9. martā simto dzimšanas dienu nosvinējis novadnieks Argods Miglāvs. Paldies par sirds siltumu un dzīvesprieku! Lai tas turpinās, lai laba veselība!
Argods Miglāvs dzimis 1925. gada 9. martā Jeru pagastā, kur, Argoda tēvam no sava tēva mantojumā saņemot apbūves gabalu, uzcelta ģimenes māja “Miglas”. Argodam ir trīs brāļi. Skolas gaitas uzsāktas Oleru pirmās pakāpes pamatskolā, mācības turpinātas Rūjienas vidusskolas sagatavošanas klasē. Skolu pabeigt nesanāca, jo Argodu iesauca vācu armijā. Pēc kara kā vācu gūsteknis viņš nosūtīts uz Maskavas filtrācijas nometni, no kuras atgriezās 1946. gadā. 1947. gadā absolvēja Raiņa Rīgas vakara vidusskolu. Argods studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, izvēloties Zemes ierīcības fakultāti, kas tolaik bija nesen izveidota programma. Darba gaitas sāktas Zemes ierīcības pārvaldē Rīgā, no kuras komandējumā viņu nosūtīja uz Strūžāniem, mazu ciemu Latgalē.
Ar mūziku sirdī Argods meklēja iespējas dziedāt korī, un tur jau iepazinās ar mīļoto Mariju. Rudenī darbs Strūžānos bija padarīts, Argodam bija jādodas uz Alūksni, un viņš aicināja Mariju līdzi. Alūksnē dzimušas abas Argoda un Marijas meitas – Cilda un Sandra.
Kad beidza pastāvēt Alūksnes rajons, Argodam kā zemes ierīkotājam bija jādodas uz Valku, un ģimene pārcēlās uz Valku, pēc tam – uz Rīgu. 1967. gadā atkal notika rajonu sadalīšanās, un ģimene pārcēlās uz Limbažiem, kur Argods nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā. Kad bērni izauga un katrs aizgāja savā dzīvē, Argods un Marija Limbažos palika divi vien. Lai būtu tuvāk bērniem un Argods saviem brāļiem, Miglāvi samainīja dzīvokli Limbažos pret dzīvokli Valmierā.
Sākoties zemes reformai, Argods uzsāka darbu kā Kauguru pagasta zemes ierīkotājs. Darba gaitas Argods beidza 1994. gadā.
Kuplajā ģimenē ir četri mazbērni un seši mazmazbērni. Svētkos vienmēr visi cenšas sanākt kopā. Meitas dalās atmiņās, ka brīvdienas pavadītas Argoda vecāku mājās Jeru pagastā. Argods ar jaunāko brāli aizrāvušies ar medībām, savulaik medībās devušies gandrīz katru nedēļu.
Argoda lielākais vaļasprieks ir dziedāšana. Viņš dziedājis Limbažu MRS vīru vokālajā ansamblī, vīru korī “Silvicola”, kā arī Valmieras senioru (savulaik represēto) vīru korī “Baltie bērzi”, kur lielu darbu paveicis kā kora hronists.
Šobrīd ikdiena aizrit divatā ar Mariju, viens par otru rūpējas, apčubina. Meitas daudz palīdz, Cilda rūpējas par pārtiku. Marija nomizo kartupeļus, Argods pagatavo, tā abi saimnieko. Argodam patīk risināt krustvārdu mīklas, visu garo mūžu viņam arī kāds īpašs hobijs – Argods sev nozīmīgiem cilvēkiem vienmēr uz jubilejām pēc kādas pazīstamas melodijas sacer apsveikuma dziesmas.
Atbildot uz jautājumu par recepti, kā nodzīvot tik cienījamu mūžu, Argods stāsta, ka katrs darbs jādara pēc labākās sirdsapziņas – zemes ierīkotājam visu laiku bija jābūt uz kājām un svaigā gaisā. Arī meitas papildina – tēvs daudz braukājis ar velosipēdu, un, kad bija iespēja nopirkt jaunāku modeli, Argods to nav vēlējies, jo ar veco bijis grūti braukt un organismam bija nepieciešamā fiziskā slodze.
Īpaši ir arī tas, ka Argods un Marija pērnā gada augustā nosvinēja savas Briljanta kāzas jeb 70 gadus laulībā. Sirsnīgi sveicam Argodu nozīmīgajā dzīves jubilejā un arī turpmāk vēlam saglabāt možu garu, labu veselību un neizsīkstošu dzīvesprieku!
