzņēmumiem seši ir Valmieras novadā – AS “Valmieras stikla šķiedra”, Valmiermuižas alus darītava, Daiļrade (Valmieras filiāle), Rūjienas pienotava, kūdras fabrika “Seda” un Rīgas turbomehāniskā rūpnīca (Strenču filiāle).
LNB Industriālā mantojuma digitālās kolekcijas atklāšanas pasākuma aicināto dalībnieku vidū bija Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis, kurš Latvijā pazīstams arī kā vēstures mantojuma izpētes un saglabāšanas entuziasts. Viņš ir viens no iniciatoriem Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Pašlaik tajā iekļauti tikai atsevišķi objekti – Valmiermuižas klēts, mūra žoga fragments, Valmiermuižas tornis, sienu un griestu gleznojumi. Ar uzņēmēja gādību, pateicoties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas programmas līdzfinansējumam, 2019.gadā veikti Valmiermuižas mūra žoga daļas restaurācijas darbi.
Aigars Ruņģis uzskata, ka vēstures un kultūras konteksts ir ļoti svarīgs viņa vadīta uzņēmuma darbībā, tādēļ šim jautājumam tiek pievērsta liela uzmanība:
“Valmiermuižas alus darītava atrodas vēsturiskajā muižas teritorijā. Tāpēc mēs rosinājām vēsturisko Valmiermuižas klēti un mūra žoga fragmentu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Attīstot alus darītavu, apzināmies, ka ir jārespektē vēsturiskā vide un ainava, un mēs nevaram būvēt te “sendviču” kastes. Līdzīgi kā ar vēsturiskajiem viskija brūžiem Skotijā un vīna darītavām Francijā, ļoti svarīga ir vieta, kur tiek ražoti produkti. Tas piešķir produktiem papildu vērtību. Tādēļ Valmiermuižas vēstures mantojuma saglabāšana ir ļoti būtiska. Mēs arī atbalstām Valmiermuižas kultūras biedrību, kas rūpējas, lai vēsturiskais Valmiermuižas parks kļūtu par atpazīstamu kultūrvietu. Viena no aktivitātēm šī mērķa sasniegšanai ir ikgadējais etnomūzikas festivāls.”
Aigars Ruņģis pastāstīja, ka pašlaik ar Valmiermuižas alus darītavas atbalstu mākslas zinātnieks Jānis Kalnačs raksta grāmatu par Valmiermuižas vēsturi. Zinātnieka atklājumi likšot ne tikai no jauna izvērtēt muižas vēsturi, bet arī ietekmēs lēmumus mūsdienās. Kā izrādās, alus darīšana Valmiermuižā ir notikusi agrāk, nekā domāts iepriekš. Jānis Kalnačs ir atradis pierādījumus vēstures avotos, ka alus šeit brūvēts jau 1688. gadā. Aigars Ruņģis apliecināja, ka tiek plānots nomainīt gadskaitli uz pudeļu etiķetēm, atbilstoši jaunākajiem pierādītājiem vēstures faktiem.
Aigars Ruņģis ne tikai gādā par Valmiermuižas vēsturiskā mantojuma saglabāšanu, bet ir pievērsies alus darīšanas vēstures apzināšanai citviet Valmieras novadā. Viņu iedvesmo vietas, kas ir saglabājušās autentiskas kopš agrīnās industrializācijas laikiem 19.gs. otrajā pusē. Pārsteidzošs atklājums bijis Naukšēnu alus brūzis, kura ēka ir palikusi gandrīz nemainīga 140 gadus. Lai gan alus ražošana Naukšēnos tika pārtraukta 1979. gadā, taču mūsdienās bijušajā alus brūzī joprojām gatavo rudzu iesalu pēc senās tehnoloģijas, kā arī pilda pudelēs iecienīto “Valmieras oriģinālo” – dabīgu gāzēto minerālsāļu galda dzērienu un citus dzērienus. Šis atklājums Valmiermuižas alus saimnieku iedvesmojis atjaunot senu alus recepti par godu Naukšēnu brūža 140. jubilejai.
Runājot par nākotnes iecerēm, Aigars Ruņģis atklāja plānus tuvākajos gados Valmiermuižā izveidot alus muzeju, lai parādītu kā alus tika darīts līdz industrializācijas laikmetam, paralēli turpinot ražošanu un attīstot alus kultūru mūsdienās. Savukārt Naukšēnu brūzim viņš novēl iet ceļu, ko redzējis alus darītavā “Cantillon” Beļģijā. Tā darbojas kā funkcionējošs alus brūzis – muzejs. Tādā veidā darītavai nav jāievēro visas Eiropas Savienības noteiktās prasības, dodot iespēju brūvēt alu pēc senām tehnoloģijām un autentiskām receptēm.
Industriālā mantojuma apzināšana un tā atdzīvināšana mūsdienās ir cieši saistīta ar Valmieras pilsētas un novada ambiciozo mērķi – iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā. Valmieras programmas vadmotīvs ir konversija – pārmaiņa, parādības stāvokļa maiņa, aizsākot virkni procesu, kuros piedzīvosim būtiskas domāšanas un attieksmes maiņas, attīstot Valmieru kā mikrolielpilsētu – izcilu dzīvesvietu cilvēkam, kuru interesē kultūra, ekonomika un ilgtspējīga vide.
“Šis ir unikāls eksperiments Latvijas mērogā, kā pilnībā industriālai pilsētai veidot industrijas un kultūras simbiozi. Mūsu mērķis nav gatavu mākslu ielikt industriālā telpā, bet piedāvāt māksliniekiem rezidences industriālos uzņēmumos, kur viņi kopā ar uzņēmējiem apzinātu esošās problēmas un kopīgi radītu risinājumus. Viens no galvenajiem sadarbības virzieniem ir industriālā dizaina paraugu radīšana. Tādējādi rosināsim, lai ražojošie uzņēmumi apzinātos savu būtisko lomu kultūras procesā. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir “Valmieras stikla šķiedra”, kura radītos materiālus plaši izmanto arhitekti, lai radītu lieliskus modernās arhitektūras projektus.
Ceram, ka šīs sadarbības rezultātā attīstīsies mecenātisma kultūra. Uzņēmumiem, cieši sadarbojoties ar māksliniekiem, veidosies abpusēji dziļāka izpratne. Tādējādi uzņēmēji varētu būt vairāk ieinteresēti atbalstīt māksliniekus un veidot kopīgus projektus. Gatavību sadarboties ar māksliniekiem apliecinājuši “Valmieras stikla šķiedra”, SIA ZAAO, SIA “Valmieras ūdens”, SIA “Vidzemes slimnīca”,” saka “Valmiera Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” projekta vadītāja Liene Jakobsone.
