Pagājušajā gadā Valmieras vispārējās izglītības iestādēs tika veikts izglītības tehnoloģiju audits. Šīs aktivitātes mērķis bija identificēt esošo situāciju izglītības tehnoloģiju pielietošanā, kā arī identificēt izglītības iestādēs nepieciešamo papildu aprīkojumu, mācību materiālus un nepieciešamās apmācības un atbalstu personālam sekmīgai izglītības tehnoloģiju risinājumu iedzīvināšanai. Apkopotā informācija ļaus Valmieras pilsētas pašvaldībai mērķtiecīgi piesaistīt finansējumu un plānot attīstības aktivitātes izglītības sektoram nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2021. līdz 2027.gadam. Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības pasūtījuma izglītības tehnoloģiju auditu veica SIA “Dynamic University” sadarbībā ar Valmieras Attīstības aģentūru.
Izglītības tehnoloģiju audita ietvaros tika veikta gan skolu vadības, gan pedagogu aptauja, kurā piedalījās 12 Valmieras pilsētas izglītības iestāžu pārstāvji. Papildus anketēšanai tika īstenotas vairākas intervijas ar izglītības tehnoloģiju jomas ekspertiem, lai noskaidrotu iespējamos tehnoloģiju attīstības virzienus, izzinātu priekšnoteikumus un šķēršļus sekmīgai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu integrācijai izglītības procesā. Audita ietvaros tika īstenota arī izglītības iestāžu pedagogu aptauja, kurā piedalījās 23% jeb 170 no 714 Valmieras izglītības iestāžu pedagogiem.
Ziņojumā tiek secināts, ka nedz pedagogu, nedz skolu vadības vērtējumā nav jomu, kur IKT risinājumi netiktu izmantoti nemaz. Tehnoloģijas ir pieejamas un tiek regulāri un pilnvērtīgi izmantotas komunikācijai starp izglītības procesā iesaistītajām pusēm. Citās izglītības procesa jomās (mācību darbā, mācību materiālu veidošanā, izglītojamo un pedagogu sasniegumu analīzē) ir nepieciešams intensificēt IKT risinājumu izmantošanu. Pedagogi kā populārākās izglītības tehnoloģijas un pieejas, ko vēlētos apgūt, min uz spēlēm balstītu mācīšanos (31,8%), mācīšanās spēļošanu jeb geimifikāciju (30%) un speciālu programmatūru mācību darbam (t.sk. mobilās lietotnes) (29,4%). Aptuveni viena piektā daļa norāda, ka vēlētos apgūt adaptīvās mācīšanās tehnoloģijas un mācīšanās analītiku.
Valmieras pedagogu prasmes ir atšķirīgas, gan pilsētas, gan atsevišķu izglītības iestāžu līmenī, bet lielākajai daļai pedagogu ir iestrādnes un priekšzināšanas izglītības tehnoloģiju lietojumā, kas ir viens no priekšnoteikumiem, ieviešot jaunas IKT un sekmējot esošo tehnoloģisko risinājumu pilnvērtīgu izmantošanu. Nepilni 13% pedagogu uzskata sevi par prasmīgiem lietotājiem, gandrīz 2% aptaujāto savas prasmes novērtē eksperta līmenī, ap 50% pedagogu prasmes IKT risinājumu izmantošanā vērtē lietotāja līmenī, savukārt apmēram 30% uzskata, ka drīzāk ir iesācēji.
Eksperti akcentē, ka ieviestajām tehnoloģijām jābūt jēgpilnām, fokusējoties uz izglītojamo vajadzībām, nevis specifiskām un dārgām, ko salīdzinoši reti izmanto neliela daļa skolēnu. Svarīgi domāt par to, lai izmantotās tehnoloģijas ir saistošas iespējami plašam izglītojamo un pedagogu lokam. Būtiski, lai tehnoloģijas ir noslogotas, bet vienlaikus arī pieejamas. Eksperti norāda uz kopstrādes un koprades iniciatīvām šī mērķa sasniegšanā. Piemēram, vairākas skolas var kooperēties, lai nodrošinātu regulāru tehnoloģiju izmantošanu, vai kvalificēts pedagogs māca citus pedagogus un skolēnus no pārējām skolām.
Foto: pexels.com