Apritējis gads, kopš Latvijā norit pētījums LIFE IS SALACA, ko kopīgi īsteno piecas organizācijas. Šajā gadā esam ielikuši stabilus pamatu pētījuma turpmākai sekmīgai norisei.
Datu ievākšana un to apkopojums
Projekta eksperti no Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” (BIOR) un VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (LVĢMC) analizēja Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas prasības. Lai arī abām direktīvām ir kopīgs mērķis – panākt labu saldūdens ekosistēmu stāvokli – tomēr ir atšķirīgas pieejas un izmantotie indikatori. Abu direktīvu prasības harmonizētas un projekta īstenošanai tapis jauns upju inventarizācijas protokols, kā arī sagatavota detalizēta instrukcija tā aizpildīšanai, kas būs izmantojama arī citu upju baseinos. Protokols aprobēts, datu ievākšanā gar Salacu un tās pietekām, nostaigājot un pa upēm nobraucot ap 100 km. Šāda mēroga monitorings Salacas baseinā notiek pirmo reizi. Tā īstenošana nodrošinājusi unikālu datu materiālu ūdensteču un to piekrastes stāvokļa raksturojumam un būs bāze turpmākos pētījuma posmos paredzētajiem darbiem, t.sk. jauna dabas aizsardzības plāna izstrādei. Tāpat šī informācija tiks izmantota, raksturojot pētījuma turpmākos gados veikto apsaimniekošanas pasākumu ietekmi.
Straujteču atjaunošanas darbi
Balstoties uz lauka darbā iegūtajiem izpētes rezultātiem un ekspertu sniegtajām rekomendācijām, biedrība “Makšķernieku klubs “Salackrasti”” šovasar īstenojusi pirmo straujteču biotopu un laša nārstu vietu atjaunošanu vairākos upju posmos kopumā 6,34ha platībā – augšpus Korģes ietekas 1,22 ha platībā, posmā pie “Atpūtām” 0,58 ha un pie “Brūveļiem” 4,63 ha platībā. Upes posmi, kuros turpmākajos gados plānots īstenot straujteču atjaunošanu, tiks izraudzīti vēlāk – pēc visu šajā vasarā lauka pētījumos ievākto datu pilnīgas analīzes.
Upmalu meži
LVĢMC novērtējums liecina, ka tikai 34% Latvijas upju un ezeru atbilst labai vai augstai ekoloģiskai kvalitātei. Galvenie faktori, kas neļauj sasniegt labu ekoloģisko stāvokli, ir pārmērīga augu barības vielu pieplūde un/vai hidromorfoloģisko pārveidojumu klātbūtne upē vai tās krastos. Tātad piekrastes mežiem ir izšķiroša loma, nodrošinot ūdeņu kvalitāti, īpaši vidējās un mazās ūdenstecēs. Šo mežu neapsaimniekošana ne vienmēr ir optimāls risinājums. Projekta pirmajā gadā Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” eksperti noteikuši Salacas baseina piekrastes mežu ekosistēmu pakalpojumu vērtības. Izmantojot šos datus, izvēlētas vietas apsaimniekošanas eksperimentiem, veikti to sagatavošanas darbi, slēgti līgumi ar piekrastes mežu īpašniekiem un uzsākta pasākumu īstenošana. Sagaidāms, ka pareizi veikta upmalu mežu apsaimniekošana, kā arī straujteču atjaunošana ļaus uzlabot Salacas un tās pieteku ekoloģisko kvalitāti. Daļa no eksperimentiem tiks izveidota kā demonstrāciju teritorijas, kurās varēs redzēt konkrēta apsaimniekošanas veida ietekmi un izmantot kā piemēru darbiem citviet Latvijā.
Monitorings
Pirmajā gadā sagatavota monitoringa metodika, kā arī veikti darbi zemsedzes veģetācijas, ūdens plūsmas (no piekrastes mežiem upē) apjoma un ķīmiskā sastāva novērtējumam. Monitorings turpināsies visā projekta laikā, pēc apsaimniekošanas pasākumu īstenošanas raksturojot to rezultātus. Tas nodrošinās pamatotu bāzi rekomendācijām apsaimniekošanas pasākumiem citu upju piekrastēs Latvijā.
Atsevišķs projekta pirmajā gadā īstenots uzdevums ir vienotas metodes izstrāde ES nozīmes saldūdeņu biotopu kvalitātes un atsevišķu ekoloģiskās kvalitātes elementu stāvokļa novērtēšanai. Ar šo metodi iegūtos rezultātus DAP vēlāk varēs izmantot ziņojumu gatavošanai Eiropas Savienības Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas vajadzībām, kā arī pielietot plašāk, tādejādi samazinot kopējās valsts veiktā monitoringa izmaksas un nodrošinot vēlamo precizitāti.
Nākotnes plāni
Noslēgsies plānotie mežu apsaimniekošanas pasākumi, un projektā veiksim to rezultātu ikgadēju vērtēšanu. Tāpat ik gadus vasarā norisināsies straujteču atjaunošanas darbi dažādos Salacas upes daļbaseina posmos. Tiks izveidotas labās prakses piemēru demonstrāciju teritorijas – pastaigu takas, pa kurām ejot, jebkuram interesentam būts iespēja sekot līdzi meža attīstībai pēc apsaimniekošanas darbu veikšanas.
2026. gadā paredzēts uzsākt dabas aizsardzības plāna Salacas ieleja izstrādi, kas iekļaus projekta gaitā iegūtos datus un sasniegtos rezultātus, kā arī rekomendācijas par iespējamiem un vēlamiem pasākumiem teritorijas attīstībai. Tas būs liels izaicinājums, jo plāns tiek izstrādāts 12 – 15 gadiem, un tā sagatavošanā ir būtiska ieinteresēto pušu, jo īpaši vietējo iedzīvotāju, to apvienību, nevalstisko organizāciju un pašvaldību iesaiste. Šajā gadā arī nodrošināsim interaktīvas ekspozīcijas “Salacas krastos un dzelmē” izveidi dabas izglītības centrā Salacgrīvā. Izstādē populārzinātniskā valodā varēs iepazīties ar informāciju par Salacas upi, tās vēsturi un apsaimniekošanu, saldūdeņu kvalitāti, kā arī dažādām tajā dzīvojošām sugām un biotopiem.
Projekts LIFE IS SALACA jeb “Ūdens struktūrdirektīvas un Biotopu direktīvas harmonizācijas adaptācija un integrētas darbības saldūdens kvalitātes uzlabošanai Salacas upes daļbaseinā” tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts digitālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. To īsteno Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Dabas aizsardzības pārvalde, Biedrība “Makšķernieku klubs “Salackrasti””, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” un VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ar mērķi veicināt labu ūdens stāvokļa sasniegšanu Salacas daļbaseina upēs.
Plašāk par projektu var uzzināt projekta LIFE IS SALACA tīmekļvietnē https://lifeissalaca.silava.lv/